Veiksmīgam attālināto mācību darbam Latvijā portatīvie datori
nepieciešami vēl aptuveni 18% skolēnu jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes
– 4% jeb 8140 skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā
aptauja.
Kā pirmdien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja
LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, aptauja
norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai
skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai,
tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar
nepieciešamo programmatūru, vebkamerā, mikrofoniem un citi instrumenti.
Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču
skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem.
No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 – planšetdatori
un 12 588 – stacionārie datori.
Kopumā 36,5% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams
portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās
nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 –
stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un
3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.
Dundure uzsvēra, ka vairākās skolās datori pēdējo
reizi ir atjaunināti 2010. vai 2012.gadā.
Sadalot augstākminētos datus pa klašu grupām,
noskaidrots, ka 7.-12.klašu grupā portatīvais dators nepieciešams vēl 18,2% jeb
16 072 skolēniem, bet planšetes nepieciešamas 3646 jeb 4,1% skolēnu. Pēc
Dundures paustā, šis rezultāts esot līdzīgs pavasarī Izglītības un zinātnes
ministrijas kopā ar “Edurio” veiktajai aptaujai, vienlaikus
piebilstot, ka situācija nedaudz ir uzlabojusies, taču arvien ir nepietiekoša.
Savukārt 1.-6.klašu grupā portatīvie datori arvien
nepieciešami 20 275 jeb 18% skolēnu, turpretī planšetes nepieciešamas vēl 8140
jeb 7,2% skolēnu. LPS padomniece piebilda, ka šai vecuma posmā planšetes ir
daudz biežāk pielietots instruments nekā vecāko klašu posmā.
Tāpat LPS aptaujā iegūtos rezultātus analizēja pa
reģioniem, un atklājās, ka 1.-6.klašu grupā situācija ar tehnoloģisko nodrošinājumu
visbēdīgākā ir lauku skolās, kurās portatīvie datori nepieciešami vēl 5223 jeb
23,23% skolēnu, bet planšetdatori nepieciešami vēl 2553 jeb 11,35% skolēnu.
Republikas pilsētās skolēnu skaits, kam nepieciešami
portatīvie datori ir 4608 jeb 19,81% skolēnu, bet planšetdatori nepieciešami
vēl 1383 jeb 5,9% republikas pilsētas skolēnu. Pilsētās šo skolēnu skaits ir
attiecīgi 5083 jeb 16,49% un 2781 jeb 8,99% skolēnu. Turpretī Rīgā portatīvie
datori nepieciešami vēl 5361 jeb 14,81% skolēnu, bet planšetdatori – 1423 jeb
3,93% skolēnu.
Savukārt 7.-12.klašu grupā portatīvie datori trūkst
24,23% skolēniem lauku reģionos, 19,88% – pilsētās, 15,22% – republikas
pilsētās, un 16,18% – Rīgā. Tāpat portatīvie datori lauku reģionos trūkst vēl
34,15% pedagogu, Rīgā – 34,87%, republikas pilsētās – 40,83%, bet pilsētās –
38,04% skolotāju.
Rīgas skolās nepieciešami vē l 1230 stacionāro datoru
komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus, 2087 – planšetdatori, 2025 –
portatīvie datori un 3149 stacionāro datoru komplekti, kas ir novecojuši un
maināmi.
Republikas pisētās nepieciešami 499 papildus
stacionāro datoru komplekti, 1445 – planšetdatori, 1489 – portatīvie datori un
1683 stacionāro datoru komplekti ir novecojuši un maināmi, turpretī lauku
skolās nepieciešamo ierīču skaits ir attiecīgi – 835, 2147, 2374 un 2567.
Pēc Dundures teiktā, kopumā aptaujas anketas nosūtītas
572 pašvaldību skolām, no kurām vien 10 nesniedza atbildes. Kopumā neesot
iegūtas atbildes no 1,75% respondentu.
Foto: pixabay.com
