Kā zibens no skaidrām debesīm lielai Latvijas sabiedrības daļai bija pirms pāris gadiem publicētā ziņa, ka pret šķietami nevainojamo Latvijas komercsabiedrību “ABLV Bank” vēršas ASV Finanšu ministrijas finanšu noziegumu apkarotāji. Amerikāņi atklāja, ka ABLV organizēja naudas atmazgāšanas shēmas, kas bija līdzējušas terorismu atbalstošās Ziemeļkorejas ballistisko rakešu attīstības programmai. Pēc sabiedroto atzinuma, caur ABLV banku tika veikti liela mēroga finanšu noziegumi Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nekavējoties pēc sabiedroto pieprasījuma tika vētītas arī citas Latvijas bankas un veikti mūsu finanšu sistēmas uzlabojumi, ko premjers Krišjānis Kariņš, publiski uzstājoties, sauca par finanšu sistēmas “kapitālo remontu”.
Pasaulē asiņainus terora aktus lielākoties veic nevis sabiedrības atstumti vienpatņi, bet gan teroristiskas organizācijas, kuru pastāvēšanai ir nepieciešama nelegāli iegūta nauda. Kaut arī terora draudu ziņā Baltijas valstis, tostarp Latvija, tiek ierindotas starp Eiropā un pasaulē drošākajām vietām, pēdējos divos gados Latvija nokļuvusi Rietumu sabiedroto institūciju pastiprinātas uzraudzības lokā saistībā ar noziedzīgiem finanšu darījumiem, kuru rezultātā tiek atbalstītas noziedzīgas, tostarp teroristiskas, organizācijas.
Modernās tehnoloģijas izmanto ļaunprātīgi
Noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jautājumi tiek aktualizēti arī Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas locekle Inese Vaidere stāsta, ka 2018. gadā Eiroparlamenta izveidota īpaša komiteja terorisma apkarošanas jautājumos pieņēma ziņojumu, kurā aicināja Eiropas Komisiju (EK), kā arī dalībvalstis izstrādāt mērķtiecīgu finanšu plūsmu uzraudzības metodiku. Ar tās palīdzību, piemēram, būtu iespējams noteikt, kas veic apšaubāmus vai pat noziedzīgus darījumus, lietojot virtuālo valūtu, dažādas priekšapmaksas kartes vai arī kolektīvās finansēšanas platformas. “Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, aicinājām pievērst uzmanību dažādām finanšu tehnoloģijām, ar kuru palīdzību tiek izdarīti finanšu noziegumi. Uzsvērām nepieciešamību izpētīt iespēju piemērot sankcijas pret personām, kas ļaunprātīgi izmanto šīs tehnoloģijas, tostarp sociālos tīklus, lai iegūtu finansējumu terorismam. Pieredze rāda, ka arī sociālajos tīklos ir iespējams nekontrolēti aicināt uz dažādām nelegālām darbībām. Piemēram, pievienoties kādām kaujinieku vienībām, kā arī ar ziedojumiem atbalstīt dažādas noziedzīgas aktivitātes. To mēs vēlamies novērst,” skaidro I.Vaidere.
Finanšu tilts domāts “tīrai naudai”
Precīzi aprēķināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmēru Latvijas ekonomikā nav iespējams. Eiroparlamenta deputāte uzsver, ka, pēc aptuvenām Finanšu izlūkošanas dienesta aplēsēm, Latvijā katru gadu apritē varētu nonākt līdz pat 1,5 miljardiem eiro dažādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu. “Tas ir pārsteidzoši daudz. Biežākie avoti ir saistīti ar krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju, narkotiku apriti un cilvēku tirdzniecību. “Netīrās naudas problēmu dēļ Latvija 2019. gadā gandrīz nokļuva tā saucamajā augsta finanšu noziedzības riska valstu “pelēkajā sarakstā”, kas krietni traucētu banku darbību un investīciju piesaisti,” atzīst I.Vaidere. Viņa atzinīgi vērtē valdības veikto finanšu sistēmas “kapitālo remontu”, kas situāciju uzlaboja, un Latviju “pelēkajā sarakstā” neiekļāva. Tomēr šajā ziņā mūsu valstij joprojām ir pievērsta pastiprināta uzraudzība.
