Pieaugošā
stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās
komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības
aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre
Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija
varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt
pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
“Vienojāmies, ka tiek veidota
īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka
tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju
par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli
veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa
slimnīcas.
“Jau četrās slimnīcās, tajā
skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski
augsts esošo gultu noslogojums,” sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas
izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem”,
norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli
pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt
cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes
Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos
apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu
specialitāšu ārstus.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore
Liene Cipule preses konferencē sacīja, ka šodien komisijas sēdē pieņemti
lēmumi, kas ļaus nosūtīt rezidentus uz reģionālajām slimnīcām, kur tas
nepieciešams, un esot apzinātas arī iespējas piesaistīt mediķus no ambulatorā
sektora, lai sniegtu atbalstu.
Austrumu slimnīcas valdes
priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana
ļaus efektīvāk pārvaldīt cilvēkresursu pieejamību. “Mēs varam pārtraukt
atvaļinājumus vieglāk, mēs varam darbiniekiem lūgt strādāt brīvdienās. Tie ir
lēmumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo personālu,” atzīmēja
Paeglītis.
Tāpat slimnīcas vadītājs teica, ka
patlaban neredz nepieciešamību apturēt ambulatoro pakalpojumu sniegšanu
ārstniecības iestādē, taču plānveida pakalpojumus jau šobrīd sāk ierobežot,
slimnīcā vērtējot, vai pacientu nepieciešams stacionēt, un iespēju robežās
atliekot pakalpojumus.
Vadoties pēc Veselības ministrijā
paustā, ārkārtas situācija kā juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas
procesu un VOMK ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt
noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu.
Kā norāda ministrijā, piemēram, ja
kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst
pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat
otrā un trešā līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un
universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita
to pieļaus.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim
slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes
pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, primāri sniedzot
neatliekamo palīdzību. Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus
ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Attiecībā uz veselības aprūpes
pakalpojumiem ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā
medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā nepieciešamie izmeklējumi un
konsultācijas.
Līdzīgā apjomā kā līdz šim tiks
sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp speciālistu
konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī
tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Ministrijā skaidro, ka katra
ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds
pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un,
atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks,
piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav
nepieciešams, svarīgi esot atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju
par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāji tiek
aicināti sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa tālruni 8000 1234.
Kā ziņots, veselības ministre Ilze
Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta
panorāma” atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes
nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla
darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu
un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.
Nacionālā veselības dienesta dati
liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt
kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji
smagu slimības gaitu, bet 40 – smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no
stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni
Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses
un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi
vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā
no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no
mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11
mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas,
kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā
diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits
tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un
26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs
dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā
– kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no
2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā
veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu
skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem
testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas
Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības
izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā
saslimuši 23 706 cilvēki. Aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu
laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi
tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
Foto: no arhīva
