Jelgavnieks triatlonists Vladimirs Kuzmenko savas dzīves 32 gados jau paspējis vairākkārt apceļot Eiropu un pēdējās sešas sezonas par mājvietu izvēlējies Franciju, jo uzskata, ka tā ir viņam vispiemērotākā vieta treniņiem: «Francija ir triatlona Meka.».
Jelgavnieks triatlonists Vladimirs Kuzmenko savas dzīves 32 gados jau paspējis vairākkārt apceļot Eiropu un pēdējās sešas sezonas par mājvietu izvēlējies Franciju, jo uzskata, ka tā ir viņam vispiemērotākā vieta treniņiem: «Francija ir triatlona Meka.»
Daiļlēcējs
Vladimirs sācis savu karjeru ar daiļlēkšanu, tajā arī ieguvis sporta meistara nosaukumu, astoņpadsmit gados iesaukts padomju armijā, kurā, pēc paša vārdiem, gājis, kā jau armijā var iet. Pēc karadienesta Vladimirs atgriezās Jelgavā, taču ar daiļlēkšanu savu karjeru vairs nesaistīja (kā zināms, profesionālajā sportā divu gadu pārtraukums ir ļoti liels laiks, pēc kura ir grūti turpināt un uzrādīt atzīstamu sniegumu).
Ceļš uz triatlonu
Vladimirs sācis skriet un peldēt. Valda uzskats, ka pēc divdesmit gadu vecuma vairs nav iespējams profesionāli iemācīties peldēt, taču Vladimirs to spēja un 1988. gadā sacensībās Igaunijā debitēja kā triatlonists.
Kopš 1990. gada Vladimirs uzturas Eiropā: «Es aizbraucu, piemēram, uz Vāciju, nopērku lietotu «Audi», apbraukāju visu Eiropu, tad ar šo pašu mašīnu atgriežos Latvijā, pārdodu un par iegūto naudu nākamajā sezonā dodos atkal uz Eiropu.»
Patiesībā Vladimirs ir profesionālis, kas grūtā darbā pelna sev iztiku: «Katrās sacensībās, nav svarīgi, vai tās ir lielas, vai mazas, ir balvu fonds. Pasaules prestižākajā triatlonā, kas notiek Havaju salās, pirmās vietas ieguvējs saņem 30000 dolāru. Protams, ir arī sacensības, kurās ar savu pirmo vietu knapi atpelni to, ko iemaksāji startējot. Mans darbs ir triatlons, es dzīvoju no tā, ko nopelnu sportojot. Ļoti palīdz arī mani tuvinieki. Man triatlons patīk arī tāpēc, ka tas ir tautas sports – atbrauc, samaksā starta iemaksas un – uz priekšu! Pasaulē triatlons ir ļoti populārs, tikai Eiropā vien ar to nodarbojas 36 valstīs, bet visā pasaulē – 110. Parasti sacensības notiek nedēļas nogalēs, lai strādājošie varētu piedalīties.»
Kuriozs
Par kurioziem atgadījumiem no triatlonista dzīves Vladimirs stāsta: «Tas notika 1989. gadā, kad mēs aizbraucām uz ļoti nopietnām sacensībām Zviedrijā. Pirms starta uzzinājām, ka mūsu plastmasas kaskas nedrīkst tikt izmantotas, jo, pēc starptautiskiem noteikumiem, tām jābūt izgatavotām no putuplasta. Startējām kailām galvām. Taču, kad izlīdām no ūdens, upes krastā mūs gaidīja pilnīgi jaunas kaskas. Mēs tādas konstrukcijas nebijām redzējuši, un tad diezgan komiski izskatījās, kā mēs centāmies tās uzdabūt galvā.»
Olimpiskais sapnis
Vladimira nākotnes iecerēs sava vieta ir Olimpiskajām spēlēm. «2000. gadā Sidnejā, Austrālijā, notiks Olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi iekļauts arī triatlons. Protams, man ļoti gribētos tur piedalīties. Taču – lai piedalītos pasaules čempionātā un arī Olimpiskajās spēlēs, ir nepieciešams reitings, kuru var iegūt, piedaloties pasaules kausa posmos. Diemžēl man tādu iespēju nav, jo šie posmi notiek tādās valstīs kā Amerika, Jaunzēlande, Japāna. Šogad palaimējās piedalīties vienā no posmiem, kas norisinājās Francijā, savā vecuma grupā izcīnīju otro vietu. Arī starta iemaksas ir ļoti augstas – sākot no 15, līdz pat 80 latiem par startu. Citu bijušo PSRS valstu federācijas saviem sportistiem dod iespēju ziemā trenēties ārzemēs – Kiprā, Itālijā – vai vēl kādā citā siltā zemē. Es pēc sezonas beigām braucu atpakaļ uz Latviju. Mīnuss – ziemā nevaru trenēties riteņbraukšanā. Pluss – man ir daudz labāki sasniegumi peldēšanā un skriešanā. Gribu pateikties Jelgavas peldēšanas skolas direktorei Zelmai Ozoliņai, kas man ļoti palīdz.»
Viena diena triatlonista dzīvē
«Rīts sākas ar peldēšanu (4 – 5 km), pēc tam seko treniņš ar gumiju (speciāla ierīce peldētājiem), kas ilgst aptuveni pusstundu. Tad ritenis (60 – 120, vidēji 80 km). Un tad, ja paliek laiks, skrienu (15 km). Ziemā, protams, treniņu ir mazāk, jo nevar braukt ar riteni, taču tā vietā ir treniņš ar velotrenažieri. Vispār strādāju pēc principa – labāk mazāk, bet kārtīgāk.»
Labākie sasniegumi
Kopš 1989. gada Vladimirs Kuzmenko ir Latvijas izlases dalībnieks. Šāgada sezonā viņš piedalījies 17 triatlonos, no kuriem divos uzvarējis, divreiz bijis otrais un desmit reizes iekļuvis labāko desmitniekā. Pasaules kausa posmā izcīnījis otro vietu. Pasaules triatlonā sportistu pirmajā divdesmitniekā situācija ir ļoti līdzvērtīga, un tas, kas šodien ir pirmais, rīt var būt arī pēdējais. Par pasaules triatlona līderi tiek uzskatīts Saimons Lesings.
No pasaules labākajiem olimpiskajā distancē (1,5 km peldēšana, 40 km velosipēds, 10 km skriešana) Vladimirs Kuzmenko atpaliek par aptuveni desmit minūtēm. Tas ir labs rezultāts.
