Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā “TIMSS 2019” matemātikā Latvija ierindojusies 10. vietā, bet dabaszinībās – 7., žurnālistus informē pētījuma vadītāja Latvijā Linda Mihno. Eksperti pārsteidzis, ka 41% skolēnu minējuši, ka viņiem nepatīk matemātika, taču viņu sasniegumi bijuši salīdzinoši augsti. Tikmēr dabaszinātnes nepatīk 14% skolēnu.
Sasniegumi matemātikā aug
Pētījuma vadītāja Latvijā informēja, ka pētījumā par matemātiku skaitļi veido 50% no uzdevumiem, mērīšana un ģeometrija – 30% bet dati – 20%. Savukārt dabaszinātnēs 45% no uzdevumiem veido bioloģija, 35% – fizikālās zinātnes un 20% – zemes zinātnes. Pētījumā piedalījās 58 valstis un sešu valstu daļas. No Latvijas pētījumā piedalījās 154 skolas, 308 pedagogi, 4481 ceturto klašu skolēns un 4368 vecāki.
Matemātikā augstāko rezultātu pētījumā ieguvusi Singapūra, kurai seko Honkonga, Koreja, Taivāna, Japāna, Krievija, Ziemeļīrija, Anglija, Īrija un Latvija, savukārt dabaszinībās augstākais sniegums bijis Singapūrai, Korejai, Krievijai, Japānai, Taivānai, Somijai un Latvijai.No 58 valstīm Latvijai pēc punktiem izdevies iegūt 10. vietu matemātikā un 7. vietu dabaszinībās. Kopš 2007. gada, kad Latvija iepriekšējo reizi piedalījās “TIMSS” pētījumā, Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir auguši par desmit punktiem, kamēr dabaszinībās esam palikuši 2007. gada līmenī.
Patīkams pārsteigums bijis tas, ka Latvijas skolēnu sniegums ļāva pārspēt somus, kuru izglītības sistēma jau daudzus gadus tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē. “Mūsu 4. klašu skolēni spēj izdarīt vairāk un labāk parādīt zināšanas un prasmes nekā Somijā,” apgalvoja pētījuma vadītāja, vienlaikus piebilstot, ka dabaszinātnēs gan somiem bijis labāks sniegums.
Igaunija “TIMSS” nepiedalās, bet Lietuvai rezultāts esot skaitliski zemāks, taču statistiski nav nozīmīgi atšķirīgs.
Kas notiek pa vidu?
Eksperte norādīja, ka Latvijas skolēni ir pārliecinoši uzdevumos, kuros jāpamato savs domu gājiens. Tomēr viņu satrauc, ka 9. klasē Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumos šīs prasmes ir stipri zemākas. “Paliek jautājums, kas notiek šai laika posmā pa vidu,” teic L.Mihno. Tāpat viņa atzīmē, ka 4. klases skolēni matemātikā ir ļoti prasmīgi skaitļošanā un ģeometrijā. Nedaudz zemāks sniegums ir datu nolasīšanā un interpretācijā. Savukārt dabaszinātnēs skolēni labāk spēja sevi parādīt fizikālajās zinātnēs un daudz vājāk bioloģijā un zemes zinātnēs.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pauda gandarījumu par to, ka Latvija uzrāda augstus rezultātus un ir labāko desmitniekā. Taču arī viņa izteica neizpratni par 15 gadu vecu skolēnu zināšanām šajos pašos mācību priekšmetos, kas pagājušā gada PISA pētījumā bija tikai vidējā līmenī. Kāpēc vēlākajā mācību posmā neizdodas saglabāt augsto līmeni? Kas ir jāmaina metodoloģijā, mācību materiālu sagatavošanā, kopējā izglītības politikas veidošanā un skolotāju atbalsta sistēmā? Tie ir jautājumi, kas gaida risinājumu.
Atšķirības saistītas ar dzīvesvietu un dzimumu
Kā ierasts, augstākie sasniegumi ir galvaspilsētas skolēniem, bet zemākie – lauku bērniem. Lielo un mazo Latvijas pilsētu skolēnu sasniegumi ir aptuveni par 20 punktiem zemāki nekā Rīgas skolēniem un aptuveni par 10 punktiem augstāki nekā lauku skolēniem (starpība ir statistiski nozīmīga). Tomēr dabaszinātnēs iepriekšējā pētījumā 2007. gadā atšķirība starp Rīgas un lauku skolēnu rezultātiem bija vērā ņemama, tagad tā ir sarukusi. L.Mihno stāsta, ka vērojama cieša sakarība ar skolas atrašanās vietu – liela sasniegumu lejupslīde konstatēta skolēniem no mazāk apdzīvotām vietām, kurās dzīvo zem 3000 iedzīvotāju.
