Termīti – celtnieki. Johannesburga. Daudzās tropiskajās zemēs mīt niecīgi kukaiņi – termīti, kas spējīgi uzcelt milzīgas celtnes, kurās tie paši dzīvo strikti nodalītās sociālās kolonijās.
Termīti – celtnieki
Johannesburga. Daudzās tropiskajās zemēs mīt niecīgi kukaiņi – termīti, kas spējīgi uzcelt milzīgas celtnes, kurās tie paši dzīvo strikti nodalītās sociālās kolonijās. Dažkārt termītu būves sasniedz pat 10 metru augstumu. Šīs «augstceltnes» termīti ceļ no augsnes un sīkiem koksnes gabaliņiem, salīmējot tos kopā ar siekalām. Termītu ligzdai nereti ir arī apakšstāvi, un tās centru veido karalienes istaba. Nenogurdināmie termīti skraida pa neskaitāmajām ejām un istabiņām, šur tur pārbūvējot kādu telpu vai izjaucot sienu. Ārējās termītu pils sienas ir krietni vien izturīgākas nekā iekšējās. Dažas termītu sugas savas «mūžīgās» celtnes būvē kokos, izmantojot tikai koksni un siekalas, un ligzdas sienas līdzinās kartonam. Lai varētu no zemes nokļūt savās mājās, dūšīgie celtnieki izbūvē tiltus.
Dabas spēkavīri
Vašigtona. Vieni no ievērojamākajiem dzīvnieku pasaules spēkavīriem ir skudras. Tām ir divēji žokļi: ar vieniem tās sagremo barību, bet otrie pielāgoti nešanai. Skudru suga, kuras garums ir tikai 3 mm, spēj aiznest uz ligzdu 10 mm garu upuri. Salīdzināšanai – lai cilvēks iejustos skudras ādā, tam būtu zobos jānes vidēja lieluma automašīna astoņus kilometrus. Tomēr degunradžvabole pārspēj pat skudras, jo var panest smagumus, kas simtkārt pārsniedz pašas svaru.
Dejojošā Zeme
Tokija. Pasaulē visspēcīgākā zemestrīce notika 1960. gadā Čīlē, un zinātnieki toreiz pirmo reizi novēroja Zemes vibrāciju. Grūdienu starplaikā planēta vibrēja līdzīgi zemas frekvences zvanam. Tomēr japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka Zeme vibrē nemitīgi. Zem mūsu kājām tā ceļas un krīt vienas tūkstošās milimetra daļas ietvaros. Šīs niecīgās vibrācijas iespējams izmērīt tikai zinātniekiem pielāgotās stacijās, kas atrodas 100 m zem zemes, jo tādējādi var izbēgt no gaisa spiediena svārstībām.
Japāņu pētnieki bija izvēlējušies laika posmus, kad mūsu planēta «uzvedās» samērā mierīgi, lai neiegūtu datus, ko radījušas zemestrīču atskaņas. Pēc zinātnieku domām, Zemes vibrācijas cēloņi meklējami atmosfēras spiediena atšķirībās, paisuma un bēguma periodos, kas izraisa spiediena izmaiņas okeānu dzelmēs. Zinātnieki uzskata, ka šo planetāro vibrāciju varētu izmantot, ģeoloģiski izpētot Marsu vai Venēru. Ja arī šīs «kaimiņienes» vibrē noteiktās frekvencēs, varētu veikt aplēses par planētu kodola dziļumu un mantijas uzbūvi.
