Lai uzlabotu spēju sniegt palīdzību ar “Covid-19’ inficētajiem pacientiem, Jelgavas slimnīcā paplašināta specializētā nodaļa, kuru vada jaunā ārste Rita Smolova. Nodaļā līdz decembra sākumam bija divdesmit gultasvietu, bet tagad to ir četrdesmit. Jelgavas pilsētas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola paskaidro, ka novembra sākumā “Covid-19” nodaļa tika izveidota uz Bērnu nodaļas bāzes (bērnu medicīniskā aprūpe uz laiku līdz pandēmijas ierobežošanai slimnīcā ir slēgta). Pagājušajā nedēļā veiktais nodaļas paplašinājums ir uz Iekšķīgo slimību nodaļas bāzes, klātpienākot jaunajai ārstei Arnitai Grišinai. Virsārste S.Ābola uzsver, ka izaicinājumu vadīt cīņu pret “Covid-19” pandēmiju ir pieņēmuši jaunie ārsti.
Ilgām pārdomām nebija laika
Sarunā ar “Ziņām” Jelgavas slimnīcas “Covid-19” nodaļas vadītāja ārste R.Smolova teic, ka slimnīcas vadītāja daktera Andra Ķipura piedāvājums un lūgums vadīt šo nodaļu nācis negaidīti, bet atteikties viņa nevarēja. “Tobrīd es nedomāju par Hipokrāta zvērestu, ko atgādina ārstiem, bet gan par to, ka tas pārbaudījumu un izturības laiks ir pienācis arī Jelgavas slimnīcas kolektīvam,” stāsta ārste. Jelgavas pilsētas slimnīcā pirmie divi “Covid-19” pacienti tika uzņemti 8. novembrī.
Pirms “Covid-19” nodaļas izveides Jelgavas slimnīcā visus ar šo vīrusu inficētos veda uz Rīgu. Vēl agrāk slimnīcā tika izveidota atsevišķa tranzītnodaļa, kur visus ienākošos pacientus pirms ārstēšanas šķiroja “Covid-19” inficētajos un neinficētajos.
Ārste R.Smolova stāsta, ka, nodaļu veidojot, nebija laika gari domāt, bet vajadzēja sākt no nulles, no nekā. Sākotnēji nodaļa tapa uz Bērnu nodaļas bāzes. Visam tās medicīniskajam personālam nācās pārprofilēties un saprast, ka viņi būs “Covid” “frontes pirmā līnija”. R.Smolova atzīst, ka jaunajam darbam vajadzēja arī psiholoģiski sagatavoties, pārvarēt tīri cilvēciskas bailes no nezināmā. “Nevienu nespieda, tā bija paša izvēle strādāt vai nestrādāt. Visas Bērnu nodaļas māsiņas izprata situāciju un ļoti atbildīgi sāka darbu,” stāsta nodaļas vadītāja. Kolektīvs izveidojās daudzfunkcionāls – ārstu palīgi, vecākās māsas, māsas un saimniecības māsas. Sanitāres pievienojās arī no citām nodaļām – uzņemšanas, reanimācijas, ginekoloģijas, dienas stacionāra. “Kolektīvs ļoti labs, atbildīgs, saprotošs, esam īsta komanda, jo mums visiem kopā jāārstē, jāatbalsta, jāmierina, jāskaidro slimības gaita, jāvieš cerība uz izveseļošanos, paļāvība mediķiem, kā arī jārunā ar radiniekiem, jāizskaidro atveseļošanās posmi,” teic R.Smolova. Ļoti palīdz arī slimnīcas vadības sapratne un palīdzība jebkurā jautājumā, palīdz kolēģu uzmundrinājums un interese par darbu, gatavība sniegt nepieciešamo atbalstu.
Pacientu vecums – no 33 līdz 93
“Covid-19” nodaļas mediķi ir pilnībā nodrošināti ar nepieciešamajiem individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, ir izstrādāts darbības plāns, kā darboties katram darbiniekam, lai infekcija netiktu iznesta ārpus palātām. Pēc “Covid-19” nodaļas paplašināšanas, atvēlot tai daļu Iekšķīgo slimību nodaļas personāla un telpu, kopējais gultu skaits ir 40. Pacienti nodaļā ārstējušies vecumā no 33 līdz 93 gadiem, vidējais ārstēšanās laiks – septiņas līdz 10 dienas. “Ārstēšanās ilgums un smagums ir atkarīgs arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa, taču, kāpēc vieniem saslimšana norit viegli, bet citiem ļoti smagi un pat nāvējoši, zinātniekiem vēl īsti pamatotas atbildes nav. Darbs ir ļoti saspringts un grūts, jo visas medicīniskās procedūras jāveic pilnā “ekipējumā”, un tas nemaz nav viegli. Tu pat nedrīksti iziet no nodaļas, pirms neesi izdarījis pilnībā visus darbus,” stāsta R.Smolova. Liela slodze ir arī tā saucamajā tranzītnodaļā, par ko atbild daktere Guna Legzdiņa un kur visa medicīniskā aprūpe arī notiek spectērpos.
