Ar reimatoīdo artrītu, kas ir viena no visbiežāk sastopamajām reimatiskajām slimībām, kā arī dažādām citām locītavu kaitēm sirgst aptuveni 12 procentu Latvijas iedzīvotāju.
Ar reimatoīdo artrītu, kas ir viena no visbiežāk sastopamajām reimatiskajām slimībām, kā arī dažādām citām locītavu kaitēm sirgst aptuveni 12 procentu Latvijas iedzīvotāju. Pasaulē šīs slimības piemeklē aptuveni 15 līdz 20 procentu no visiem iedzīvotājiem.
Lai apzinātu reimatisko un sistēmas saistaudu slimnieku skaitu, viņu problēmas, lai palīdzētu šiem cilvēkiem atveseļoties un integrēties veselo sabiedrībā, 1998. gada maijā tika nodibināta slimnieku biedrība. Tās pilnais nosaukums ir Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība (LKLSSB). Jaundibinātā organizācija tika izveidota ar mērķi aizstāvēt slimnieku un invalīdu intereses, izglītot viņus medicīniskajos, sociālajos un juridiskajos jautājumos, aktivizējot viņu pašpalīdzības iespējas, informēt valsts pārvaldes institūcijas par slimnieku patieso stāvokli un mēģināt ietekmēt valsts likumdošanu sociālās aprūpes jomā.
Vairākas dienas Latvijā viesojās Zviedrijas Reimatisma apvienības pārstāvji, lai iepazītos ar LKLSSB valdes un reģionālo nodaļu pieredzi. Šīs tikšanās izdevumus sedza zviedri.
Biedrība apvieno bērnus un pieaugušos
Dibināšanas gada janvārī projekta koordinatore Džīna Tērmane kopā pulcēja tikai nedaudzus domubiedrus – ārstus reimatologus, slimniekus, jaunajā projektā ieinteresētus cilvēkus. Divu gadu laikā LKLSSB – brīvprātīga sabiedriska organizācija – izveidojusies par vērā ņemamu spēku, kas apvieno vairāk nekā 400 bērnu un pieaugušo, kas sirgst ar kaulu, locītavu un saistaudu slimībām, viņu ģimenes locekļus, mediķus – visus, kam rūp sabiedrības veselība un tās aprūpes darbs Latvijā. Biedrība īsteno vairākus izglītības projektus, notiek lekciju cikli par slimību, tās ārstēšanas veidiem, medikamentiem, tiek sniegta informācija par valsts likumdošanu sociālajā aprūpē, realizētas atveseļošanas programmas.
Viens no organizācijas mērķiem ir slimnieku integrācija sabiedrībā. Sevišķi svarīgi tas ir bērniem un jauniešiem, kas sirgst ar kādu reimatisku slimību. Pagājušā gada decembrī biedrībā izveidota bērnu un jaunatnes nodaļa, no kuras 18 bērnu šogad viesojās Zviedrijā jauniešu nometnē. Līdzīgu nometni biedrība pirms neilga laika organizēja arī Apšuciemā. Finansiāli to atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padome, jo konkursā ievērību guva projekts «Vai tu zini, kā es jūtos?». Tā tālākais mērķis ir mājas lapas izveide internetā.
Pavisam Latvijā tagad ir deviņas reģionālās nodaļas, darbojas dažādas iniciatīvas grupas, taču daļa slimnieku vēl aizvien nav nevienā nodaļā, jo dzīvo attālāk no centriem, kur nodaļas darbojas. Tādēļ biedrības uzdevums ir apzināt visus slimniekus un pēc iespējas iesaistīt viņus piemērotās un interesējošās aktivitātēs.
«Vienmēr biedru skaits jālabo uz augšu»
Zviedrijas Reimatisma apvienības vadība ar gandarījumu atzīmēja, ka mūsu slimnieku organizācija augusi ļoti strauji.
«Vienmēr, kad runāju par Latvijas reimatisko slimnieku organizāciju, biedru skaits jālabo uz augšu,» pieredzes apmaiņas seminārā teica Barbrū Allarta Lungrēna (Barbro Allardt Ljungren), Zviedrijas Reimatisma apvienības starptautiskā sekretāre.
Par paveikto saviem zviedru kolēģiem stāstīja Madonas, Jēkabpils, Rīgas, Liepas pagasta, Baldones, Ventspils un Liepājas nodaļu priekšsēdētāji.
