“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Iespējams, lielākajai “Facebook” grupai, kurā gandrīz ik dienu lasāmas sazvērestības teorijas par “Covid-19”, seko gandrīz 58 tūkstoši cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka tik daudzi tiešām šādas idejas atbalsta. Vairums visdrīzāk nav pamanījuši un sapratuši, kā viņu laika joslās iemānīts šis saturs, jo grupā iesaistījās, kad tā vēl publicēja pavisam nevainīgus darba sludinājumus.
Viena no grupas biedrenēm Ieva Ose tajā pieteicās sen – 2016. gadā. Kopš tā laika grupa divreiz būtiski mainījusies. Līdz pat 2020. gada vasarai tur ik dienas ievietoti desmitiem sludinājumu ar darba piedāvājumiem. Pēc tam tā pārtapa par grupu “Veģetatīvā distonija/Panikas lēkmes/Fobijas”, liecina “Facebook” informācija par tās vēsturi. Biedri dalījās ar saviem stāstiem, lūdza padomu psihoterapeita meklējumos. Septembrī grupas tematika un nosaukums mainījās vēlreiz. Taču apspriesto tēmu loks nav tik plašs, kā liek domāt jaunais nosaukums – “Medicine – jautājumi par un ap slimnīcām, slimībām, ārstiem, veselību!”. Piemēram, no 1. līdz 17. decembrim publicēti 19 ieraksti, no tiem 15 ierakstos apšaubīts “Covid-19” nozīmīgums vai pausti aicinājumi uz protestiem.
Ose “Re:Check” norāda, ka, pamanot vienu no šādiem ierakstiem, sākusi domāt, kāpēc ko tādu redz: “Es pat nevarēju iedomāties, ka var vienkārši paņemt un izmainīt sākotnējo grupu.” It kā zinājusi, ka tas ir tehniski iespējams, bet tāpat neesot pieļāvusi. “Tas ir vienkārši cūcīgi,” Ose pauž. Tagad viņa no grupas izdzēsās, jo negribot savā laika joslā redzēt informāciju no neuzticamiem avotiem. Vēl kāda grupas biedrene Linda Maceikeviča norādīja, ka pārmaiņas nebija ievērojusi, taču arī tās uzskata par negodīgām.
“Re:Check” jautāja grupas administratoram Ernestam Riekstam, kāpēc mainīts grupas temats un vai tas ir godīgi pret grupas dalībniekiem. Viņš norādīja, ka šie jautājumi esot tendenciozi un stulbi. Tēmu mainījis “uz sev sirdij tuvāku” – vīruss esot īsts, taču pārspīlēts. Rieksts apgalvo, ka labprāt apstiprinātu arī ar “Covid-19” nesaistītus ierakstus, taču par to neviens nerakstot.
Jāpiebilst, ka viņš pats grupā regulāri izplata dezinformāciju. Piemēram, vienu nesenu ierakstu pārbaudīja arī “Re:Check”. Tas ir video krievu valodā, kurā apšaubīts, vai Latvijā ik dienu tiešām tiek veikti tik daudzi “Covid-19” testi, jo pie testēšanas punktiem it kā neesot rindu. Tas ir maldinoši, jo testus neveic šajos punktos vien. Vēl viņš paudis, ka tiekot melots par slimnīcu piepildījumu Latvijā. Regulāri nepatiesu informāciju un pamudinājumu apmeklēt protestus tur publicē arī Jānis Pļaviņš, kas ir viens no galvenajiem sazvērestības teoriju izplatītājiem Latvijā. Viņš savus ierakstus bieži ievieto arī grupās, kam nav tiešas saistības ar “Covid-19”, piemēram, grupā juristiem un grupā par mazo biznesu.
Ne vienīgā negodīgā taktika
Vairākkārt tā rīkojusies partija “Saskaņa”. Agrāk “Facebook” bija lapa “Riga Online”, kura, publicējot nepolitisku saturu, pārsvarā bildes ar Rīgu, savāca 16 tūkstošus sekotāju, bet pēc tam pārtapa par lapu “Saskaņa Online”. Tādēļ “Facebook” to dzēsa.
Šogad “Saskaņa” mēģināja vēlreiz. Lapa, kur agrāk publicēti Latvijas dabasskati, bija piesaistījusi 34 tūkstošus sekotāju. Tā pēkšņi mainīja nosaukumu uz “Es mīlu Latviju un Eiropu”, tur parādījās informācija par “Covid-19” un partijas logo. Pēc tam, kad pavasarī par to ziņoja “Re:Baltica”, jauns saturs tajā nav publicēts.
