Lauka diena Lielplatones pagasta Meistaros pie Tamāras un Jura Biseniekiem nudien izvērtās par varenu mācīšanos, tik daudz interesentu – septiņi desmiti – reti kurā Lauka dienā ir piedalījušies.
Lauka diena Lielplatones pagasta Meistaros pie Tamāras un Jura Biseniekiem nudien izvērtās par varenu mācīšanos, tik daudz interesentu – septiņi desmiti – reti kurā Lauka dienā ir piedalījušies. Dārzeņu audzētāji bija sabraukuši gan no pašu rajona un pagasta, gan no Liepājas, Saldus, Tukuma, Dobeles, Bauskas, un iespējams, ka tā ir viena no šīs nozares attīstības pazīmēm.
Meistaru laukos katra saimniece atradīs gandrīz visu, kas vajadzīgs veselīgai saimes maltītei, – kāpostus, burkānus, bietes, ziemas rutkus, brokoļus, ziedkāpostus, sīpolus, puravus, bet siltumnīcās izauguši tomāti, paprika un gurķi. Turklāt katra dārzeņa šķirņu dažādība ir tik liela, ka pat pieredzējušie zemnieki visu nespēj atcerēties un, drošs paliek drošs, pieraksta bloknotā, ko par katru pastāsta Tamāra.
«Te ir savdabīga šķirņu salīdzināšanas saimniecība,» tā par Meistariem saka Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Dace Āboliņa. «Ar viņiem sadarbojas vairākas firmas. Viena no tām ir «Agrimatco SIA Latvia», kam sešu pamatdarbības veidu vidū ir arī dārzeņu sēklu, augu mēslošanas un aizsardzības līdzekļu piegāde. Šī firma bija arī viena no Lauka dienas organizētājiem.»
Ieinteresēti dārzeņu audzētāji staigāja gar milzu kāpostu lauku. Un tur nudien bija skatāma ne tikai šķirņu atšķirība, bet arī absolūti tīrs lauks.
Saimniece, iekāpusi kāpostos līdz ceļiem, iepleta rokas un teica: «Agronome es neesmu, esmu vienkārši zemniece. Kā protu, tā tos dārzeņus audzēju.»
Taču ne jau tikai audzēšanas raizes ražotājam, kāposts padosies arī tad, ja nezāle līdzās būs iespraukusies. Pats trakākais sākas tad, kad kāpostgalviņa sariesusies piecus kilogramus smaga. Pilsētnieks ir ar mieru nu vēl varbūt divkilogramīgu stiept uz mājām, taču no piecus kilogramus smagas dārzeņu zupas sastāvdaļas viņš atsakās pilnīgi. Pagājušajā gadā Tamāra Biseniece tā jau iekritusi – ar vidējo šķirņu kāpostiem –, tādēļ šovasar tie sastādīti mazākā platībā.
«Mēs dārzeņus vedam uz nakts tirgu Rīgā,» savu pieredzi stāsta zemnieks no Kalnciema. «Iebraukšana ir izdevīga – no Salu tilta lejā un gar krastmalu līdz laukumam, kur rakstīts, ka tur drīkst tirgoties. No pusnakts līdz septiņiem rītā burkānu «busiņu» var iztirgot un pat uz darbu laikā paspēt. Uzpircēji maksā tīri ciešami. Jā, nakts tirgus – tā ir laba lieta. Vēlā vakarstundā atved un pa nakti vairumpircējiem pārdod, pašam tirgū aiz letes nav laiks jākavē.»
Dārzeņu audzētāji apstaigāja arī citus laukus un izprašņāja saimnieci gan par to, kādēļ sīpoli tik reti un bietes pa tādiem kā laukumiņiem saaugušas, kas vainas puraviem, ka tādi patievi, un uzdeva vēl citus jautājumus. Bet dažs, noklausījies Tamāras atbildi, blieza sev pa pieri – nu kā tādu vienkāršu lietu nav iedomājis: no sīpoliem visu vasaru un vēl tagad loki tiek plūkti, bet bietes smagajā zemē aizkaltušas, tādēļ nevienmērīgi sadīgušas.
Pie burkānu lauka visi atpleta muti – tur saimniece laikam kapitulējusi nezāļu priekšā. Un Tamāra atzinās, ka tā patiešām noticis. Nīcinājuši nezāles un nīcinājuši, līdz beidzot naudas palicis žēl.
Taču burkāni no tā nav cietuši. Tie lieli un skaisti salikti 11 kaudzītēs un sagriezti uz 11 šķīvjiem Meistaru pagalmā gaidīja degustētājus atgriežamies no lauku apskates. Dažus metrus tālāk bija izrindoti 12 šķirņu tomāti. Saņēmuši aptaujas anketiņu, visi tādā kā zosu gājienā apstaigāja šķīvjus, dziļā nopietnībā izgaršoja burkānu un tomātu šķēles, ar atzīmēm no viena līdz pieci novērtēdami katras šķirnes dārzeni. Diskusijas nerimās arī tad, kad saimniece visus aicināja uz cienastu, kam nobeigums bija īsta lauku torte, ko cepusi Tamāras vīramāte. «Tas ir viņas lauciņš,» norādīja Tamāra, un ciemiņi atzina, ka to vīramāte kopusi teicami.
Mazliet vēlāk dārzeņu garšotāju anketas tika izmantotas loterijai, kurā «Agrimatco» miglotāju laimēja Bērzes pagasta zemniece Gunta Timma, kaitēkļu apkarošanas līdzekļu komplektu – Vilnis Goldmanis no Iecavas, agrotīklu ieguva lielplatopniete Zita Kurševa, dārzeņu sēklas tika Imantam Čepanonim arī no Lielplatones un Liepājas rajona Otaņķu pagasta zemniekam Arnim Radomišķim. Viņš uz semināru atbraucis jau otro reizi, pirmā bijusi pērn. Toreiz Meistaros ieradies tieši nedēļu vēlāk par nolikto dienu, taču saimnieki visu parādījuši un izstāstījuši tikpat cītīgi, kā bija runājuši ar vairākiem desmitiem cilvēku nedēļu iepriekš. To otaņķnieks pratis novērtēt un šoreiz klāt bija laikā.
Kopumā Lauka diena Meistaros tika atzīta par vērtīgu pieredzes apmaiņas iespēju, ko vēl vērtīgāku darījusi saimnieces prasme visu izrādīt un izskaidrot.
