“Reiz ļoti skops galdnieks neviļot bija pacēlis zelta gabalu. Vīrs priekos nezināja, kur tādu glabāt, kur neglabāt: skapis esot nedrošs, tīnis nedrošs, kabata vēl nedrošāka. Beidzot apcēla upes malā vecu ozolu, iekala caurumu, ielika zelta gabalu un aiztapoja, ka ne skudra vairs neuzostu.” Tā sākas pasaka “Laime un bagātība”, ar kuras ilustrācijām nupat atklāta izstāde skatlogā Glūdas pagasta dienas aktivitāšu centrā “Zemgale”.
Autentisks etnogrāfiskās vides attēlojums
Izstādes vieta izvēlēta ar nolūku, jo šī pasaka 1873. gadā pierakstīta turpat netālajā Bramberģē un vēlāk iekļauta Pētera Šmita krājumā “Latviešu tautas pasakas un teikas”. Kad savās mākslinieka un mūziķa gaitās ar pasaku sastapies mākslinieks Mikus Čavarts, tā viņu ieinteresējusi tiktāl, ka nolemts pasakai veidot ilustrācijas, lai pēcāk izdotu to grāmatā.
“Pēdējos gados bērnu grāmatu ilustrācija Latvijā piedzīvo uzplaukumu, tomēr ir visai maz piemēru, kur ilustrācija atainotu reālistisku, pietiekami autentisku etnogrāfisko vidi. Ir jūtams trūkums pēc kvalitatīvā vizuālā formā interpretētiem tradicionālās kultūras materiālajiem, simboliskajiem un sajūtu kodiem, kas sniegtu iespēju jaunākajām paaudzēm iepazīt savas identitātes elementus,” skaidro M.Čavarts, kuram ir gana plaša pieredze darbā ar folkloras materiālu.
1998. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, mākslinieks pārsvarā strādā ilustrāciju, grāmatu dizaina un maketēšanas jomā, sadarbojoties ar “Zvaigzne ABC”, KMC “Lauska” un Rīgas Stradiņa universitāti. Viņš ir veidojis neskaitāmas ilustrācijas, tostarp populārajai grāmatai “Pagalma mantojums”, eposa “Lāčplēsis” bilingvālajam izdevumam, kā arī Japānā izdotajai latviešu tautas pasakai “Vilks un puisis”. Sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību tapis animētais video “Baltu pupu iestādīju” un top arī nākamais. Paralēli profesionālajam darbam vizuālajā mākslā kopš 1993. gada M.Čavarts darbojas arī tradicionālās mūzikas un postfolkloras jomā. Viņš ir spēlējis grupās “Iļģi”, “Pūces etnogrāfiskais orķestris”, bungu un dūdu mūzikas grupā “Auļi” un citās. Gan mākslā, gan mūzikā saņemti vairāki apbalvojumi. Pašlaik M.Čavarts grupā “Pērkonvīri” un radošajā apvienībā “Brīnumpasaka” spēlē bungas un perkusijas, regulāri darbojas kā ritma instrumentu skolotājs un izgatavo tradicionālos sitaminstrumentus.
M.Čavarts teic, ka gadu gaitā uzkrātās zināšanas par latviešu tradicionālo kultūru ir labs pamats, lai taptu aizvien jaunas ilustrācijas pasakām un folkloras materiāliem. Zemgalē pierakstītā “Laime un bagātība” ir īpaša ar to, ka tajā saglabātas senākas valodas izteiksmes formas un senvārdi, kā arī aprakstīti vairāki tradicionāli amatu veidi – galdnieks, maizes cepējs, pārcēlājs un citi. Ilustrāciju uzdevums ir radoši atainot pietiekami precīzu 19. gadsimta vidus un beigas ainu, attēlojot etnogrāfiski pamatotus darbarīkus, apģērbus un vidi.
Pasaka kā bērniem, tā pieaugušajiem
“Pasakas ir ļoti interesants un bagāts materiāls, jo apvieno sevī vairākus slāņus. Tur atrodami gan laikmeta lokālās sadzīves un etnogrāfijas elementi, gan sižetiski pavērsieni, kas stāstu veidā ieceļojuši pie mums no citām zemēm. Piemēram, šī stāsta paralēles ir atrodamas pat tik tālā zemē kā Indija. Būtiski ir arī stāsta simboliskie elementi, fabula, morāle, kas atspoguļo pat ļoti senus, arhaiskus priekšstatus,” stāsta M.Čavarts. Viņš norāda, ka viens no ilustrāciju radīšanas uzdevumiem ir atklāt šos nozīmju slāņus, īpaši uzsverot tieši Zemgales kultūrvēsturisko ainavu un kultūras mantojuma vērtības.
