Latvijas skolās ir noslēdzies pirmais mācību semestris. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, šogad liecību izsniegšanai bija jānotiek attālināti. Gandrīz visu mācību gadu vecāko klašu skolēniem bija jāmācās attālināti, bet, saslimstībai ar “Covid -19” palielinoties, decembrī klātienē mācības notika tikai bērnudārzos un 1.– 4. klasēs.
Neatņemama mācību procesa sastāvdaļa ir vērtēšana. Valdība nolēma, ka vispārējās izglītības ieguvē 2020./2021. mācību gadā skola varēs patstāvīgi pieņemt lēmumu par pirmā semestra vērtējuma izlikšanas nepieciešamību mācību priekšmetā – to var izlikt, bet var arī neizlikt.
Pirmā semestra vērtējumu neizlikt ir pieļaujams vienīgi visiem vienas klases skolēniem, nevis individuāli kādam no šīs klases, uzsver Valsts izglītības satura centrā (VISC). Tāpat izveidojusies situācija, ka pat vienas skolas vienā klašu grupā var būtiski atšķirties ne vien apgūtais mācību priekšmeta saturs, bet arī skolēnu iegūto summatīvo vērtējumu skaits.
VISC atgādināja, ka jaunais valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts neparedz izlikt semestra vērtējumu, tomēr 2020./2021. mācību gadā tas ir attiecināms tikai uz 1., 4., 7. un 10. klasēm, tādēļ ikdienas situācijā pārējās klasēs tas būtu izliekams.
Skola var lemt vērtējumu neizlikt
Valdība noteica, ka vispārējās izglītības ieguvē 2020./2021. mācību gadā 2., 3., 5., 6., 8., 9., 11. un 12. klasē skola varēs patstāvīgi pieņemt lēmumu par pirmā semestra vērtējuma izlikšanas nepieciešamību mācību priekšmetā. Ja izglītības iestāde pieņem lēmumu to neizlikt, tad gada vērtējums mācību priekšmetā būs jānosaka, ņemot vērā visā mācību gadā iegūtos summatīvos vērtējumus.
VISC informē, ka skola var neizlikt vērtējumu 2020./2021. mācību gada pirmajā semestrī, ja skolēniem objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja pilnvērtīgi apgūt plānoto mācību priekšmetu (kursu) saturu, kā arī, grozot skolas iekšējo vērtēšanas kārtību, mainīt vērtējumu izlikšanu/neizlikšanu visām klašu grupām kopīgi, nosakot vienotu 1. semestra vērtēšanas kārtību. Tāpat skola var mainīt šo kārtību konkrētā mācību priekšmetā vai vienai noteiktai klašu grupai vai to atstāt nemainīgu.
Vērtēšana kā sistēma
“Vērtēšanai attālinātajā mācību procesā nevajadzētu būt tikai vienam klikšķim,” projekta “Skola 2030” vebinārā “Atbalsts attālinātas mācīšanās laikā” uzsver “Skolas 2030” eksperts Pāvels Pestovs. Viņaprāt, vērtēšanai ir jāatbilst noteiktiem principiem un tie var būt vieni un tie paši, gan mācoties klātienē, gan, nedaudz tos pielāgojot, var tikt izmantoti arī attālinātajās mācībās. Svarīgi, kāds ir primārais vērtēšanas mērķis, uzskata eksperts, jo mērķi ir daudzveidīgi – vērot skolēnu progresu, motivēt, taču galvenais ir atbalstīt skolēnu, lai bērns iemācītos vairāk, kā arī komunicēt par to, ko viņš ir sasniedzis noteiktā laikā – vienā stundā, tematā, gadā.
Lai sāktu vērtēšanu, vispirms ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, kas ir jāiemācās? Ir jābūt skaidri plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem un snieguma vērtēšanas kritērijiem.
Otrkārt, kas skolēnam izdodas, bet kas vēl ne? Tātad ir jāiegūst pierādījumi, ka bērns mācās, piemēram, uzdodot jautājumus, uzdevumus, projektu darbus u.c. Šeit ir jābūt savstarpējai atgriezeniskajai saitei, ir jādomā par mācīšanos un pašnovērtējumu. P.Pestovs atgādina, ka prasmes vērtēt vienam otru nerodas pašas no sevis, tās ir mācāmas un ir jāiegulda laiks, lai to iemācītos.
