Zilonis no mušas
No mušas izpūsts zilonis man šķita trakā sabiedrības ņemšanās par preču iegādes ierobežojumiem brīvdienās. Sen jau vairs nedzīvoju pilsētā, līdz ar to veikals nav pāri ielai pārsimts metru attālumā. Mūsu ģimene iepirkšanos arī bez “Covid” ierobežojumiem plāno savlaicīgi. Iespējams, mēs vienkārši esam lielāki sliņķi par vidējo Latvijas iedzīvotāju. Man no tiesas nav nekādas vēlmes pārģērbties, darbināt mašīnu, braukt uz veikalu tikai, lai nopirktu, piemēram, tikko beigušos krējumu. Drīzāk es padomāšu, ko pagatavot ēst tā, lai bez trūkstošās sastāvdaļas iztiktu. Ja pēkšņi nenormāli sakārojas ko garšīgu, bet mājās nav konfekšu un cepumu krājumu, nākas vai nu pārvarēt slinkumu un kaut ko izcept, vai izlīdzēties, piemēram, ar veco labo zaptsmaizi. Un, ziniet, tas darbojas!
Mums, starp citu, ir suns. Lai cik jocīgi tas nebūtu, mēs zinām, ka suns (gluži tāpat kā mēs) gribēs ēst ne tikai darba dienās, bet arī sestdienā un svētdienā. Un kauliņus sunim, tāpat kā pārtiku sev, spējam sagādāt laikus, citā dienā. Ja nu gadījumā būtu ārkārtas reize, kurā tas nav izdarīts, varbūt veikalā bija beigušies kauli, sunim šajā vienā reizē var iedot arī sviestmaizi vai putru. Atceros, kādreiz suņus nemaz nebaroja ar sauso barību, un tīri “friši” tie dzīvnieki bija. Tāpat rēja un skrēja.
Sarakstiņš arī, starp citu, ir ļoti laba lieta, kas palīdz iepirkties tā, lai sestdien nav jāskrien pēc piena, bet svētdien pēc krējuma. Turklāt tas vēl bonusā pasargās no lieku akcijas preču sapirkšanas.
Un atkal kārtējo reizi jāatgādina – ne jau, lai ieriebtu iedzīvotājiem, tas viss ir izdomāts, bet gan, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatību.