Jelgavas nodaļas darba iesākumu pirms diviem gadiem tās priekšsēdētājs Artūrs Apinis raksturoja ar parunu – pirmie kucēni jāslīcina. Neizjūtot ārsta reimatologa atbalstu, bijis sarežģīti uzzināt par slimniekiem, sameklēt viņus, lai iesaistītu biedrības aktivitātēs. A.Apinis atzinīgi vērtēja sadarbību ar Jelgavas 1. sanatorijas internātskolu, kur mācās bērni ar skoliozi un kustību traucējumiem. Ar LKLSSB atbalstu arī šīs skolas divi audzēkņi varēja doties uz jauniešu nometni Zviedrijā. Skolas speciālisti izprot reimatisko slimnieku problēmas, tāpēc netiek liegta iespēja izmantot telpas semināriem un lekcijām. Jelgavas nodaļas valdei ir iecere šo sadarbību vēl padziļināt.
Nodaļu vadītājiem bija ko stāstīt un rādīt par slimnieku paveikto interešu klubiņos. Taču bija arī jāatzīstas, ka bieži jāsastopas ar līdzekļu trūkumu, kaut arī daudzas pašvaldības reimatiķu biedrību cenšas atbalstīt.
«Līgatnē» – rindas vairāku mēnešu garumā
Vairāk nekā četrdesmit Zviedrijas Reimatisma apvienības biedriem trīs intensīva darba dienās bija iespēja iepazīties arī ar Vecrīgu, Gaujas Nacionālo parku, baudīt kultūras programmu – tautas mūzikas grupas «Iļģi» koncertu, literātu Knuta Skujenieka, Ulda Bērziņa, Latvijas vēstniecības Zviedrijā Kultūras un izglītības atašeja Jura Kronberga dzejas lasījumu.
Lielu interesi viesi izrādīja, iepazīstoties ar Vidzemes novada Rehabilitācijas centru (VNRC) «Līgatne». Mājiniekus, zinot Zviedrijas slimnieku biedrības labo materiālo un finansiālo nodrošinājumu, mazliet pārsteidza Zviedrijas Reimatisma apvienības sekretāres Elsmarijas Bjellkvistas (Elsemarie Bjellqvist) secinājums: «Latvijas rehabilitoloģija ir tālu priekšā Zviedrijai: visā Stokholmas reģionā nav nevienas rehabilitācijas iestādes. Latvijā tas izskaidrojams ar spēcīgām kūrortu tradīcijām.»
Ar VNRC «Līgatne» darbu iepazīstināja tā direktore Ināra Brakovska un Medicīnas nodaļas galvenā ārste Ārija Zvaigzne. Pacientus aprūpē 120 darbinieku, 40 mediķu, viņu vidū – seši ārsti. Ar slimniekiem nodarbojas septiņi fizioterapeiti, divi ergoterapeiti (sekmē pacienta aktīvu darbību, mācot izmantot dažādas palīgierīces), logopēds un psihologs, četri masieri. Gadā «Līgatnē» ārstējas aptuveni 1100 pacientu ar nervu sistēmas iedzimtu vai iegūtu organisku bojājumu sekām, iekšējo orgānu un reimatoloģiskām slimībām. Lielāko daļu noteiktu kaišu ārstēšanas izdevumu sedz valsts, diemžēl «Līgatnē» vietas ir mazāk nekā nepieciešams, tāpēc veidojas rindas vairāku mēnešu garumā. Ja pacients maksā pats – diennaktī 14 – 15 latu –, tad ar ārsta norīkojumu var ārstēties, negaidot garā rindā. Bērnu uzturēšanās izmaksas rehabilitācijas centrā sedz valsts, taču mammai ir jābūt līdzi un dienā jāmaksā 6,50 latu.
Neliels skaits pacientu – aptuveni trīs procenti – «Līgatnē» ir ārzemnieku.
Cilvēki negrib akceptēt savu slimību
1966. gada 12. oktobrī Helsinkos tika nodibināta Starptautiskā Reimatiķu organizācija. Šis datums pasludināts par Starptautisko reimatiķu dienu. Zviedrijas Reimatisma apvienība dibināta četrdesmito gadu beigās. 1997. gadā tā dibināja pirmos kontaktus ar Latvijas partneriem. Tagad šī sadarbība ir stabila, tikšanās notiek regulāri, Zviedrijas organizācija sniedz nozīmīgu materiālu atbalstu Latvijas slimnieku biedrībai. Elsmarija Bjellkvista semināra dalībniekus informēja, ka Somijas reimatisko slimnieku biedrība sadarbojas ar analogu biedrību Igaunijā, bet norvēģi – ar Lietuvas Reimatiķu biedrību.
