Vai un kā Eiropas Savienības (ES) kultūras programmas “Radošā Eiropa” plānotā budžeta palielināšana līdz 2,2 miljardiem eiro palīdzēs nozares pārstāvjiem Latvijā? Atbildi uz šo jautājumu lūkojām rast, sazinoties ar Eiropas Parlamentu un Latvijas Kultūras ministriju.
Kā zināms, “Covid-19” pandēmija ir īpaši smagi skārusi radošās nozares, tostarp medijus. Saskaņā ar Kultūras ministrijas rīcībā esošajiem Eiropas Komisijas datiem pandēmijas izraisītās krīzes dēļ 2020. gada otrajā ceturksnī “radošās un kultūras ekosistēmas” jau bija cietušas finansiālus zaudējumus vidēji 70 procentu apmērā. Vasarā, kad saslimstības rādītāji samazinājās, citas nozares kaut nedaudz varēja atgūties, kamēr stāvoklis kultūrā joprojām bija neskaidrs. Lielākā daļa koncertu un festivālu tika atcelti, teātros un pasākumos apmeklētāju skaits stingri ierobežots, līdz ar to kultūrā strādājošajiem atpelnīt savas darbības izmaksas nebija iespējams. Tāpat Kultūras ministrija norāda uz faktu, ka kultūras uzņēmumu samaksātā pievienotās vērtības nodokļa apmērs no 2020. gada marta līdz septembrim ir krities par 60 procentiem, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā.
Līdz ar rudenī atjaunotajiem ierobežojumiem kultūras dzīve jau atkal ir faktiski apstājusies. Īpaši smagi klājas pašnodarbinātām personām un mazajiem uzņēmumiem, kas nesaņem finansējumu no valsts vai pašvaldības budžeta un ar lielām bažām uztver izmaiņas, kas paredzētas autoratlīdzības saņēmējiem. Tāpat ievērojami samazinājušies mediju ieņēmumi no reklāmas tirgus un ir nopietns peļņas kritums grāmatu izdevniecībā.
“Radošās Eiropas” atbalsts
Laba ziņa kultūras atveseļošanai ir vienošanās, kas panākta starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam. Tā paredz, ka ES atbalsta programmas “Radošā Eiropa” budžets tika palielināts par 0,6 miljardiem eiro. Šis papildinājums un jau līdz šim programmā palielinātā elastība ļaus īstenot vairāk radošu projektu, tādējādi palīdzot kultūras nozarei atgūties pēc krīzes.
Eiropas Parlamenta deputāte un Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde ir gandarīta par panākto vienošanos. “Vienīgās ES kultūras programmas “Radošā Eiropa” budžeta palielināšana līdz 2,2 miljardiem eiro ir vērtējama ar pozitīvu zīmi. Lai gan programmas budžets nav ticis palielināts tādā apmērā, kā to prasīja Eiropas Parlamenta Kultūras komiteja, tomēr panāktais pieaugums par aptuveni 50 procentiem, ja salīdzina ar esošo programmas budžetu, ir labs sasniegums,” uzsver D.Melbārde.
Budžeta palielinājumu kā lielu sasniegumu uzsver arī Kultūras ministrijas ES kultūras kontaktpunkts Latvijā, kura darbības mērķis ir nodrošināt efektīvu ES programmas “Radošā Eiropa” īstenošanu Latvijā. “Tāpat kā iepriekšējā, tā arī jaunajā periodā Latvijas organizācijas un institūcijas varēs piedalīties atklātos konkursos, lai gūtu finansējumu jebkuriem kultūras un radošo nozaru projektiem, īstenojot starptautiska mēroga sadarbības vai individuālus projektus atkarībā no to specifikas. Līdzšinējā periodā tika īstenoti vairāk nekā 100 projekti ar Latvijas organizāciju dalību. Sagaidāms, ka līdz ar finansējuma palielinājumu to skaits jaunajā periodā varētu būt vēl lielāks,” informē kontaktpunkta nodaļas konsultante Zanda Bitere.
Sagaidāms, ka pirmie konkursi varētu tikt izsludināti 2021. gada pirmajā pusgadā. Z.Bitere norāda, ka šobrīd ir pieejama informācija, ka tiks turpināti līdzšinējie konkursu veidi, tostarp starptautiskas sadarbības projekti, literatūras tulkošana, filmu nozares projekti, kā arī organizēti tematiski konkursi.
