Jelgavā, Dobelē un Bauskā ir zināmi 38 uzpircēju vai pārstrādes uzņēmumu piekrāpti zemnieki, kuru kopējā prasības summa pārsniedz 150 tūkstošu latu, informē Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākais referents, jurists Uldis Grinbergs.
Jelgavā, Dobelē un Bauskā ir zināmi 38 uzpircēju vai pārstrādes uzņēmumu piekrāpti zemnieki, kuru kopējā prasības summa pārsniedz 150 tūkstošu latu, informē Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākais referents, jurists Uldis Grinbergs.
Šajā gadā valstī tika izveidotas deviņas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Tajās zemnieki var saņemt gan konsultācijas, gan arī palīdzību, ja radusies nepieciešamība no produkcijas uzpircēja vai pārstrādes uzņēmuma piedzīt apsolīto samaksu. Tāpat tā arī sniedz nepieciešamo informāciju subsīdiju saņemšanai, tiesa gan, pēc tam pārvalde arī kontrolē piešķirto līdzekļu izmantošanu.
Bīstamākie – «zelta kalnu» solītāji
Jelgavā Zemgales reģionālā pārvalde darbojas kopš 1. aprīļa un sniedz palīdzību Jelgavas, Dobeles un Bauskas zemniekiem. Pašlaik viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir pērnā gada produkciju solītās naudas piedzīšana. Biežāk tiek apkrāpti graudaugu piegādātāji, taču esot arī vairāki gadījumi, kad nav samaksāts par cukurbietēm, zemenēm un āboliem. U.Grinbergs pastāstīja, ka visvairāk zemnieku sūdzību saņemts par pārpircēju SIA «Latva – Agro» un pārstrādes uzņēmumu «Daugavpils dzirnavnieks». Pret «Latva – Agro» tiesā ir iesniegtas astoņas prasības. Piedziņai pieteiktā pamatparādu un soda naudas kopsumma ir vairāk nekā 12 tūkstošu latu. U.Grinbergs pastāstīja, ka ar SIA«Latva – Agro» nepaveicās zemniekiem, kas, cerēdami uz labu peļņu un ātru naudas saņemšanu, paļāvās uz nezināmu uzņēmumu. Visi apkrāptie ar uzņēmumu ir noslēguši, lai arī juridiski nepareizu, tomēr oficiālu līgumu. Tajā ir noteikts termiņš, kurā pircējam jāsamaksā par produkciju. Taču pēc kāda laika zemnieki saņēmuši vienpusēji noslēgtu līgumu, kurā SIA «Latva – Agro» bez vienošanās ar produkcijas piegādātāju samaksas termiņu pagarināja. Tomēr solītā samaksa netika veikta arī jaunajā termiņā, un tad zemnieki meklējuši palīdzību lauksaimniecības pārvaldē. Līdz šim gan SIA amatpersonas visai veiksmīgi ir bēguļojušas – uz tālruņa zvaniem neviens neatbild un durvis apmeklējumiem neatver. U.Grinbergs stāsta, ka pret šo uzņēmumu jau trīs lietās bijušas tiesas sēdes, taču nevienā no tām nav parādījies kāds SIA «Latva – Agro» pārstāvis, turklāt vairākkārt firma iesniegusi blakus sūdzības. Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālisti ir pārliecināti, ka visas tās iesniegtas tikai, lai novilcinātu laiku un uzņēmums paspētu pasludināt savu maksātnespēju. Tomēr arī zemnieki ir nolēmuši rīkoties un policijai ir uzrakstījuši iesniegumu krimināllietas ierosināšanai. Pagaidām gan krimināllieta pret SIA «Latva – Agro» nav ierosināta un turpinās pierādījumu vākšana. «Un tomēr, lai arī šim uzņēmumam jau ir nopietnas nepatikšanas, tas joprojām vairākos laikrakstos, arī «Zemgales Ziņās», turpina publicēt sludinājumus, ka uzpērk graudus. Tādēļ zemniekiem, kas vēlas realizēt savu produkciju, tomēr vajadzētu būt uzmanīgiem un neuzticēties nepazīstamiem uzpircējiem, kas sola «zelta kalnus»,» tā U.Grinbergs.
Vainīgi negodīgie akcionāri
Otrs lielākais līguma nosacījumu nepildītājs ir akciju sabiedrība «Daugavpils dzirnavnieks». Pret to tiesā ir iesniegtas 18 prasības. Šis uzņēmums nav nedz mazs, nedz arī nepazīstams. Taču, kā noskaidrojusi reģionālā pārvalde, solītā nauda zemniekiem netiek maksāta tikai tādēļ, ka trīs lielākie akcionāri līdzekļus nolemj novirzīt citiem mērķiem, un tur nu vairs neko nespēj līdzēt nedz uzņēmuma grāmatveži, nedz tirgzinības speciālisti. Tomēr U.Grinbergs ir pārliecināts, ka drīzumā šis uzņēmums vismaz daļai zemnieku solīto naudu samaksās. «Pašlaik strauji tuvojas noteiktās tiesas dienas. Izanalizējot «Daugavpils dzirnavnieka» stratēģiju, esam secinājuši, ka parasti, lai uzņēmumam nebūtu jāsedz ne tikai parāds un uzaugušie soda procenti, bet arī tiesas izdevumi, tas parādus samaksā īsi pirms lietas izskatīšanas. Un ir ļoti liela iespēja, ka arī gadījumā ar Jelgavas zemniekiem notiks līdzīgi,» stāsta U.Grinbergs.
Uzticēties var tikai zināmajam
«No kļūdīšanās neviens nav pasargāts, tomēr ir lietas, ko zemniekam vajadzētu ielāgot, un pati svarīgākā no tām ir – neuzticēties mazpazīstamām firmām, kas sola ātru un bagātīgu samaksu. Protams, ir nepatīkami ilgi gaidīt godīgi nopelnīto naudu, kā to piedāvā lielie uzpircēji, taču zemniekiem vismaz ir stabilitāte un apziņa, ka uzņēmums un solītais nekur nepazudīs,» tā saka U.Grinbergs. Tomēr, vairākiem zemniekiem apvienojoties, ir arī iespējams graudus uzglabāt privātās kaltēs un tikai pēc kāda laika tos pārdot valstij. Jurists uzsver, ka jau tagad vairāki lauksaimnieki tieši tā arī nolēmuši realizēt savu produkciju.
«Pašlaik visi līgumi ir tikai pircēja piedāvāti. Varbūt zemniekiem varētu palīdzēt arī tas, ka viņi slēgtu pašu sastādītus līgumus, kuros būtu norādītas arī soda sankcijas līguma nepildīšanas gadījumā, taču līdz šim nevienu tādu līgumu neesmu redzējis,» stāsta U.Grinbergs. Tomēr viņš arī atzīst, ka nav nekādu garantiju, ka uzpircējs šādu vienošanās dokumentu parakstītu. Tādēļ zemniekiem ir jābūt uzmanīgiem un ieteicams konsultēties ar speciālistiem. Bet, ja nu tomēr gadījies saskarties ar krāpnieku, der atcerēties, ka, izmantojot Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes starpniecību, zemniekiem nav jāmaksā pilnīgi nekādi tiesu izdevumi.
