Pagaidām bez gaidītajiem rezultātiem ir noslēgušās Krievijas un Japānas sarunas.
Pagaidām bez gaidītajiem rezultātiem ir noslēgušās Krievijas un Japānas sarunas. Lai arī abu valstu savstarpējie sakari nostiprinājušies visās jomās, kā tas uzsvērts otrdien Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Japānas premjerministra Joširo Mori parakstītajos dokumentos (kopīgajā paziņojumā par abu valstu sadarbību starptautiskajās lietās, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības padziļināšanas programmā un paziņojumā par miera līgumu), tomēr galvenais šķērslis ceļā uz miera līgumu – četru Dienvidkuriļu salu piederība – tā arī nav novērsts.
Jāatzīst, ka Japāna šajā sarunu raundā demonstrējusi augsta līmeņa diplomātijas paraugstundu, kuru derētu ielāgot arī citām Krievijas kaimiņvalstīm, kurām sarunas ar šo nerunīgo partneri nevedas tik spoži. Arī Latvijai.
Šajā sarunu raundā izšķiroši bijuši vairāki apstākļi. Kā norāda laikraksts «The Washington Post», pēc atomzemūdenes «Kursk» nogrimšanas krasi kritās Krievijas prezidenta popularitāte un katastrofa mazinājusi iespēju, ka Krievija varētu atteikties no salām. Bijušais lielvalsts prezidents Boriss Jeļcins 1997. gada novembrī ar ekspansīvu žestu apsolīja Japānai līdz 2000. gada nogalei atrisināt Kuriļu salu problēmu, taču šīs cerības ar tikpat ekspansīvu prezidenta Vladimira Putina žestu nogrima kopā ar zemūdeni «Kursk», otrdien atzīst «The Washington Post».
Savukārt to, ka premjerministram Josiro Mori neizdevās panākt Krievijas piekrišanu atdot salas Japānai, Rietumu apskatnieki kvalificē kā viņa personisku neveiksmi tieši tagad, kad valdības vadītājs izmisīgi cenšas paaugstināt savu popularitātes reitingu, kas pēdējā laikā ir krasi krities.
Tādējādi vājuma pārņemtajai Krievijas ekonomikai tagad diez vai ir cerības saņemt jebkādu palīdzību no Japānas, turklāt abu valstu tirdzniecība neaktivizēsies tikmēr, kamēr nebūs atrisināts Kuriļu salu jautājums. Protams, zaudējumi neveiksmīgo sarunu rezultātā būs arī Japānas ražotājiem, kam «nebūtu iebildumu» pastiprināt savu preču ekspansiju lielajā, kaut arī nestabilajā Krievijas tirgū. Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pašlaik sasniedz tikai 5 miljardus ASV dolāru (ap 3 miljardiem latu) gadā, un tas ir ļoti niecīgs rādītājs šīm valstīm. Abas puses to labi saprot.
Pārsteidzoša ir Japānas valdības vadītāja apdomība un atjautība sarunu gaitā. Šķiet, Josiro Mori neparastā dāvana, kuru Japānas premjers pasniedza V.Putinam pirmdien pēc sarunām – robots suņa izskatā –, nebija pārsteigums tikai V.Putinam vien. Robotsuns krieviski nodziedājis Krievijas himnu un «Troiku», un, pasniedzot dāvanu, J.Mori sacījis: «Ceru, ka tas palīdzēs jums relaksēties.» Domājams, attiecīgie Krievijas prezidenta kancelejas darbinieki vēl tagad domā un vērtē, ko nozīmē šī nepilnus divus tūkstošus ASV dolāru vērtā dāvana.
Asprātīgi uzjautrinot Krievijas prezidentu ar elektronisko rotaļlietu, Japāna kārtējo reizi ir demonstrējusi ne tikai Austrumiem raksturīgo viesmīlību, bet arī demokrātiju un konsekvenci savās prasībās par četru Dienvidkuriļu salu piederību. Šo sarunu lielākais ieguvums abām pusēm – neviena no tajās iesaistītajām valstīm vismaz publiski nav atzinusi savu neveiksmi. Starptautiskajā sabiedrībā tiek radīts iespaids, ka sarunas turpināsies un tiks panākts kompromiss. Realitātē par šāda kompromisa iespējamību ir nopietns pamats šaubīties. J.Mori izslēdzis pagaidu līguma iespēju un pasludinājis par nepieņemamu kompromisa variantu, kas paredz tikai divu salu – Habomai un Šikotanas – atdošanu Japānai. Viņš skaidri uzsvēris Japānas mērķi – iegūt suverenitāti pār visām četrām Dienvidkuriļu salām. Skaidri un pavisam vienkārši.
Tā kā miera līgums starp Krieviju un Japānu nav parakstīts, tad oficiāli nav beidzies arī Otrais pasaules karš. Jautājums – vai tas ir beidzies Latvijai, kurā vēl tagad tiek uzrādītas apsūdzības Otrā pasaules kara dalībniekiem. Noziedznieku vaina, lai arī kurā pusē viņi būtu karojuši, ir jāpierāda, un vainīgajiem ir jāsaņem sods. Un tam nav nekāda sakara ar Latvijas starpvalstu sarunām ar Krieviju. Tāpat kā likumdošanas aktiem, ko pieņēmis Latvijas parlaments. Nepamatotās Krievijas spekulācijas par šo tēmu ir tikai vājas atrunas. Japāņi, šķiet, tās uztver adekvāti, tāpēc sarunas turpinās, un viņi, domājams, panāks savu. Un šajā gadījumā noteicošais nav ekonomiskā situācija – iegūstot šīs salas, Japāna īpaši bagātāka nepaliks. Tikai «ķeizaram» tiks atdots tas, kas ķeizaram pienākas.