Treškārt, ko darīt ar saņemto atgriezenisko saiti, kā to izmantot? Eksperts piebilst, ka jebkura informācija, ko pedagogs bērnam sniedz, ir atgriezeniskā saite, no kuras ir iespējams mācīties. Bet efektīva atgriezeniskā saite ir tāda, kuru bērnam ir iespējams izmantot.
Skolotājam ir jāprognozē, kādas skolēna darbības sekos, kad viņš būs saņēmis atgriezenisko saiti, ko viņš ar to izdarīs, kā izmantos. Tāpēc ir svarīgi, lai pedagogu komentāri būtu precīzi un atbilstu principam – ieraugi un uzlabo. Uzslava var būt viena no šīs saites daļām, kas motivē bērnu un rosina domāt, skaidro P.Pestovs.
Atgriezeniskā saite var būt par uzdevumu (cik labi izpildīts darbs), par procesu (kādas stratēģijas, alternatīvas izmantotas), par pašvadītu mācīšanos (ar kādām stratēģijām efektīvāk iemācās). Tāpat tā var būt pārstrādāt un iesniegt darbu vēlreiz; iedot ļoti konkrētu uzdevumu; atbildes uz jautājumiem; norādīt uz nepieciešamību apgūt konkrētas stratēģijas vai norādīt uz efektīvu informācijas izmantošanu.
Atgriezeniskā saite ir fokusēta un saistīta ar sasniedzamajiem rezultātiem un vērtēšanas kritērijiem. Izveidot vērtēšanas kritērijus var, piemēram, bērnam paņemot anonīmu darbu un mācoties to vērtēt.
Kā plānot vērtēšanu?
Attālinātajās mācībās pedagogiem vajadzētu vērtēt tikai tos sasniedzamos rezultātus, kurus skolēniem ir bijusi iespēja apgūt. Uzdevumus veido atbilstoši sasniedzamajam rezultātam, un tas ir nozīmīgi, piebilst eksperts.
Kā palielināt iespēju pilnvērtīgi demonstrēt sniegumu? To var, iedodot skolēnam uzdevumus, kuru izpildē viņš drīkst izmantot visus pieejamos palīglīdzekļus; uzdevumiem jābūt vērstiem uz to, kā pārveidot informāciju; pārliecinoties, vai skolēnam ir pieejamas grāmatas, dators, internets, mācību līdzekļi un viņš prot tos izmantot.
Tāpat P.Pestovs atgādina, ka nobeiguma darbam vajadzētu sastāvēt no vairākām daļām, lai vairākās situācijās varētu pārliecināties par bērnu prasmēm un viņiem būtu vairākas iespējas, kā demonstrēt savu sniegumu.
Vērtēšanas praktiskie piemēri
Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Evija Slokenberga parādīja, kā viņa sniedz atgriezenisko saiti 11. klasei par tematu “Ģeometriski pārveidojumi”. “Jau tēmas sākumā sapratu, ka nepieciešams atlasīt sasniedzamos rezultātus, nedomājot, ka skolēni špikos, jo ļāvu izmantot viņiem visus pieejamos materiālus. Skolēniem jau tēmas sākumā bija zināms, ka būs šāds darbs, uzdevums tika uzdots savlaicīgi, un man bija svarīgi, lai skolēni iemācītos un sniegtu viens otram atgriezenisko saiti. Vērtēšanas kritērijos ielikām, par ko un cik punkti būs un kas tiks vērtēts. Šie 11 kritēriji bija pieejami gan digitāli, gan uz papīra. Un tad mēs mācījāmies zīmēt,” stāsta skolotāja. Viens no punktiem ir – iesniedz darbu laikā. Interesanti, ka visi skolēni to ievēroja un darbus iesniedza ļoti savlaicīgi un pat pirms termiņa.
Skolotāja atklāj, ka vērtīgs atgriezeniskās saites rīks ir lietotne “Whats App”. “Skolēni pēc stundas nofotografē savus darbiņus un atsūta man. Bet man ierunāt atgriezenisko saiti ir ātrāk nekā uzrakstīt,” saka E.Slokenberga.