“Par laimi, Latvijā beidzot esam atteikušies no gandrīz trīs gadu desmitos pastāvējušās nostādnes, ka mūsu finanšu sistēma varētu būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nav noslēpums, ka, sākot no 90. gadiem, Latvijā valdīja uzskats, ka mums jāveido daudz banku, kuru darbinieki spēj apkalpot krievvalodīgos klientus un strādāt ar čaulas uzņēmumiem, kas neveic nekādu saimniecisko darbību, vienīgi pārskaita neskaidras izcelsmes naudu,” teic I.Vaidere. Viņa uzsver, ka Latvijas ekonomikai nav nekāda labuma no “finanšu tilta starp Austrumiem un Rietumiem, pa ko pilnā gaitā traucas kravas automašīnas ar netīro naudu”. Tieši otrādi – tas kaitē ekonomiskajai attīstībai un rada arī terorisma draudus.
No viena grāvja otrā
“Grūti pateikt, vai tagad mūsu finanšu sistēmas kapitālais remonts ir novērsis visus netīrās naudas maksājumus. No otras puses, varbūt atsevišķos gadījumos pat no viena grāvja esam iebraukuši otrā. Un, piemēram, godīgiem uzņēmumiem, kam ir sadarbība ar Austrumu valstīm, rodas problēmas Latvijas bankās atvērt kontus, jo tad ir nopietni jāskaidro, ka viņa sadarbības partnera naudai ir tīra izcelsme,” brīdina Eiroparlamenta deputāte. Viņa piebilst, ka informāciju par partnera naudas “tīrību” Latvijas uzņēmējs nevar pārbaudīt, viņam ir jāpaļaujas uz to, kas tiek stāstīts. “Tāda pārspīlēta kontrole bremzē ekonomisko attīstību. Ir pat dzirdēts, ka uzņēmējiem, kuriem ir konti vienā bankā, savstarpējos darījumos ir jāskaidro, no kurienes cēlusies nauda,” secina I.Vaidere.
Lai situāciju uzlabotu, šī gada jūlijā FKTK sadarbībā ar citām finanšu institūcijām izstrādāja rokasgrāmatu, kas palīdz Latvijas bankām novērtēt potenciālos klientus. Rokasgrāmatā tiek skaidrots, cik apjomīgi pārbaudīt lielāka riska, cik – mazāka riska klientus. “Esmu pilnīgi pārliecināta, ka noteikumiem jābūt stingriem, bet vienlaikus arī saprātīgiem, lai tie nekaitētu godīgiem uzņēmumiem un ekonomiskajai attīstībai. No finanšu uzraugiem esmu dzirdējusi, ka pie šiem noteikumiem tiek strādāts un tie tiks regulāri papildināti,” stāsta I.Vaidere.
No miljoniem sūdzību atliek viens procents
Eiroparlamenta deputāte uzsver, ka arī ES līmenī naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas problēma tiek uzskatīta par diezgan aktuālu. EK lēš, ka aizdomīgo finanšu darījumu apmērs ir ap 160 miljardiem eiro jeb viens procents no gada ES iekšzemes kopprodukta. Šeit tiek ieskaitīta saistībā ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību, terorisma finansēšanu, kā arī ar citiem noziegumiem iegūtu līdzekļu legalizācija. Katru gadu ES finanšu izlūkošanas iestādes saņem no bankām miljoniem ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Tiek ieguldīts ap 100 miljardu eiro gadā, lai šādus darījumus izmeklētu. Šim mērķim ir novirzīts ap desmit procentu no finanšu nozarē strādājošā personāla. Tomēr tikai apmēram viens procents no trauksmes ziņojumiem nonāk līdz tiesai, nelegāli iegūtu līdzekļu konfiskācijai un sodam. “Tas liecina, ka finanšu sistēmas uzraudzība vēl ir nepietiekami efektīva, lai apturētu reālās naudas atmazgāšanas shēmas,” secina I.Vaidere.