“Covid-19” nodaļā ārstē arī citas slimības
Vajadzības gadījumos šīs nodaļas mediķus nāk konsultēt arī citu nodaļu dakteri, jo “Covid-19” pacientiem šeit jāārstē arī blakus saslimšanas vai ķirurģiskas traumas. Ar terapeitiskajām saslimšanām “Covid-19” nodaļā paši tiek galā. “Neatsaka palīdzību arī kolēģi no Rīgas – gan konsultē telefoniski, gan brauc palīgā. Laba sadarbība notiek Diagnostikas un radioloģijas nodaļas speciālistiem,” piezīmē R.Smolova.
Salīdzinājumā ar novembra sākumu “Covid-19” pacientu skaits Jelgavas pilsētas slimnīcā ir stipri audzis. Tie tiek vesti ne vien no Jelgavas un apkārtnes, bet arī no Dobeles, Rīgas, Jūrmalas, Tukuma, Lielvārdes, Talsiem, Ogres, Siguldas un citām vietām.
“Man ir sapnis par pastaigu Romā”
“Diemžēl “Covid-19” situācija valstī nav stabilizējusies un nekas iepriecinošs mūs vēl negaida. Ārstam pārslodze nav sveša arī normālā dzīvē, bet ārkārtas situācijā tā ir “labākā draudzene”. Darba diena ievelkas, vienkārši neskaiti ne stundas, ne minūtes, jo tevi gaida, uz tevi cer pacienti, atbalsts nepieciešams gan personālam, gan radiniekiem, mobilie sakari darbojas visu laiku, pat ja esi mājās. Stress un nogurums krājas, bet neko jau pašlaik nevar mainīt. Mēģinu savu nogurumu izstaigāt svaigā gaisā pie jūras, purvā, mazliet pasportoju. Draugu un radu tikšanās pašlaik arī ir tabu, bet tas jau visai sabiedrībai vienādi. Labāk par to nedomāt. Pēc darba lielveikalos ir tāda cilvēku burzma, ka pat pārtikas iegāde kļūst nepatīkama, jo taču apzinies, cik tas “Covid-19” ir infekciozs. Gribu atgādināt, ka, mēģinot neievērot epidemioloģiskos noteikumus, mēs pakļaujam citus cilvēkus infekcijas draudiem, un kādam tas var maksāt dzīvību. Būsim uzmanīgi! Ja kāds protestē, vāc parakstus vai piketē, ka valstī pieņemtie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir pārāk stingri un lieki, tad mēs, mediķi, uzskatām, ka tā ir musināšana. Tikai ievērojot noteikumus, varēsim noturēties un nesaslimt, neinficējot savus līdzcilvēkus,” uzsver R.Smolova, kas ir sašutusi par pagājušo sestdien Rīgā, kā arī citviet pasaulē notikušajiem nemieriem sakarā ar pandēmiju noteiktajiem ierobežojumiem. Par savu darbu gandarījums viņai bijis brīdī, kad no “Covid-19” nodaļas izrakstīti pirmie izveseļojušies pacienti. “Biju bezgala priecīga, ka mums viss ir sanācis. Katrs izglābtais ir kā pateicība par darbu, un tas prieks saglabājas. Kādreiz ir arī tā, ka gribas raudāt, bet ir jāiet un jādara, nedrīkst padoties,” spriež nodaļas vadītāja. Viņu satrauc, ka slimnīcas kļūst pārpildītas un arvien vairāk ir pacientu ar smagu slimības gaitu, ka plānveida ārstēšana tiek atcelta un personāls ir pārslogots gan fiziski, gan morāli, “Ierobežot un apturēt “Covid-19” izplatību kļūst arvien grūtāk. Nesaku, ka tas ir neiespējami – ja katrs apzināsies savu atbildību sabiedrības priekšā un beidzot ievēros visus noteikumus, nenonāksim bezdibenī, bet varēsim uzelpot jau bez maskas. Man arī ir sapnis – atvaļinājumā brīvi staigāt pa Romas ielām un laukumiem. Ierobežojumi jau nav nāvējoši, un tie ir tikai uz laiku,” uzsver R.Smolova. Viņa domā, ka pandēmijas sākumā pavasarī cilvēki bija vairāk nobijušies, ierobežojumi uzreiz bija stingrāki, un rezultāti izdevās labi. “Nelīdzēs nekādi naudas sodi, ja cilvēku apziņā nebūs izveidojies aizsardzības reflekss pret “Covid-19”. Mēs taču ievērojam ceļu satiksmes noteikumus, jo zinām, ar ko var beigties to ignorēšana. Vai Latvijā drīz parādīsies gaisma “Covid-19” tuneļa galā, tas ir atkarīgs tikai no sabiedrības sapratnes un attieksmes pret noteiktajiem pasākumiem, kā arī vēlēšanās visiem būt veseliem”.