«Zviedrijā ir aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju, 1,3 miljoni sirgst ar reimatiskajām slimībām, un 57 tūkstoši ir Reimatiskās apvienības biedri,» «Ziņām» pastāstīja apvienības sekretāre Elsmarija Bjellkvista. «Procentuāli tas ir maz, jo cilvēki negrib akceptēt savu slimību, noliedz, ka viņi slimo.»
Zviedrijas Reimatiskajai apvienībai pieder slimnīca ar aptuveni 120 vietām, dažādās reģionālajās slimnīcās ir reimatoloģijas nodaļas. Ārsta reimatologa prestižs nav augsts, tomēr, attīstoties zinātnei, tas palielinās. Zinātnisko pētījumu rezultātā mainās ārstēšanas metodes un tiek izmantotas aizvien jaunas zāles. Taču reimatologu kaimiņzemē aizvien vēl trūkst. (Latvijas Labklājības ministrijā reģistrēti 26 sertificēti reimatologi. Štata vietu ir pāri par trīsdesmit, un ne viens vien ārsts strādā vairāk nekā vienu slodzi, par ko kuluāros sprieda: to zviedru kolēģi nesapratīs.) Zviedrijā, kā stāstīja E.Bjellkvista, stāvoklis vēl pasliktināsies, jo daudzi pieredzējuši ārsti gatavojas pensionēties. Tāpēc Latvijas un Zviedrijas reimatologi sadarbosies jauno ārstu izglītošanā – augusta pēdējās dienās abu valstu ārstu biedrību valdes apstiprinās jauno programmu.
Sarunas bija vērstas uz sadarbību starp reģionālajām slimnieku nodaļām Latvijā un Zviedrijā. Šādas sadarbības piemērs jau ir starp Engelholmu un Dobeli. Par to stāstīja Zviedrijas Reimatisma apvienības valdes locekle Annika Gigela. Viņa atzina, ka sadarbība varētu būt aktīvāka, kaut arī Zviedrijas puse sūtījusi mēbeles uz veselības aprūpes iestādēm, viesošanās reizēs apmeklēti slimnieki mājās, viens dobelnieks ielūgts iepazīties ar veselības aprūpi kaimiņzemē.
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Arājs atzina, ka šī tikšanās ir impulss sadarbībai ne vien starp biedrību centrālajām valdēm, bet arī starp reģionālajām organizācijām. Un šādi kontakti tika dibināti.
J.Arājs, P.Stradiņa Klīniskās slimnīcas reimokardiologs, uzsvēra, ka biedrībā uzņem ne vien reimatisko slimību skartos cilvēkus, bet arī tos, kam ir sistēmas saistaudu kaites: sarkanā vilkēde, sistēmas sklerodermija, polimiozīds (muskuļu iekaisums), vaskulīts (asinsvadu iekaisums), jo visām tām kopīga ir autoimūna reakcija – agresīva darbība uz paša audiem. Biedrība gaida slimniekus ar dažādas izcelsmes kaulu un locītavu slimībām.
Kas ir reimatoīdais artrīts?
Reimatoīdais artrīts (no grieķu valodas «arth» – locītava, «itis» – iekaisums) ir viena no locītavu slimībām. Tā ir autoimūnas ģenēzes. Tas nozīmē, ka organisms pats veido antivielas pret saviem audiem. Slimībai raksturīga hroniska un viļņveida gaita ar progresējošu locītavu bojājumu un to funkcionālo mazspēju.
Latvijā ar reimatoīdo artrītu slimo apmēram viens procents no valsts iedzīvotājiem, galvenokārt sievietes (trīs reizes vairāk nekā vīrieši) vecumā no 25 līdz 50 gadiem.
Slimībai raksturīgs iekaisuma process, kad pietūkst locītavas, tajās pastiprināti rodas locītavu šķidrums. Slimībai progresējot, iekaisuma process izplatās uz skrimšļaudiem un kaulaudiem ar šo audu bojājumu, kas rada locītavu deformācijas. Slimība var bojāt arī nieres, sirdi, plaušas, aknas, asinsvadus.
Reimatoīdā artrīta pamatsimptomi
Pietūkums vienā vai vairākās locītavās.
Locītavu rīta stīvums, kas nepāriet 5 līdz 10 minūtes.
Locītavu jutīgums un kustību ierobežojums.
Locītavu piesārtums un siltums.
Nesāpīgu, kustīgu zemādas mezgliņu izveidošanās ap elkoņu locītavām, delnu virspusē.
