Arī kaķi var inficēties ar vīrusu, kas izraisa saslimšanu ar “Covid-19”. Tas ir apstiprinājies vairākos starptautiski atzītos veterinārmedicīnas zinātnieku pētījumos, un to ir pieņēmusi par neapstrīdamu jeb konsensus patiesību arī Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE). Latvijā vismaz viens kaķis ir katrā trešajā mājsaimniecībā. Pēc “Eurostat” apkopotajiem datiem, kaķu izplatības ziņā mūsu valsts ir otrajā vietā ES – tūlīt aiz Bulgārijas. Tādēļ aktualizējas jautājums, kā pandēmijas apstākļos rīkoties kaķu saimniekiem? Kas notiek ar kaķiem Latvijā? Kādi būtu ieteikumi tiem kaķumīļiem, kuru mājās ir kāds ar “Covid-19” inficējies cilvēks? Tieši ar šādu nostādni LLU Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku grupa profesora Kaspara Kovaļenko vadībā sadarbībā ar vairākām citām zinātniskajām institūcijām veic valsts pasūtītu pētījumu, un tajā ir nepieciešams arī sabiedrības atbalsts.
Zinātnieki nedrīkst vairot pasaules sāpes
“Pirms nedēļas kopā ar doktoranti Gundegu Mūrnieci sagatavojām pētījumā gūto secinājumu melnrakstu – vadlīnijas, ko mums saistībā ar kaķiem vajadzētu darīt, lai ierobežotu “Covid-19” izplatību. Tik daudz ir skaidrs – ja mājās ir kāds ar “Covid-19” inficējies cilvēks, no viņa var inficēties arī kaķis. Taču kaķis kā infekcijas avots vīrusa tālākā pārnešanā uz cilvēku vismaz pagaidām nekur pasaulē, tostarp Latvijā, nav konstatēts,” stāsta profesors K.Kovaļenko. Kopā ar doktorantēm Gundegu Mūrnieci un Lindu Valkovsku, kā arī docentu Armandu Vekšinu, veicot pētījumus, viņš ir apmeklējis desmit tā sauktās “Covid-19” pozitīvās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens kaķis. “Bijām saģērbti pēc jaunākās modes – maskās un kombinezonos,” pasmaidot teic zinātnieks. Kaķiem ņemti analīžu paraugi no rīkles (līdzīgi kā cilvēkiem), kā arī asins un fekāliju paraugi. “Degunu kaķiem neaiztiekam, jo nāsis tiem ir ļoti šauras. Negribas dzīvnieku traumēt,” paskaidro K.Kovaļenko. Pētījumi tiek veikti saskaņā ar īpašas ētikas komisijas norādēm. Tās, piemēram, nosaka, ka no kaķa analīzes tiek ņemtas tikai vienu reizi. Kaut zinātnieks atzīst, ka reizēm bijis tā, ka gribētos kādam aizdomīgam minkam analīžu paraugu ņemšanu atkārtot.
Kaķi slimo ātri
LLU zinātniekiem ar “Covid-19” inficējušies cilvēki arī paši zvanījuši un jautājuši, ko viņiem darīt ar savu kaķi, ar kuru kopā ir vadījuši karantīnas laiku. Galvenais jautājums – vai kaķis nevar būt kā rezervuārs, kurā vīruss saglabājas arī pēc tam, kad cilvēkam tas ir izārstēts. LLU zinātnieku veiktajā pētījumā nevienam kaķim “Covid-19” pozitīvā mājsaimniecībā nav izdevies konstatēt ne vīrusu, ne arī antivielas, kas varētu liecināt par to, ka vīruss ir pārslimots. “Arī ar cilvēkiem ir tā, ka viens ģimenē, kopā dzīvojot, inficējas ar šo vīrusu, bet cits – nē. Par kaķiem no sarunām ar viņu saimniekiem uzzinām, ka dzīvniekam kādu laiku ir manītas “Covid-19” pazīmes. Kaķis bijis nespēcīgs, šķaudījis un klepojis, taču pēc divām līdz četrām dienām atkal ticis vesels. Arī kolēģu citviet pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka kaķis “Covid-19” izslimo ātrāk nekā cilvēks,” teic K.Kovaļenko.