Atveseļošanās arī kultūrai
Līdztekus programmai “Radošā Eiropa” ir paredzētas vēl citas finansējuma iespējas, ko arīdzan iespējams novirzīt kultūras, tostarp arī mediju, vajadzībām. Eiropas Parlamenta deputāte D.Melbārde norāda, ka, piemēram, pandēmijas pārvarēšanai paredzētajā ES Atveseļošanas un noturības mehānismā vismaz 20 procenti no izdevumiem būs atvēlēti digitālajai pārejai. Lēmumi, kurās jomās un kā tieši ieguldīt šī mehānisma līdzekļus, ir dalībvalstu valdību ziņā. “Tuvākajos gados tieši dalībvalstīm būs pieejams līdz šim nepieredzēti liels finansējums no ES, un te būs ļoti daudz no svara, kā Latvijā atbildīgās institūcijas šo piešķirto ES finansējumu izlietos, jo tā ir katras ES dalībvalsts kompetence. Ceru, ka Latvijas valdība atvēlēs pietiekami daudz līdzekļu no atveseļošanās fonda un struktūrfondiem kultūras, radošajam un mediju sektoram,” tā D.Melbārde.
Saskaņā ar šo ir ticams, ka līdzekļu, kas ienāks no ES, būs krietni vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā, savukārt to sadale lielā mērā atkarīga no Latvijas valdības lēmumiem. Tas ir attiecināms ne tikai uz nacionālās kultūras, bet arī uz mediju atbalstam plānoto finansējumu. To īpaši uzsver arī D.Melbārde: “Kultūras ministrijai kā atbildīgajai institūcijai arī par mediju politiku Latvijā lielais izaicinājums būs panākt valdības partneru atbalstu, lai ES finanšu instrumentu apguves nacionālajos plānos tiek iestrādātas atbalsta iespējas gan medijiem, gan kultūras sektoram, ko attiecīgi piedāvā vairāki ES politikas dokumenti.”
Vai pieejams visiem?
Tātad tiek solīts, ka nauda būs un būs vairāk nekā līdz šim. Taču aktuāls jautājums joprojām ir par tās pieejamību. Ne tikai par to daļu, kuras sadale atkarīga no valdības lēmumiem, bet arī to, kas paredzēta programmas “Radošā Eiropa” īstenošanas gaitā. Eiropas Parlamenta deputāte D.Melbārde norāda, ka atbalsts kultūrai un medijiem būs pieejams pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā “Digitālā Eiropa”. Taču vienlaikus viņa uzsver, ka potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir un būs nepieciešama pamatīga palīdzība finansējuma apgūšanā. “Mums ir jāstiprina Latvijas kultūras un mediju jauda un zināšanas startēt ES līmeņa konkursos. Piemēram, lai palīdzētu mediju nozarei iegūt šo atbalstu, plānots izveidot īpašu digitālo rīku, kurā tiks apkopotas medijiem pieejamās finansējuma iespējas dažādās programmās, norādījumi un palīdzība, lai pieteiktos,” ar jau iecerētajiem atbalsta pasākumiem dalās D.Melbārde.
Arī par programmas “Radošā Eiropa” īstenošanu atbildīgās struktūrvienības pārstāves Z.Biteres teiktais norāda uz pieejamības problēmu, kas īpaši aktuāla reģionos, kur kultūra un mediji eksistē tikpat lielā mērā kā galvaspilsētā. Viņa apliecina, ka starp iepriekšējā programmas periodā atbalstītajiem 100 projektiem nav neviena, kuros piedalītos organizācijas no Jelgavas, Dobeles vai Bauskas pilsētām un novadiem. “Ziņu” aptaujātie Zemgales kultūras darbinieki ir iepriecināti par katru atbalsta iespēju, taču ikviens norāda uz kādu ierobežojumu, kas apgrūtina pašu spēkiem apgūt ES projektos pieejamos finansējumus. Tomēr, ņemot vērā izsludināto programmas elastību un papildu līdzekļu pieejamību, ir vērts no jauna apskatīt atbalsta iespējas. “”Radošās Eiropas” birojs Latvijā arī jaunajā periodā turpinās rīkot informatīvus tiešsaistes vai klātienes seminārus, lai veicinātu Latvijas reģionu organizāciju iesaisti programmas “Radošā Eiropa” projektos,” apliecina Z.Bitere.
Par to, ka pietrūkst nevis finanšu, bet gan informācijas, visiem pieejamu nosacījumu un konsultatīvas palīdzības, spriests arī pērnā gada 1. decembrī notikušajā neformālajā ES kultūras un audiovizuālo lietu ministru videokonferencē. Tās mērķis bija diskutēt par to, kā veiksmīgāk stiprināt “Covid-19” krīzes skarto kultūras un radošo nozaru, tostarp masu mediju, noturību, izmantojot ES līmeņa atbalsta mehānismus. Konferencē lielākā daļa delegāciju pauda atbalstu idejai izveidot interneta portālu, kurā būtu pieejama mērķtiecīgi strukturēta informācija par finansēšanas iespējām māksliniekiem un radošo industriju pārstāvjiem visā ES. Tas palīdzētu pārvarēt tādas grūtības kā nepietiekama informācija un pieteikšanās procedūru sarežģītība.
Materiāli tapuši sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