Vienlaikus, analizējot dzimumu atšķirības, atklājies, ka matemātikā nedaudz spēcīgāki ir zēni, savukārt dabaszinātnēs – meitenes. Kopumā 27 valstīs zēni pārspēj meitenes matemātikā, bet četrās valstīs meiteņu sasniegumi ir augstāki, turpretī dabaszinātnēs septiņās valstīs zēnu rādītāji pārspēj meitenes, kamēr 18 valstīs konstatēts pretējais.
Analizē kompetences līmeņus
“TIMSS 2019” piedāvā kompetences līmeņu skalas, lai pilnvērtīgi interpretētu pētījuma rezultātus. Kopumā ir četri kompetences līmeņi, kas novērtē skolēnu spējas un prasmes.
Matemātikā augstāko līmeni Latvijā sasnieguši 11% skolēnu, kamēr “TIMSS 2019” vidēji tādi bijuši 7%. Augstu līmeni matemātikā spēj sasniegt 50% skolēnu, bet vidējo – 85%. Skolēnu skaits, kuriem bijis zems līmenis un nepiemīt pamatzināšanas, ir 2%.
Dabaszinātnēs attiecīgi 8% skolēnu spēja uzrādīt augstāko līmeni, 48% – augstu, 85% – vidēju, un arī dabaszinātnēs 2% nespēja sasniegt zemu līmeni.
Pētījumā arī atklājies, ka matemātikas stundās 68% skolēnu ir skaidrs, kas notiek stundās, un tikai 5% ir zema uzdevumu skaidrība. Dabaszinātnēs situācija esot līdzīga, kur 66% apgalvo, ka viņiem ir augsta izpratne, bet zema ir 6% skolēnu.
Tāpat pētniece norādīja, ka 41% skolēnu nepatīkot mācīties matemātiku, kas, viņasprāt, ir signāls pētniekiem un politikas veidotājiem, ka ir jādomā, kā situāciju risināt. 29% nedaudz patīk matemātika un 20% – ļoti patīk. Savukārt dabaszinības nepatīk 14% skolēnu, nedaudz patīk – 47%, bet ļoti patīk – 39% aptaujāto.
Savukārt pedagogi, atbildot uz jautājumiem par profesionālo pilnveidi, visvairāk norādījuši uz nepieciešamību apgūt un papildināt zināšanas, kas saistītas ar tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā.
Analizē arī pāridarījumus
Vēl pētījumā analizēti pāridarījumi, un atklājies, ka 10% Latvijas skolēnu tiek nodarīts pāri katru nedēļu. L.Mihno uzsver, ka skolēniem, kas piedzīvo pāridarījumus, ir zemāki sasniegumi nekā tiem, kas nekad vai gandrīz nekad nepiedzīvo pāridarījumus. Vēl 38% skolēnu pāridarījumus piedzīvo katru mēnesi, bet 52% tos nekad vai gandrīz nekad nepiedzīvo. Šie skaitļi ir satraucoši, un tiem noteikti ir jāpievērš uzmanība, uzsver pētniece.
Patīk strādāt savā skolā
Latvijas Universitātes profesors pētnieks Andrejs Geske sniedza ieskatu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “TALIS 2018” pētījumā, kur aptaujāti skolotāji un skolu direktori. Daļa no pētījuma jautājumiem skar pedagoga profesijas prestižu. Izrādās, kopš 2013. gada, kad Latvija pēdējoreiz piedalījās šajā pētījumā, īpašas izmaiņas nav notikušas. Joprojām visaugstākais skolotāja profesijas prestižs ir tādās valstīs kā Singapūra, Koreja, Somija, Kanāda, Austrālija. Lielākoties tās ir arī valstis, kurās vērojami augsti skolēnu sasniegumi starptautiskajos pētījumos. Turpretī Igaunijā gan šo gadu laikā starp pētījumiem pieckārt ir palielinājies to skolotāju skaits, kuri savu profesiju uzskata par prestižu.
Kā pozitīvu tendenci A.Geske vērtē to, ka Latvijā valda liela skolotāju apmierinātība ar darbu tieši savā skolā, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju. 94% aptaujāto pedagogu atzinuši, ka viņiem patīk strādāt šajā skolā, un tikai 14% atbildējuši, ka vēlētos strādāt citā skolā, ja tas būtu iespējams. Pēc pētnieka domām, esot grūti pateikt, kāpēc šādi rezultāti. Iespējams, tādēļ, ka Latvijā ir pietiekami daudz skolu un skolotāji var izvēlēties, kur strādāt. Tomēr Latvijā pedagogi ir mazāk apmierināti ar savu profesiju.
TIMSS ir Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas organizēts matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums, kurā piedalās 4. klases skolēni, pedagogi un viņu vecāki visā pasaulē. Pētījums notiek cikliski reizi četros gados.
