Lai arī īpaši pirms Ziemassvētkiem kristieši ir aicināti saglabāt mieru un savstarpēju saprašanos, Aucē Vecauces evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzē saasinājies konflikts jautājumā par baznīcas bēniņos ierīkoto kamertipa skatuvi un skatītāju zāli, kā arī vēstures materiālu un dažādu senu priekšmetu un grāmatu ekspozīciju, ko piecos gados izveidojis iepriekšējais draudzes priekšnieks pensionēts kultūras darbinieks Māris Druva. Tā ir izpelnījusies mediju un vairāku pazīstamu kultūras darbinieku atzinību un dažkārt tiek saukta par kultūrtelpu, kas juridiski ir visai neskaidrs jēdziens.
Konflikts esot aizgājis par tālu
19. novembrī jaunā draudzes priekšnieka Agra Kronberga parakstītā vēstulē tiek prasīts, lai līdz 23. janvārim M.Druva ar visu šo savākto mantību no baznīcas bēniņiem izvācas. Savukārt M.Druva tam pretojas, meklējot atbalstu sabiedrībā, tostarp medijos. Jau otro svētdienu pie baznīcas pa kādam neapmierinātajam piketē, tomēr draudzes dzīve rit noteiktajā kārtība. Tā gatavojas Ziemassvētkiem.
Vecauces draudzē kalpojošais mācītājs Jānis Erno teic, ka konflikts ir aizgājis pārāk tālu, ka diez vai varētu tikt atrisināts mierīgā kompromisu ceļā. “Māris Druva tiek nemitīgi aicināts uz dialogu, taču viņš to nevēlas. Mums kā labiem baznīcas ēkas pārvaldniekiem ir jārīkojas saskaņā ar likumu,” teic J.Erno. Viņš atzīmē, ka dievnama bēniņos bez nepieciešamajām atļaujām ir veikta pārbūve un ka tas apdraud ēkas drošību. Mācītājam ir iebildes arī pret bēniņos izbūvētās telpas saturu, tostarp pret Jelgavā pazīstamā fotogrāfa agrākā aucenieka un M.Druvas drauga Eduarda Kapša fotogrāfijām, kurās redzamas atkailinātas sievietes.
Druvas idejas ir “raķete”
Fotogrāfiju autors E.Kapša paskaidro, ka minētās mākslas fotogrāfijas ir no kompozīcijas “Ļauj man raudāt”. Tās gan nav bijušas domātas izstādīšanai baznīcā, taču draugam viņš nav varējis atteikt tās izvietot Vecauces baznīcas bēniņos. Neko aizskarošu savos darbos autors nesaskata. Viņš teic: “Es esmu Māra Druvas pusē un arī nevēlos, ka viņa iekārtotā mākslas telpa tiktu iznīcināta.” Fotogrāfs atzīst, ka viņš ir “ideju ģenerators”, “raķete”, cilvēks, ar kuru nav viegli sarunāties. “Ja iepriekšējais mācītājs Jānis Ginters Māri pieņēma, tad dialogs ar citu mācītāju izrādījās problēma,” spriež E.Kapša. Ar Vecauces draudzes iepriekšējo mācītāju J.Ginteru, kas tagad kalpo ASV, “Ziņām” sazināties neizdevās.
Vecauces draudzē uzskata, ka baznīcas bēniņos būtu jāveic inventarizācija, lai saprastu, kas tur ir vērtīgs un kas ne. Diemžēl pagaidām tas nav noticis. M.Druva ir ierīkojis bēniņos sev kabinetu, ko viņš tur ciet. Jaunais draudzes priekšnieks A.Kronbergs uzskata, ka vismaz lielākajai daļai no bēniņos savāktajiem priekšmetiem būtu jāatrodas citviet.
Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, M.Druva lepojas ar dievnama bēniņos glabātajām lietām – mūzikas ierakstiem, gleznām, fotogrāfijām un grāmatām. Savi nosacītie stendi atvēlēti ar Auci saistītiem kultūras ļaudīm, piemēram, Jānim Anmanim, Lūcijai Garūtai vai ģitāristam Andrim Kārkliņam. Arī mūsdienu slavenības šeit viesojas, piedalās pasākumos un atstāj savus veltījumus mākslas telpai.
“Mums bija Jāņa Streiča gleznu izstāde, un divas gleznas viņš mums uzdāvināja,” saka M.Druva. Viņš uzskata, ka dievnams tā kļūst pievilcīgs jaunajai paaudzei un tūristiem.
Druvu atbalsta autoritātes
M.Druva piemin autoritātes, kas ir atstājušas parakstus uz viņa iekārtoto bēniņu sienas. Starp tiem Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska, komponists Pēteris Vasks, kinorežisore Dzintra Geka un citi. “Luterāņu baznīcā nepatīk personības, nepatīk līderi un citādi domājoši cilvēki,” sūrojas M.Druva. Viņš ir neapmierināts arī ar to, ka pirmā piketa laikā prāvests Oskars Laugalis nav iznācis pie piketētājiem. Savukārt prāvests “Ziņām” pauda, ka ir ļoti noskumis par šo konfliktu un lūdzas, lai tas sekmīgi atrisinātos. Taču pozitīva risinājuma iespējas pagaidām nesaskata arī Vecauces baznīcas draudzes jaunais priekšnieks A.Kronbergs. “Grāmatas no bēniņiem ārā jau nesviedīsim. Vismaz daļa no tām ir ar Vecauces draudzes zīmogu,” teic draudzes vadītājs. Gan viņš, gan M.Druva ir aucenieki, kas vismaz agrāk ir labi sapratušies.
