Eiropas Savienības (ES) programmas “Erasmus+” nākamajā
periodā no 2021. līdz 2027.gadam Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies, jo ir
izstājusies no ES, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Aģentūrā skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas
sniegtajai informācijai tos “Erasmus+” projektus, kas uzsākti šajā
programmas finanšu periodā – līdz šodienai, varēs īstenot kā plānots, turpretī
jaunajā “Erasmus+” programmas periodā Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies.
Vienlaikus VIAA atzīmēja, ka ņemot vērā Covid-19
pandēmijas radītos apstākļus, projektu īstenošanas termiņi jau ir pagarināti,
un lielu daļu no tiem plānots īstenot līdz 2022.gada 31.maijam. Gadījumā, ja ar
Covid-19 saistītā situācija un no tās izrietošie valstīs esošie ierobežojumi
attiecīgajā laika periodā nebūs labvēlīgi mobilitāšu norises plāna īstenošanai,
liela daļa no 2020.gadā apstiprinātajiem projektiem var tikt pagarināti.
Šobrīd maksimālais iespējamais pagarinājums ir līdz
2023.gada 31.maijam.
Vaicāti, cik daudz pēdējos gados Latvijas
valstspiederīgie devušies apmaiņas programmā uz Lielbritāniju, un cik briti
brauca uz Latviju, VIAA informēja, ka pēdējais noslēgtais konkursa gads, par
kuru redzama pilna informācija, ir 2017.gads, un tajā augstākās izglītības
sektorā īstenotas 48 izbraucošās studentu mobilitātes, no kurām 38 bija prakses
un 10 paredzētas studijām, kā arī 36 izbraucošās personāla mobilitātes –
astoņas docēšanas un 28 personāla pilnveides.
Tāpat 2017.gadā notikušas 18 iebraucošās studentu
mobilitātes – no tām 15 bija prakses un trīs bija studiju mobilitātes, kā arī
15 iebraucošās personāla mobilitātes – septiņas docēšanas un astoņas personāla
pilnveides mobilitātes.
Šobrīd projektu īstenošana turpinās konkursos par
2018., 2019. un 2020.gadu, un tajos mobilitātē uz Apvienoto Karalisti devušies
skolu, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības sektora pārstāvji.
2019.gadā uz Apvienoto Karalisti īstenotas 52 mācību
mobilitātes – deviņas skolu izglītības sektorā, 42 profesionālās izglītības
sektorā un viena pieaugušo izglītības sektorā.
Savukārt 2018.gada projektos iepriekš minētajos trīs
sektoros īstenotas 65 mobilitātes – 14 skolu izglītības sektorā, 49 –
profesionālās izglītības sektorā un divas pieaugušo izglītības sektorā.
Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un
Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.
Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM)
sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir
gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par
abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.
ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs
līgumus – abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības
procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī
Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM)
līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko
piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas
nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.
Kā iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
(JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc
tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja
visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs
ES institūciju vadītāji.
Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra
sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.
Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti
attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies
31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda
beigām.
1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo
to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes
parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.
Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā
sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu
kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.
Foto: pixabay.com