Atbildot uz jautājumu par grāmatas mērķauditoriju, M.Čavarts norāda, ka pasakas vēsturiski ir stāstītas pieaugušo sabiedrībā, bet laika gaitā ieguvušas asociāciju ar bērnu literatūru. Tādēļ māksliniekam īpaši svarīgi, lai ilustrāciju stilistika un saturs līdzīgi kā ģimenes filmā būtu piemērots plašai mērķauditorijai – kā bērniem un pusaudžiem, tā arī pieaugušajiem. “Izteiksmīgums un tēlu spilgtums piesaistīs jaunāka vecuma bērnus un pusaudžus. Savukārt detaļu precizitāte, simbolisms būs interesants pieaugušajiem,” tā mākslinieks.
Par ko tad īsti ir pasaka “Laime un bagātība”? Lai arī pasakā ir ļoti skaidri pastāstīts notikumu kopums, tajā nav vienas morāles, skaidrojuma vai atrisinājuma, uzsver M.Čavarts. “Tas, no vienas puses, ir īss pieredzes kopsavilkums, taču nevajag steigties uzreiz to izskaidrot, jo simbolisms, kas tajā slēpjas, ir ļoti daudznozīmīgs. Pasaka ir par to, ka tu vari nejauši atrast lielu vērtību, bet ir jāspēj to atlaist. Lietas var būt plūstošas, tās atnāk uz aiziet, bet, ja cilvēks ir ļoti skops, tas viņam ir saistīts ar lieliem pārdzīvojumiem,” skaidro mākslinieks.
Skatlogā un grāmatā
Skatloga izstādē līdz gada beigām būs aplūkojamas astoņas ilustrācijas–miniatūras, kvalitatīvi profesionāli mākslas darbi, kas vēlāk tiks publicēti grāmatas formātā. Ilustrācijas ir daļa no grāmatas sagatavošanas un izdošanas procesa. To tapšanā liels nopelns ir “Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda Zemgales kultūras programmas atbalstam.
Grāmatā paredzēts publicēt pasakas oriģinālo tekstu ar visām valodas īpatnībām, tulkojumu angļu valodā, neparasto vārdu un izteicienu skaidrojuma vārdnīciņu, komentāru par pasakas pierakstīšanas vēsturi un starptautiskajām paralēlēm, ko sagatavos Dr. Guntis Pakalns.
“Lielākoties pasakas, kas pie mums tiek izdotas grāmatās, ir literāri apstrādātas un bieži vien arī saīsinātas un tekstuāli novienkāršotas,” skaidro M.Čavarts, “tādēļ, lai sajustu īsto pasakas garšu, ir ļoti būtiski atgriezties pie sākotnējā teksta. Šīs pasaka ir pierakstīta valodā, kādā stāstīta; tā ir ļoti sulīga un pati par sevi liela vērtība.” Mākslinieks uzsver, ka tieši valoda padara šo latviešu pasaku īpašu. Viņš paredz, ka grāmata kā valodas un kultūras apguves materiāls būs interesanta gan latviešiem, gan cittautiešiem. Teksta tulkojums angļu valodā ļaus paplašināt lasītāju loku, un ticams, ka grāmata būs liela vērtība arī latviešu izcelsmes bērniem, kas vēlas atjaunot saikni ar savu senču zemi.
Plānots, ka “Laime un bagātība” grāmatā varētu iznākt jau nākamajā gadā, taču māksliniekam ir iecere par veselu grāmatu sēriju, jo radošās apvienības “Brīnumpasaka” pūrā ir vairākas tradicionālās pasakas, kuru stāstījums muzikālā pavadījumā ir krietni pieprasīts dažādos pasākumos, skolās un bērnudārzos tieši to atšķirīgā un interesantā pieraksta un stāstījuma dēļ.
Tikmēr Glūdas pagasta dienas aktivitāšu centra “Zemgale” vadītāja Herta Elza Šalkovska pauž lielu prieku par to, ka ierobežojumu laikā tomēr ir izdevies nodrošināt vietējiem ļaudīm kādu kultūras aktivitāti. “Tagad ikviens var doties garākā pastaigā un, ievērojot drošības noteikumus, uzkavēties pie centra skatloga, lai iepazītos ar tepat netālu pierakstītu pasaku un tai veidotām ilustrācijām,” aicina centra vadītāja.