Domnīcas “Atlantic Council” dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva skaidro, ka grupu vai lapu pārņemšana palīdz sasniegt plašāku un daudzveidīgāku auditoriju ārpus ierastā burbuļa.
Dezinformatori izmanto arī troļļus
Šī nav vienīgā manipulatīvā metode, kas izmantota, lai izplatītu melīgu informāciju. Raidījums “Nekā personīga” atklāja, ka daļa no “Facebook” lietotājiem, kas dalās ar dezinformāciju, ir viltus profili. Bildēs redzamas skaistas sievietes, kas it kā dzīvo dažādās Latvijas pilsētās. Raidījums atklājis, ka foto zagti no sociālajiem medijiem un pat intīmpakalpojumu servisu lapām.
Aleksejeva norāda, ka šie viltus konti lietotājus maldina, ne tikai radot nepatiesu priekšstatu par lielu atbalstu “Covid-19” noliedzējiem. Viņa stāsta, ka daudzi “Facebook” draugu lokā apstiprina visus, kas sūta uzaicinājumu. Tā rezultātā var mainīties informācija, kas parādās lietotāja ziņu lentē. ““Facebook” algoritms domā, ja jau tavus draugus tas interesē, un šajā gadījumā tavi draugi ir šie viltus konti, tātad tevi arī tas varētu interesēt,” pētniece skaidro. Savukārt cilvēkiem var rasties maldīgs priekšstats, ka tik bieži atkārtotā informācijā varētu būt daļa patiesības. Tāpēc, pirms apstiprināt “draudzību”, vērts papētīt profilu, lai saprastu, ar ko tas dalās.
Troļļus, kas dalās ar noteiktu informāciju, internetā iegādāties ir viegli. Aleksejeva stāsta, ka ir arī “Facebook” lapu un grupu tirgus, tajā nopērkamas lapas ar lielu sekotāju skaitu.
Latvijas dezinformācijas troļļi visdrīzāk vien dalās ar iepriekš radītu nepatiesu informāciju. Taču izsmalcinātākie troļļi, kuru iegāde un uzturēšana maksā vairāk, var pat ar lietotājiem sazināties, mēģinot izkrāpt naudu vai, piemēram, daudz pārliecinošāk iesaistīties propagandas kampaņās. “Re:Check” jau iepriekš rakstīja, ka Krievija mēdz izmantot troļļus, kuri ne tikai dalās ar noteiktu informāciju, bet arī raksta izdomātus stāstus par savu dzīvi, dažādus jokus un komentārus par politiku. Tādējādi lietotājiem šos troļļus grūti atšķirt no īstiem lietotājiem.
Kā atpazīt?
Lai atpazītu troļļus, ar “Google” bilžu meklētāju var pārbaudīt, vai bilde ir autentiska. Tāpat var vērot, vai lietotājs nepublicē informāciju aizdomīgā veidā. Piemēram, jauni ieraksti parādās precīzi ik pēc 15 minūtēm, kas nav raksturīgi īstiem cilvēkiem. Tiesa, ar to nepietiek, lai gūtu pilnīgu pārliecību par konta autentiskumu vai kāda ļaunajiem nodomiem. Turklāt izsmalcinātus troļļus lietotājs var arī nespēt atpazīt.
Daudz vienkāršāk var saprast, kuras “Facebook” lapas un grupas mainījušas nosaukumu. Jebkurai “Facebook” lapai kreisajā malā ir sadaļa “Page Transparency”. Tur var redzēt, vai un kā mainīti lapas nosaukumi, kad tā izveidota un no kurām valstīm lapa tiek uzturēta.
Aleksejeva stāsta, ka šīs iespējas vajadzētu apzināties visiem lietotājiem, lai gadījumos, ja uz laika joslas parādās aizdomīgs saturs, būtu vieglāk izvērtēt, kā tas noticis. Tāpat ik pa laikam ir vērts pārskatīt grupu un lapu sarakstu, kurām sekojat. “Nerūpējoties par savu digitālo higiēnu “Facebook”, uz “Facebook” sienas varētu nokļūt saturs, kam tur nevajadzētu būt,” norāda pētniece.