Stāsta no Jelgavas slimnīcas izrakstītie
Jelgavniece, 54 gadi
Ja nebūtu aizbraukusi uz slimnīcu, varēja būt visādi. Sākums bija kā ar gripu – nedēļu augsta temperatūra, drudzis. Analīzes “Covid-19” vīrusa klātbūtni neuzrādīja. Ārsts ieteica sviedrēties, lietot antibiotikas, taču tas nepalīdzēja. Kad tādā stāvoklī bija pagājušas 15 dienas, mani aizveda uz slimnīcu. Es biju viena no pirmajām, ko ievietoja “Covid-19” nodaļā, kur pavadīju 12 dienas. Par visiem mediķiem un dakterīti saku: “Super!” Jauna daktere un tik atbildīga, iejūtīga un pretimnākoša. Uztraucas par katru pacientu. Citi slimnīcā sūdzas par ēdienu, bet tur nav ko sūdzēties – viss ir ļoti labi. Atlabšana nav viegla, darbā atgriezīšos tikai pēc jaunā gada. Cilvēkiem pret “Covid-19” vīrusu ir jāizturas nopietni.
Jelgavniece, 49 gadi
Visas meitenes tajā nodaļā ir no Dieva. Slimnīcā ārstējos piecas dienas. Man daudz deva medikamentus, potēja vēderā, vēnā un muskulī. Tādu iejūtīgu personālu neesmu redzējusi vēl nekur. Ja gribi ūdeni, atnesīs ūdeni, gribi tēju, atnesīs tēju. Katru puteklīti no cilvēka nopūš nost. Jūt, ka visas mediķes dara vienu darbu. Ar “Covid-19” vīrusu inficējos savā darbavietā Rīgā, jo tur epidemioloģiskajai drošībai netika pievērsta pienācīga uzmanība.
Jelgavnieks, 38 gadi
Slimnīcā esmu pavadījis deviņas, nē, vienpadsmit dienas. Jūtos kā caur gaļasmašīnu izlaists. Beidzamās četras dienas temperatūra bija normāla, tāpēc daktere Smolova nolēma, ka veseļošanos varu turpināt mājās. Būšot nepieciešams vēl mēnesis. Slimība sākās ar augstu temperatūru, uzkāpa līdz 39,3, bija sajūta, ka lauž kaulus. Taču “Covid-19” tests uzrādīja, ka neesmu inficēts. Ģimenes ārste domāja, ka tā ir gripa. Vēl jo vairāk – mans dzīvesveids ir tāds, ka ar “Covid-19” nevajadzētu inficēties. Strādāju diezgan individuāli, nevis darba kolektīvā, apkārt nevazājos. Mājas, ģimene un darbs. Ja gāju uz veikalu, tad, protams, sejas maskā. Paaugstinātā temperatūra nekritās. Divas reizes atbrauca ātrā palīdzība. Potēja, teica, ka nu gan temperatūrai vajadzētu kristies, taču tā spītīgi turējās. Bija nakts, kad domāju, ka līdz rītam nenodzīvošu.
Tad mani aizveda uz slimnīcu, kas man bija kaut kas neparasts. Iepriekš slimnīcā esmu bijis tikai reizi kaut kad sen. Es gribu pateikt lielu paldies Jelgavas slimnīcas komandai. Jutos ne gluži kā paradīzē, bet tā uzmanība, laipnība, kāda tur valda pret pacientiem, ir īpaša. Tevi ārstē, tev maina veļu, tev jautā, kā jūties. Kā mediķi paši iztur to slodzi aizsargtērpos, gumijas cimdos… Ir taču ir neērti, karsts, brilles svīst. “Covid-19” ir mīklains, nepietiekami izpētīts vīruss. Manā palātā bija vīrs, kurš bija it kā izārstēts, bet pēc nedēļas viņš slimnīcā atgriezās.
Inficējusies bija arī mana sieva. Viņai slimība pagāja bez simptomiem, tikai uz dažām dienām pazuda garša un smarža. Nav inficējusies mūsu meita un mans tēvs. Māte, ar kuru man bija kontakts, arī slimību pārcieta diezgan smagā formā. Viņai kritās asinsspiediens un trūka elpas. Ja būs labi, arī viņu izrakstīs tuvākajās dienās.
