Patiesas informācijas sniegšana un tās nodalīšana no reklāmas ir viena no būtiskākajām patērētāju pamattiesībām.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) decembra sākumā atklāja informatīvi izglītojošo kampaņu “Esi reāls!”. Tās mērķis – paaugstināt sabiedrības izpratni par influenceru mārketingu un veicināt kritisko domāšanu patērētāju vidū. Iezīmējot kampaņas sākumu, notika arī diskusija, kurā piedalījās PTAC direktore Baiba Vītoliņa un Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” faktu pārbaudes laboratorijas “Re:Check” redaktore Evita Puriņa, komunikācijas aģentūras “A.W.Olsen & Partners” partnere un Latvijas Universitātes docente Olga Kazaka, hokeja kluba “Dinamo Rīga” tehniskais direktors un TV raidījumu vadītājs Armands Simsons, raidījuma “Māmiņu klubs” vadītāja Rūta Dvinska.
Diskusijā tika iezīmēti būtiskākie nozares pārkāpumi, meklēti problēmu risinājumi, kā arī uzklausīti pašu nozares pārstāvju viedokļi un pieredze – kā notiek sadarbība ar reklāmdevējiem, un kādas informācijas viņiem trūkst.
Influenceru mārketings
Kā, diskusiju uzsākot, akcentēja tās moderators Mārtiņš Daugulis: “Mēs dzīvojam, varētu teikt, maģiskā pasaulē, kur apkārt ir tik daudz dažādas informācijas un piedāvājumu, no kā izvēlēties. Ir absolūti mūsdienīgs fenomens, ka mēs varam izveidot attiecības ar cilvēkiem tīmeklī, kurus saucam par influenceriem. Mēs varam viņiem sekot (internetā), vērot viņu dzīves, paļauties uz viņu ieteikumiem. Izklausās ļoti saulaini, bet ir arī ēnas puses, kas var parādīties nezināšanas dēļ.”
Kā skaidro PTAC direktore B.Vītoliņa, augot sociālo tīklu popularitātei, būtiski ir mainījies arī reklāmas tirgus, tas, kā informācija pie cilvēkiem nonāk, arī ir veidojis šo jauno mārketinga veidu – influenceru iesaistīšanu dažādu preču vai pakalpojumu popularizēšanā. “No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa jāsaka – tieši patiesas informācijas sniegšana un tās nodalīšana no reklāmas ir viena no būtiskākajām patērētāju pamattiesībām. Cilvēkam ir svarīgi zināt, vai publicētā informācija ir paša ieraksta autora domas vai apmaksāts saturs. Mūsuprāt, šīs ir tiešām būtiskas patērētāju tiesības, kas ir sargājamas, un tieši influenceru loma ir ļoti liela, lai viņi darbotos atbildīgi un savus sekotājus nemaldinātu par savu darbību patieso dabu,” teic B.Vītoliņa. PTAC pēdējo divu gadu laikā ir veicis uzraudzību šajā jomā un novērojis, ka nereti ierakstos sociālajās vietnēs netiek norādīta informācija par komerciālo saturu, līdz ar to cilvēkiem ir grūti saprast, kas no tā visa ir apmaksāts. Pēc PTAC datiem, 55 procenti aptaujāto nezina vai arī tiem nav skaidrs, ko nozīmē tēmturis “sadarbība” pie ieraksta, tāpat 37,7 procenti neatšķir komerciālus ierakstus no parastiem ierakstiem, bet 29,9 procentiem ir svarīgi saprast, vai ieraksts ir influencera iniciatīva vai reklāma. 27,9 procenti aptaujāto nezina, kam jābūt norādītam pie komerciāla ieraksta, 25,7 procenti uzskata, ka tā ir problēma, ja influenceri neskaidri norāda komerciāla ieraksta saturu, bet 25,5 procenti aptaujāto vispār nav zinājuši, ka influenceriem komerciālam ierakstam ir jāpievieno atbilstošas norādes.
Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore I.Baldiņa klāsta, ka influenceru mārketings tiek skaidrots kā reklāmas veids, kurā persona jeb influenceris savā sociālo tīklu kontā, saņemot par to materiālu labumu, reklamē attiecīgo preci vai pakalpojumu. No citu reklāmu veidiem tas atšķiras ar personalizēto pieeju, kas tieši uzrunā šīs personas sekotājus. Uz šāda veida reklāmām attiecas arī vispārējie regulējumi šajā jomā.
Veidojas negatīva pieskaņa
“Pēc mūsu iepriekšējā pētījuma par dažādu apšaubāmas iedarbības uztura bagātinātāju izplatīšanu “Instagram” redzam, ka vajadzīga daudz stingrāka uzraugu rīcība. Jāsaprot, vai nepieciešams pilnveidot normatīvo bāzi vai var rīkoties jau pašreizējo likumu un noteikumu robežās. “Instagram” mārketings Latvijā nav jauna lieta, tāpēc nav skaidrs, kāpēc joprojām uz apmaksātas reklāmas nenorādīšanu influenceru ierakstos PTAC vēršas tikai ar ieteikumiem, bet ne sodiem,” uzsver E.Puriņa.
Diskusijā viņa arī norāda, ka Latvijas interneta vidē izteikti daudz maldinošas informācijas lasāms feisbukā, īpaši tai pastiprinoties tagad – vīrusa pandēmijas laikā –, kamēr instagramā šķietami pasaulē viss ir kārtībā. Viņa akcentē arī atšķirības, ka populāri cilvēki, kuriem ir daudz sekotāju, savos feisbuka kontos cenšas aicināt sabiedrību ievērot ierobežojumus, būt piesardzīgiem, savukārt instagrama ierakstos vairāk valda ierastā dzīve – tiek reklamēti visdažādākie produkti, populāras personības ievieto attēlus, kuros redzami iepērkamies bez maskām, pavadām laiku kompānijās. E.Puriņa aicina populāras personības piedomāt, kādu vēstījumu ar šiem ierakstiem viņi nodod, atzīstot gan, ka tā īsti nav šīs diskusijas tēma un to diez vai varēs ierobežot jebkādas uzraudzības iestādes, tomēr, viņasprāt, arī par to sabiedrībai būtu jārunā.
Savukārt O.Kazaka atzīst, ka, pateicoties pasaules un labās prakses piemēriem un pašu sekotāju spiedienam, influenceru mārketinga nozare sāk regulēties, taču bieži vien situācija nav viennozīmīga: “Gan akadēmiski pētījumi, gan praktiskā pieredze parāda, ka cilvēki uzticas influenceru paustajam un uz tā pamata pieņem savus lēmumus. Tomēr sekotāji ne vienmēr var noteikt, vai reklamētais produkts patiešām patīk influencerim vai arī par šiem slavinošajiem vārdiem ir samaksāts. Infuenceru mārketings jau ir kļuvis par industriju, kurā cirkulē nopietni reklāmdevēju budžeti, kas iepriekš, iespējams, bija paredzēti, piemēram, glancētajiem žurnāliem. Tradicionālajos drukātajos medijos pamatā ir skaidrs – ja tā ir reklāma, tas būs norādīts, apkārt būs rāmītis, bet šajā jomā ir diezgan daudz nesakārtotu jautājumu, kas devalvē godīguma jēdzienu un pašu influenceru būtību, kas ļauj izplatīt arī maldinošu informāciju. Domāju, pavisam drīz godīga influencera attieksme gan pret sekotājiem, gan pret reklāmdevējiem kļūs par nopietnu profesionalitātes rādītāju, atlases kritēriju un obligātu nosacījumu.”
Viņa vērš uzmanību, ka, nesakārtojot šo jomu, būs arvien vairāk bīstamu momentu, kas devalvēs influenceru būtību. Pēc viņas novērojumiem, jau tagad redzams, ka nereti populāras personas ar daudziem sekotājiem interneta vidē mēdz apvainoties, ka viņi tiek nodēvēti par influenceriem. Jau tagad šim vārdam mēdz būt negatīva pieskaņa. “Tātad ļoti nozīmīgs ir godīgums gan pret paša sekotājiem, gan pret reklāmdevējiem un sponsoriem,” secina O.Kazaka.
