Pagājušajā nedēļā jelgavnieka Pētera Krūmiņa dzīvē bija divi svarīgi notikumi – tika atzīmēta 75. dzimšanas diena un pie vīra izdota mazmeita.
Pagājušajā nedēļā jelgavnieka Pētera Krūmiņa dzīvē bija divi svarīgi notikumi – tika atzīmēta 75. dzimšanas diena un pie vīra izdota mazmeita.
Bet trešdienas pievakarē kopā ar Pēteri un viņa kundzi Elzu nesteidzīgi dzērām tēju. Fonā draiskuļojās kaķenīte, un Krūmiņu pāris, viens otru papildinot, atcerējās laiku, kad abi bija jauni un «ar citiem apgriezieniem».
Žiglais puika Adatiņa
Pēteris ir īsts jelgavnieks jau no dzimšanas. Taču par «īsto datumu» iespējams strīdēties, jo pirmajā dzimšanas apliecībā bijis rakstīts: Pēteris Krūmiņš, dzimis Jelgavā, Pulkveža Brieža ielā 3, dzīvoklis 1, pulksten 8 rītā. Bet gads esot izdzisis…
Mācījies Hercoga Jēkaba ģimnāzijā, spēlējis basketbolu. Sava veikluma dēļ ieguvis iesauku Adatiņa.
«Mana pirmā sporta biedrība bija 16. Jelgavas Aizsargu pulka sporta klubs. Trenējāmies tagadējā Raiņa parkā, toreiz to sauca par Aizsargu dārzu. Vēl tagad pēc sastādītajiem kokiem var redzēt laukuma kontūras. Tikko biju aizpildījis iestāšanās anketu jaunsargos, kā Latvijā iebrauca krievu tanki. Vēl pēc gada sākās karš. Spēlēju dažādās komandās – skolas, pilsētas jauniešu. Tad nāca kritiskais brīdis, kad Latvijai draudēja otrā okupācija. Un valsts bija uz kādu laiku jāatstāj. Vispirms mani iesauca vācu armijā, tad biju filtrācijas nometnē. No turienes – uz Arhangeļskas apgabalu, tad uzreiz krievu armijas celtniecības rotā – tāpat vien koki bija jāzāģē. Latvijā atgriezos tikai 1950. gada vēlā rudenī,» stāsta Pētera kungs.
Tikai kaklasaitē, kurpēs un bez operas
Uzzinājuši, ka Pēteris atgriezies mājās, viņu ātri sameklēja vecie komandas biedri un iesaistīja basketbola sekcijā. Sācis aktīvi trenēties un atguvis sportisko formu. 1951. gada vasarā kopā ar Jelgavas izlasi piedalījies republikas augstākās līgas sacensībās Rīgā, Viesturdārzā. Šīs sacensības Pēterim palikušas atmiņā līdz šodienai, bet ne jau sportisko sasniegumu dēļ.
«Atgriezos mājās pliks un nabadzīgs. Braucot uz Rīgu, tēvs man aizdeva savu nesen pirkto uzvalku, māte uzdāvināja kreklu. Vakarā bija norunāts randiņš ar nākamo sievu – gribējām izmantot gadījumu un aiziet uz operu. Pēc spēles atgriezos ģērbtuvē, bet tur – ne uzvalka, ne krekla, tikai kaklasaite un kurpes palikušas. Steidzami sūtīju ziņnesi uz Jelgavu, lai saka Elzai, ka nekur netieku. Tajā vakarā pat bez vakariņām paliku, jo ēdnīcā treniņtērpos neielaida,» atceras Pēteris Krūmiņš.
Kundze Elza papildina: «Man tā jocīgi palika, kad pateica, ka Pēterim uzvalks nozagts. Prātā ienāca doma, ka varbūt viņš nemaz ar mani negrib satikties.»
Pētera zaudētās derības
Elza un Pēteris iepazinušies sporta zālē. Elzas kundze bijusi ļoti aktīva sportiste – spēlējusi basketbolu, nodarbojusies ar vieglatlētiku. «Kur vajadzēja, tur gāju!» viņa saka.
Savas pazīšanās sākumā abi saderējuši uz kilogramu konfekšu par kādas komandas uzvaru. Elza uzvarējusi. Tā Pēteris pircis konfektes, taču ne jau visas uzreiz, bet pa kādiem simts gramiem, lai randiņu vairāk būtu.