Regula būtu labāka par direktīvu
ES līmeņa likumu pieņemšanā cīņai pret “netīro naudu” nozīmīgu lomu ieņem EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja, kurā strādā I.Vaidere. Pašlaik vēl ir spēkā 2015. gada direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. “Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti šajā komitejā, uzskatām, ka minētās direktīvas vietā ir nepieciešams pieņemt regulu jeb stingrāku juridisku lēmumu, kas jau katrā dalībvalstī vienādi ieviestu standartus šajā jomā. Pašreizējā direktīva dalībvalstīs piemērota ļoti atšķirīgi, tas savukārt ļoti traucējis pārrobežu sadarbībai noziedzības apkarošanā. Finanšu uzraudzībā ir svarīgi, ka visas iestādes strādā sazobē kā pulkstenis – ar vienādu sapratni par lietām. Te ir nepieciešama zināma standartizācija. Tāpēc ir atbalstāma ideja par ES centrālo uzraugu cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Noziedznieki viegli šķērso robežas, un, ja šajā ziņā pastāv problēmas noziegumu izmeklētājiem, darbs nesekmējas jeb “visi gali paliek ūdenī”, teic I.Vaidere.
EP ir uzdevis EK izpētīt, kādi pasākumi jāveic, lai finanšu uzraudzība kļūtu saskaņotāka un labāka. Tādējādi 2020. gada 7. maijā EK nāca klajā ar jaunu stratēģiju un rīcības plānu, lai nostiprinātu aizsargmehānismus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas paredz, ka 2021. gada pirmajos mēnešos ES līmenī tiks piedāvāti jauni, konkrēti noteikumi, kā dzīvē ieviest starptautiskus standartus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. “Komisijas priekšlikumus vērtēsim un par tiem balsosim Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Piekrītu, ka jābūt vienotam noteikumu kopumam, kā īstenot ES līmeņa finanšu uzraudzību. Ir jābūt arī saskaņotiem informācijas vākšanas standartiem, jo šī nauda ļoti ātri migrē no vienas valsts un otru,” teic politiķe.
Vēl šogad, 10. jūnijā, EP pieņēma rezolūciju, kurā atzinīgi tika novērtēti jaunie EK centieni nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. EP arī aicināja dalībvalstis pilnībā izmeklēt ar “netīro naudu” saistītās slepkavības un vardarbību pret žurnālistiem, kas nelikumības izgaismo.
Savu pieeju finanšu uzraudzības jautājumos ES cenšas kaut daļēji ieviest attiecībā arī uz trešajām valstīm. Par īpaši augsta finanšu riska valstīm pašlaik atzītas Bahamu salas, Barbadosa, Bostvāna, Kambodža, Gana, Jamaika, Maurīcija, Mjamma, Nikaragva, Panama, Zimbabve un Mongolija. Saraksts tiks periodiski atjaunots. I.Vaidere uzskata, ka šajā aspektā ļoti nopietni būtu jāvērtē arī, piemēram, Krievija un Baltkrievija tepat kaimiņos.
Aizdomas par neskaidru naudu saglabājas Jelgavas tirgus lietā
2019. gada maijā Valsts policija uzsāka kriminālprocesu, kas saistīts ar pašvaldībai daļēji piederošās SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi par tirgus vairākumdaļu turētāju kļūstot Vladimiram Šalajevam, kura uzņēmuma pamatkapitāls bija trīs tūkstoši eiro. Pašvaldībā tiek uzskatīts, ka V.Šalajevs tirgus pamatkapitālu palielināja par 800 tūkstošiem eiro. Šīs naudas izcelsme diemžēl nav skaidrota. SIA “Jelgavas tirgus” mazākumdaļu turētājs ir pilsētas pašvaldība, ko pārstāv mērs Andris Rāviņš.
Ar pašvaldību noslēgto darījumu rezultātā privātuzņēmējs V.Šalajevs ir ticis pie ekskluzīvas iespējas sadarbībā ar pašvaldību īstenot visai ambiciozu projektu pilsētas centrā – uzbūvēt staciju, autoostu, tirgu, lielveikalu, kinoteātri un autostāvvietas vienuviet. Vēl novembrī pašvaldības izdevums “Jelgavas Vēstnesis” publicēja ziņu, ka ir noslēgti līgumi ar būvnieku un drīzumā sāksies darbi jaunā tirgus vietā pie Jelgavas dzelzceļa stacijas. Pagaidām gan nekas par to neliecina.
Kriminālprocess ir kvalificēts pēc 195. panta trešās daļas – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa paskaidro, ka lieta ir komplicēta un nepieciešama plaša mēroga izmeklēšana. Tā norit Zemgales tiesu apgabala prokuratūras uzraudzībā.
_____
Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu. To apliecina 2020. gada janvārī publiskotais Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) ziņojums. Un tomēr Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss.
Avots: LV portāls
Materiāli tapuši sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