Ievērot ieteikumus
Diskusijas dalībnieks TV raidījumu vadītājs A.Simsons, kuram ir vairāki desmiti sekotāju interneta vidē, sevi par influenceri neuzskata, tiesa, tiešām kādā brīdī sācis saņemt sadarbības piedāvājumus no uzņēmumiem un reklāmas aģentūrām. “Uzskatu, ka būtu bijis grēks neizmantot šo platformu, kas radusies pilnīgi dabīgi, sākotnēji ievietojot vienkārši ikdienas bildes. Protams, toreiz es nebūt nedomāju, ka tas kādreiz pārvērtīsies par publikācijām, par kurām var saņemt arī naudu,” spriež Armands. Viņš skaidro, ka nekad nav ļaunprātīgi izmantojis savu sekotāju uzticību, tāpat vienmēr godprātīgi attiecies pret sadarbības partneriem. A.Simsons piebilst: “Man ļoti gribētos ticēt, ka tā nav, bet diemžēl ļoti bieži tā ir – sekotājs nedrīkst būt kā aita! Nedrīkst visam, ko redz internetā, uzreiz uzķerties, pirkt un sekot visām norādēm. Ļoti gribas ticēt, ka mans sekotāju pulks uzticas man. Mans mērķis pilnīgi noteikti nav savu sociālo tīklu profilu pārvērst par centrāltirgu, kurā ir iegādājamas dažādas preces un pakalpojumi.”
Komentējot pašas pieredzi ar uzņēmumiem, R.Dvinska skaidro: “Reputācijai nav cenas. Tā saucamie influenceri uzņemas atbildību par savu darbavietu un savu vārdu, informāciju, kuru viņi izplata. Liela daļa tajā ir ieguldījusi nozīmīgu darbu un nav ieinteresēti visu sabojāt ar nepārdomātu un nekorektu ierakstu vai sadarbību. Sakārtota vide un skaidri noteikumi palīdzēs ne tikai sekotājiem, bet arī pašiem influenceriem.” Rūta akcentē – tas, ka influenceris savos ierakstos norāda apmaksātos ierakstus, viņai liek šo personu vērtēt vēl augstāk.
Kā skaidro tās organizatori, kampaņa “Esi reāls!” ir aicinājums sociālo tīklu dalībniekiem – gan influenceriem, gan viņu sekotājiem – nopietni izturēties pret sociālās tīklošanas vietņu vidi un saturu. Lai gan influenceru jeb ietekmētāju mārketings nav jauna parādība, tajā joprojām ir daudzas neskaidrības. Piemēram, kā pareizi informēt par maksas sadarbību (proti, sadarbību, par kuru saņemts kāds materiāls labums), kas to regulē un kāda atbildība var iestāties par nekorektu informācijas nodošanu saviem sekotājiem.
PTAC visbiežāk konstatētais pārkāpums šajā jomā ir jau minētais noklusētais informācijas komerciālais saturs – nav izmantoti vai ir neatbilstoši tēmturi, nav identificēts reklāmdevējs. Vienā gadījumā pārbaudēs konstatēts, ka nav ievērotas speciālas prasības alkoholisko dzērienu reklāmā, līdzīgi vienā gadījumā arī speciālās prasības enerģētisko dzērienu reklāmā. Divos gadījumos PTAC konstatējis maldinošas “brīnumlīdzekļu” reklāmas, bet trīs gadījumos nebija ievērotas speciālas prasības uztura bagātinātāju reklāmās.
“Reklāmas tirgus un veids, kādā informācija nonāk līdz patērētajam, ir būtiski mainījies. Taču jāatceras, ka patiesas informācijas sniegšana un tās nodalīšana no reklāmas ir viena no būtiskākajām patērētāju pamattiesībām – ir svarīgi zināt, vai mēs saņemam paša influencera viedokli vai apmaksātu saturu. Šī atšķirība var mainīt patērētāja uzvedību un faktiski maldināt par informācijas avotu un pašu preci vai pakalpojumu,” skaidro PTAC direktore B.Vītoliņa.
