Kā ierasts, jaunam gadam sākoties, dažādas biedrības izvēlas gada dabas vēstnesi. Šogad pirmās par savām izvēlēm paziņojušas Latvijas Botāniķu un Ornitoloģijas biedrības, nosaucot parasto ķimeni un laukirbi.
Šķietami parastā ķimene
Kā informē Latvijas Botāniķu biedrībā (LBB), izvēlētais Gada augs 2021 ir parastā ķimene (Carum carvi). Tā ir suga ar plašu izplatības areālu – sastopama gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Eiropā parastā ķimene savvaļā aug gandrīz visur, izņemot Vidusjūras reģionu. Ķimene gan senāk, gan mūsdienās plaši kultivēta, kas sekmējis tās izplatīšanos. Tā aug savvaļā arī Latvijā.
Parastā ķimene ir divgadīgs, retāk – daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs, suņburkšķu, latvāņu un burkānu radiniece. Tai ir sulīga, balta burkānveida sakne, divkārt līdz trīskārt plūksnainas lapas, augs sasniedz 30–80 centimetru augstumu. Baltie ziedi sakārtoti četru līdz astoņu centimetru diametra lielos čemuros, zied no jūnija līdz augustam.
Ķimenes augļi ir līdz četrus milimetrus gari skaldaugļi, kas tuvplānā atgādina saliekušos pīrādziņus. Raksturīgā smarža un garša piemīt visam augam. Lai arī ķimenes izplatīšanos kopš seniem laikiem sekmējusi cilvēka darbība, tā ieņēmusi savu vietu dabā un mūsdienu Eiropā tiek uzskatīta par mēreni mitrām, neiekultivētām pļavām raksturīgu sugu. Ķimene ir nektāraugs, kas piesaista apputeksnētājus.Botāniķi norāda, ka pēdējā gadu desmitā novērots, ka šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk sastopams. Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu klēpi, kas iepriekšējos gadu desmitos būtu šķitis pašsaprotami.
Biedrībā skaidro, ka, visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku apstākļu kombinācijas dēļ. Izzūd sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju – platības. Dabiskie zālāji tiek uzarti, apmežoti, apbūvēti, atņemot dzīves telpu ne tikai retiem, aizsargājamiem, bet arī līdz šim par parastiem uzskatītiem pļavu augiem. Visticamāk, būtisks faktors ir arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās saknes. Mežacūku skaits Latvijā pirms Āfrikas cūku mēra izplatības sākuma 2014. gadā bija ļoti liels un šie dzīvnieki būtiski ietekmējuši zālājus un tur sastopamos augus, pauda biedrībā.
2021. gadā LBB meklēs atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Biedrība aicina ziņot par parastās ķimenes atradnēm portālā dabasdati.lv vai rakstot uz e-pastu: [email protected].
Putni, kas slēpjas, – laukirbes
Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2021. gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu – laukirbi (Perdix perdix), informē LOB komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.
Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucētas var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās smiltīs. Laukirbes ēdienkartē ir gan augu, gan dzīvnieku valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi.
Līdzīgi citiem vistveidīgajiem arī laukirbe mēdz uzlasīt akmentiņus, lai guzā tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus pārus, atklāja biedrībā.
Ornitologs Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Ainārs Auniņš stāsta, ka laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas stāvokli un tā pārmaiņām ir ļoti maz zināms. Sugai ir ļoti slēpts dzīvesveids, tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr izdodas konstatēt vietās, kur tā sastopama.
Ornitologs skaidro, ka pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks, kad lielos apjomos tika lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs, bet populācija sāka atgūties pagājušā gadsimta 90. gados, kad lauksaimniecības intensitāte krasi samazinājās.
“Pašlaik lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka, bet trūkst skaitlisku datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Tomēr ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta, sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir turpinājusi samazināties,” stāsta A.Auniņš.
Citur Eiropā laukirbju skaita sarukšanu izraisa ne vien lauksaimniecības intensitātes pieaugums un dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet arī ainavas dažādības samazināšanās lauku ainavā, īpaši drošai ligzdošanai piemērotu neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu, ceļmalu, zāles joslu starp laukiem, samazināšanās.
Tā kā laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīgi ir ziņot par šīs sugas novērojumiem, norāda LOB ornitologs Agnis Bušs. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā. Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts ziņot portālā vai mobilajā lietotnē dabasdati.lv.
Gada putna akciju LOB rīko jau 26. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020).
