Laiks kļūst aizvien drēgnāks, un ar skubu tuvojas apkures sezona, kas daudziem jelgavniekiem liek doties pie mājas aptieciņām un meklēt nervus nomierinošās tabletes.
Laiks kļūst aizvien drēgnāks, un ar skubu tuvojas apkures sezona, kas daudziem jelgavniekiem liek doties pie mājas aptieciņām un meklēt nervus nomierinošās tabletes. Siltums rada mājīgumu, pat visai apšaubāmas kvalitātes mitekļos vieš zināmu omulību, par ko jāmaksā. Tā arī sākas problēmu virkne, kas neglābjami piepilda jelgavnieku apziņu.
Diemžēl par apkuri nemaksā visi. Cits šaurās rocības spiests, cits vienkārši tāpēc, ka var nemaksāt. Kāpēc norēķināties, ja nav soda par nemaksāšanu. Tad jau labāk nopirkt jaunu mašīnu vai aizbraukt uz Antāliju. Tur – saule, jūra, meitenes trūcīgos bikini, bet šeit – STU, kas grib kaut kādu naudu par siltumu, kas Antālijā neko nemaksā.
No otras puses, ir arī tādi patērētāji, kas regulāri maksā pilnā apmērā, bet iznāk, ka viņi palīdz negodprātīgajiem nemaksātājiem pirkt mašīnas un izmantot čarterreisus. Nepatīkami pārsteidz apstāklis, ka godprātīgākie maksātāji par apkuri Jelgavā ir pensionāri un mazturīgie, tātad pilsētā ir izveidojies nemaksātāju slānis, kas apzināti bez sirdsapziņas pārmetumiem parazitē uz mazturīgo rēķina.
Taču vasaras mēnešos daudzi godprātīgie maksātāji nav saņēmuši to pašu siltumu šķidrā veidā – karsto ūdeni. Un, kamēr viņiem nav kompensēti zaudējumi, var uzskatīt, ka viņu nauda aizgājusi vējā. Siltumtīklu īpašniekam – pilsētas Domei – vajadzētu rast risinājumu šīm problēmām, un sanācija diez vai glābs uzņēmumu no šāda strupceļa. Citādi varētu būt ar potenciālo investoru, kas pret parādniekiem noteikti izturēsies bargāk. Izlikšanās, ka «viss ir kārtībā», ātri vien beigsies.
Tas, ka starp centralizētā siltuma patērētājiem ir tādi, kas apzināti nemaksā, lielā mērā izskaidro STU pašreizējo finansiālo situāciju. Taču tās saknes meklējamas samaksas sistēmā, kas neparedzēja represijas pret nemaksātājiem. Tā vietā, lai atvēlētu vairāk līdzekļu Jelgavas sakopšanai, kultūrai vai izglītībai, pilsētas tēviem jāknapina tie paši gandrīz neesošie līdzekļi elementārai apkures nodrošināšanai pilsētā.
Galvaspilsētā runā, ka no visām Latvijas pilsētām tieši Jelgavā pret nemaksātājiem izturas visdraudzīgāk. Šķiet, būtu pēdējais laiks tikt vaļā no šādas «slavas», lai par Jelgavu varētu runāt kā par pilsētu, kurā ir visaugstākie siltummaksu iekasēšanas procenti un vadība beidzot atradusi līdzekļus infrastruktūras sakopšanai, izglītībai un kultūrai.