Turpinot stāstīt par darba tapšanu, viņa uzsver, ka ar audzēkņiem izrunā, kad un kas jādara, un demonstrē prezentācijas slaidu “Darba radīšanas process. Domā kā inženieris”.
Pirmo atgriezenisko saiti skolēni no skolotājas saņēmuši par pirmo skici, bet tālāk jau tika izmantota lietotne “Google Documents”, kur katram bija jāievieto savs darbs, kāds tas tobrīd ir. Turpat atradās arī skolotājas piemērs – kā viņa to būtu darījusi. Turklāt vienlaikus bija redzami visi skolēnu darbi, tie saglabājās, tāpēc pedagoģe to dēvē par ļoti efektīvu darbarīku.
Skolotāja gāja vēl tālāk un, izmantojot virtuālās skolas iespējas, sadalīja skolēnus trīs grupās, kurās viņi sniedza atgriezenisko saiti viens otram. Vislielākā šī saite bija pirms vērtējuma izlikšanas.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Liene Sabule demonstrēja atgriezenisko saiti 7. klasei par tematu “3D šūnas modelis”. Šo darbu skolotāja skolēniem uzdod jau trešo gadu. Sākas viss ar to, ka redzamā vietā piestiprina sasniedzamos rezultātus. Turklāt modeļa veidošanas laikā bērni apgūst arī lielāko daļu jēdzienu, un viņiem ne tikai jāapgūst pašiem, bet arī jāpalīdz klasesbiedriem uzlabot savus modeļus, sniedzot atgriezenisko saiti.
Pēc skolotājas teiktā, svarīgi ir iedot skaidrus vērtēšanas kritērijus, izrunāt ar bērniem, kā var tikt līdz augstākajam līmenim, bet ne visiem tas ir obligāti jāsasniedz. Skolēni ieguva zināšanas par šūnu sastāvdaļām, funkcijām. Tā kā uzdevumi.lv piedāvā iespēju nofotografēt savus darbus, skolēni tos fotografēja un pievienoja, bet skolotāja sniedza atgriezenisko saiti un vēroja visu procesu. Tas viņai deva iespēju dot ieteikumus jau darba sākumā, nevis tad, kad darbiņš tikpat kā gatavs.
Arī L.Sabule, izmantojot virtuālo skolu, sadalīja skolēnus grupās, un pirms vērtēšanas bija gala mēģinājums, kad skolēni no klasesbiedriem saņēma atgriezenisko saiti.
“Arī es iejutos skolēna lomā un prezentēju savu modeli, speciāli kļūdoties. Bet bērni to pamanīja un mani ļoti objektīvi novērtēja,” ar smaidu atceras skolotāja. Pēc tam visiem bija iespēja savus modeļus uzlabot, bet noslēgumā skolēni prezentēja modeļus klasesbiedriem grupā pa četriem.
Pēc tam bērni aizpildīja vērtējuma tabulu, nerādot datus citiem, un aizsūtīja skolotājai, kura izlika gala vērtējumu. “Tikai vienu darbu es novērtēju par diviem punktiem citādāk, nekā to bija darījuši skolēni,” atzīst L.Sabule. Tad skolēniem vēl bija elektroniski jāizpilda uzdevumi, kur akcents bija uz komplekso sasniedzamo rezultātu.
Ko darīt, ja skolēnam ir tikai mobilais telefons?
Šādi jautāja vebināra skatītāji. Izrādās, ka ir risinājums – uzdevumus var pielāgot īpaši telefonam.
Uz jautājumu, vai dod skolēniem sava mobilā tālruņa numuru, skolotāja L.Sabule atbildēja apstiprinoši. Skolēni respektējot viņas privātumu, zvanot noteiktā laikā. Turklāt skolā ir izstrādāti attālinātās mācīšanās noteikumi, kas paredz, ka skolotājam uz telefona zvaniem jāatbild tikai stundu un konsultāciju laikā, bet uz saņemtajām “Whats App” ziņām – kad tas ir iespējams.