Lai patērētājiem tiktu sniegta patiesa un skaidra informācija par publikāciju, par kuru influenceris saņēmis materiāla rakstura labumu (samaksu, dāvanu u.tml.), balstoties uz spēkā esošo komercprakses regulējumu, PTAC ir sagatavojis šādus ieteikumus:
■ ierakstā jāiekļauj nepārprotama norāde par komerciālu sadarbību – tas var būt ieraksta tekstā vai pievienojot atbilstošus tēmturus (hashtags);
■ jālieto kāds no tēmturiem: #apmaksats, #apmaksatareklama, #paidpartnership, #reklama, #sponsorets;
■ ierakstā vai tēmturos skaidri jānorāda arī sadarbības, reklāmas apmaksātāja vai dāvanas sniedzēja nosaukums;
■ pamanot aizdomīgu ierakstu, sociālo tīklu lietotāji ir aicināti komentārā pievienot tēmturi #EsiReāls!.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata tas darbojas, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē PTAC nolikums.
PTAC galvenās funkcijas
1.Tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču (izņemot sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, kosmētiskos un dzīvnieku kopšanas līdzekļus, kā arī farmaceitiskos unveterinārfarmaceitiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā.
2.Par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzība patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
3.Patērētāju strīdu risināšanas komisijas darbības organizēšana (komisijas sekretariāta funkciju izpilde).
4.Juridiska rakstura palīdzība patērētājiem jautājumos, kas skar viņu tiesības.
5.Patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmainītu vai pārtrauktu pildīt līguma projekta vai līguma noteikumus, ja šajā dokumentā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi.Pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība.
6.Tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām uzraudzība, lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskā uzraudzība, fasēto preču metroloģiskā kontrole.
Padomi sekotājiem
Kritiski izvērtē sociālajos tīklos izvietoto saturu un apzinies, ka influenceru ieraksti bieži vien ir tieši vai netieši apmaksāti. Tāpēc ņem to vērā, lemjot par reklamētās preces vai pakalpojuma iegādi.
1. Ieraksts ir apmaksāts, ja tekstā ir norādes uz reklāmu vai arī tā tiek norādīta ar tēmturiem (hashtags), piemēram, #apmaksats, #apmaksatasadarbiba, #reklama, #sponsorship, #sponsorets.
2. Ja ierakstā nav norādīts, ka tas ir tapis ar kādu sadarbības partneri, bet saturs šķiet aizdomīgs vai arī atgādina reklāmu, jautā influencerim, vai tas ir apmaksāts saturs. Komentārā lieto #EsiReals.
3. Aizdomīgi, ja publikācija izskatās pēc reklāmas: kāda produkta vai pakalpojuma apraksts ir ļoti slavinošs.
4. Aizdomīgi, ja publikācijās vairākas reizes minēts vai arī tiek rakstīts par kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu.
5. Aizdomīgi, ja publikācijā labi redzams uzņēmuma logo, bet nav norādīts, ka ieraksts ir tapis kopā ar šo zīmolu.
6. Izvērtē influencera reputāciju. Vai viņš/viņa nav bijis iesaistīts skandālos, kas saistīti ar viņa izvietoto saturu sociālajos tīklos.
7. Izskati influencera sociālo mediju profilus un pārliecinies, cik godprātīgi viņš/viņa izturas pret paša publicēto saturu. Vai tiek skaidri norādīta sadarbība ar partneriem radītajā saturā, īpaši pēdējā gada laikā.
8. Vai influenceris nereklamē tādus pakalpojumus un preces kā azartspēles, alkohols un cigaretes.
9. Izvērtē, vai influenceris ierakstā dalās ar vērtējumu par produkta vai pakalpojuma izmantošanu vai tas tomēr ir aicinājums to iegādāties.