No 150 trīs mīklainie
Citādi ir ar klaiņojošajiem ielas kaķiem, kas ir nonākuši patversmē. Pētījumu gaitā Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieki ir ņēmuši paraugus no apmēram pusotra simta kaķiem, kas tiek turēti dzīvnieku patversmēs Jelgavā, Talsos, Iecavā, Rīgā, Daugavpilī un citviet. Ar “Covid-19” vīrusu starp viņiem nav bijis inficēts neviens. “Taču trīs no šiem kaķiem izrādījās “Covid-19” antivielu nēsātāji. Proti, šie dzīvnieki ir saskārušies ar “Covid- 19” vīrusu un to organismā ir palikušas pēdas. “Kur klaiņojošs ielas kaķis, kas bēg no cilvēkiem, ir dabūjis “Covid-19” vīrusu? Tātad vīruss ir kaut kur vidē. Varbūt inficēts cilvēks kaut kur nospļāvies un tieši tur arī nokritusi desas šķēle, ko apēdis klaiņojošs kaķis? Pagaidām vairāk ir pieņēmumu un jautājumu nekā skaidru atbilžu,” teic K.Kovaļenko.
Lai arī kāds vēl būtu neskaidro jautājumu loks, profesors iesaka cilvēkam, kurš ir inficējies ar “Covid-19”, ar kaķi nekontaktēties. “Protams, arī “Covid-19” pozitīvā mājsaimniecībā dzīvniekam ir jānodrošina labturība, taču labāk, ja to apkopj cilvēks, kuram nav “Covid-19” simptomu (pirms un pēc mazgājot rokas), nevis tas, kurš smagi klepo un knapi var paiet. Mums izskatās, ka dzīvnieku no inficēšanās var pasargāt,” secina K.Kovaļenko.
Savs koronavīruss
Profesors piebilst, ka kaķu vidū ir izplatīts savs enterālais koronavīruss, kas cilvēkam nav bīstams, bet ar ko atsevišķās patversmēs ir inficējušies līdz pat 90 procentiem kaķu. “Nepatīkamākais ir tas, ka šis vīruss paliek kaķos uz visu mūžu. Tas mutē jeb pēc nejaušības principa pārveidojas. Vairumam kaķu sākotnēji var novērot augšējo elpošanas ceļu vai gremošanas sistēmas infekcijas pazīmes, bet vēlāk vīruss nekādu slimības simptomus neizraisa. Dažiem īpatņiem vīrusa izraisītā saslimšana gan ir neārstējama un letāla. Šajā stadijā to sauc par kaķu infekciozo peritonītu,” skaidro profesors.
K.Kovaļenko atgādina, ka saistībā ar “Covid-19” vīrusa bīstama uzņēmība pērnvasar tika atklāta ūdelēm. Turklāt atklājās, ka ūdeļu organismā “Covid-19” vīruss neprognozējami izmainās. No ūdelēm var inficēties arī cilvēks. Ar ūdeļu fermām saistītajiem inficētajiem cilvēkiem atklājās tādi “Covid-19” vīrusa mutāciju varianti, kādi citur nav atklāti. Pastāvēja risks, ka ūdelēs neprognozējami mutējošais vīruss var izraisīt cilvēkam jau citus slimības simptomus un tādējādi var nebūt efektīvas pret “Covid-19” izstrādātās vakcīnas. Tieši šo apsvērumu dēļ Dānijā, Polijā un Lietuvā tika iznīcināti miljoniem ūdeļu. Latvijā vismaz pagaidām ūdeļu iznīcināšana ir gājusi secen, jo vīruss šajās audzētavās, no kurām tuvākā ir Iecavā, nav atklāts. “Kažokzvēru audzēšana gan ir nozare ar ierobežotu noieta tirgu Krievijā, Ķīnā un vēl dažās Austrumu valstīs. Eiropā kažokzvēru izstrādājumus nepērk un šo nozari jau bija paredzēts likvidēt,” norāda K.Kovaļenko. Profesors stāsta, ka vīrusu infekcijas pāreja no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi sevišķi mūsdienās ir sabiedriski aktuāls pētījumu lauks. Viņš uzsver, ka gadījumos, kad vīruss nonāk dzīvniekos (īpaši tad, ja tie tiek turēti lielās grupās), tā izplatīšanās un mutācija norit daudz straujāk nekā tad, ja izplatīšanās notiek tikai starp cilvēkiem.
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns profesors Kaspars Kovaļenko aicina pieteikties fakultātē saimniekus tiem kaķiem, kuri dzīvo mājā vai dzīvoklī, kur kāds ir inficējies ar “Covid-19”. Kaķim tiks veiktas asins, izkārnījumu un rīkles izdalījumu analīzes. Dzīvniekam tas būs bez sāpēm.
Kontaktinformācija nododama Jelgavā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekanātā Kristapa Helmaņa ielā 8, tālrunis 63024662, e-pasts: [email protected].