«Tā mēs tās konfektes ēdām, kamēr saēdāmies un saprecējāmies. Pēteris jaunībā bija «foršs» puika – ašs un apsviedīgs. Tagad man grūti pierast, ka apgriezieni kļuvuši lēnāki,» atzīst dzīvesbiedre.
Sacensības nenotiek bez tiesneša
1957. gadā Elzai Krūmiņai uzdeva Jelgavā attīstīt smaiļošanu un kanoe airēšanu. Vajadzēja kvalificētus tiesnešus. Pētera kungs jau bija beidzis aktīvā sportista gaitas un pamazām sāka tiesāt – vispirms vietējās sacensības, tad sāka piedalīties republikas un vissavienības mačos.
«Mums bija viegli. Pēteris labi orientējās noteikumos, mēs ar meitu visu zinājām no trenera un sportista viedokļa,» atzīst Elza.
Krūmiņa kungs bija Latvijā pirmais starptautiskās kategorijas airēšanas tiesnesis. Viņu bieži aicināja par sacensību galveno tiesnesi. Divpadsmit gadu viņš bija republikas tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kādām jābūt tiesneša galvenajām īpašībām, viņš nedomājot atbild: «Tiesnesim jābūt taisnīgam. Nedrīkst būt labs kādai komandai. Savi pienākumi jāveic atbilstoši noteikumiem.»
Vai kāds nav mēģinājis piekukuļot? «Nav gadījies. Tas arī nekad nebūtu izdevies,» tā Pētera kungs. «Tāpēc jau arī nekukuļoja, ka zināja – tas nekad nebūtu izdevies. Ja kādreiz tiesnešu un sportistu starpā bija kādas domstarpības, teica: iesim pie Pētera; kā viņš teiks, tā būs. Neviens pat nestrīdējās pretī. Viņš tika ļoti cienīts sava korektuma dēļ,» papildina Elzas kundze.
«Man pat no tiesnešu kolēģijas atsūtītajā apsveikumā bija rakstīts: vienmēr staltajam un principiālajam tiesnesim,» atzīstas Pētera kungs.
Netiesātā olimpiāde Maskavā
Katram sportistam ir sapnis startēt olimpiādē. Arī tiesnesim tur būt ir liels pagodinājums. Kā starptautiskas kategorijas tiesnesi Pēteri Krūmiņu uzaicināja 1980. gadā tiesāt Maskavas olimpiskajās spēlēs. Pat biļetes bija nopirktas. Taču dažas dienas pirms spēļu sākuma atnāca telegramma – jūsu komandējums tiek atcelts.
«Perfekti nostrādāja «čeka» (Valsts drošības komiteja). Biju diezgan pārliecināts, ka biogrāfijas dēļ netikšu. Mūs brīdināja, ka būs trīspakāpju pārbaude. Laikam tā trešā pielika punktu,» tā tiesnesis.
Pēc tam Pēteris boikotēja vissavienības sacensības un tiesāja tikai republikas sacīkstes. Viņa kopējais tiesneša stāžs ir trīsdesmit pieci gadi.
Sportiskā Krūmiņu ģimene
Tā iznācis, ka visa Krūmiņu ģimene ir sportiska. Pēteris Krūmiņš – tiesnesis, Elza Krūmiņa – airēšanas trenere. Meita Ilze Bome bija airētāja, bet tagad ir trenere un starptautiskās kategorijas tiesnese. Mazmeita Ieva tikai nesen pārtrauca nodarboties ar airēšanu, bet mazdēls Vents aizraujas ar tūrismu.
Vai kādreiz nav dzirdēti pārmetumi, ka Krūmiņu ģimene ir «viena kompānija»?
«Šad tad jau bija sāpīgi klausīties un bija jāpārdzīvo apvainojums. Bet tāda ir dzīve,» atzīst Elza Krūmiņa.
Pēteris Krūmiņš jau astoņus gadus aktīvi nepiedalās sacensību tiesāšanā. «Vecums. Nevaru sadzirdēt, nevaru saredzēt. Bet mērķtiesnesim lielā attālumā jāsaskata, kura laiva finišē pirmā, kuras nākamās,» tā sirmais un vēl ļoti staltais kungs.
Pavisam drīz sāksies Sidnejas olimpiskās spēles, un Pēteris Krūmiņš būs aktīvs to skatītājs. Kundze apgalvo, ka viņš bieži esot neapmierināts ar tiesnešu spriedumu, īpaši futbolā, un tad ar gandarījumu nākamajā dienā konstatē, ka žurnālisti bijuši vienisprātis ar viņu. Vecs rūdījums.
