Ministru kabineta noteikumi par audžuģimeni kā atvērtās aprūpes institūciju stāsies spēkā 1998. gada 1. janvārī.
Ministru kabineta noteikumi par audžuģimeni kā atvērtās aprūpes institūciju stāsies spēkā 1998. gada 1. janvārī.
Audžuģimene uzņemas atbildību par krīzes situācijā nonākušiem bērniem. Ministru kabineta noteikumos teikts, ka audžuģimene nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai tiek adoptēts, viņam tiek nodibināta aizbildnība vai bērnu ievieto bērnunamā patversmē. Bērnu var nodot audžuģimenē, ja ar bāriņtiesas lēmumu tai piešķirts audžuģimenes statuss. Bāriņtiesa pastāvīgi apseko šo ģimeni un uzrauga bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu.
Audžuģimenes statusu piešķir laulātajiem vecumā no 21 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā šādu statusu var piešķirt vienai personai. Lai saņemtu audžuģimenes statusu, laulātajiem vai vienai personai bāriņtiesā jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz iesniegums. Bāriņtiesa mēneša laikā iepazīstas ar iesniegtajiem dokumentiem, veic ģimenes locekļu savstarpējo attiecību un ģimenes dzīves apstākļu izpēti un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai dod atteikumu. Audžuģimene noklausās mācību kursu, kuru finansē pašvaldība.
Pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums un līgums, ko noslēdz pašvaldība un viens no audžuģimenes locekļiem. Bērnu var nodot audžuģimenei uz laiku līdz vienam gadam gadījumos, ja bērna vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, bērna vecākiem atņemta vai pārtraukta vecāku vara, ģimenē izveidojusies konflikta situācija starp bērnu un vecākiem vai vecāki ilgstoši slimo.
Audžuģimene saņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu. Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus, sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu un izglītību. Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts, ka audžuģimene saņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu un pabalstu bērna uzturam, apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Neatkarīgi no audžuģimenei nodoto bērnu skaita tā saņem atlīdzību 38 latus mēnesī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem un pabalstu bērna uzturam, kura apmēru nosaka pašvaldība. Tas nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt no audžuģimenes pārskatu par piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Lai bērnam nerastos psiholoģiska trauma, obligāts nosacījums ir kontakts starp bērnu un viņa bioloģisko ģimeni. Audžuvecākiem jārēķinās, ka bērns viņu ģimenē ir tikai uz laiku. Ir iespējams, ka audžuģimene bērnu adoptē vai kļūst par viņa aizbildni.
