“Pēdējos gados, redzot, kā notiek trešo valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma uzkurināšana sabiedrībā, izpratne par politiskajiem, sociālajiem, kā arī ekonomiskajiem apdraudējumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir palielinājusies. 2020. gads, kad pasauli pārņēma “Covid-19” pandēmija, pierādīja, ka maldinošas ziņas izplatās ātrāk nekā vīruss – šis ir fenomens, ko dēvē par planētas mēroga infodēmiju. Tā jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām, tā vairo nedrošības sajūtu, bailes un pat apdraud cilvēku dzīvības,” atzīst Eiropas Parlamenta deputāte un Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete.
Raksturojot situāciju, viņa piebilst – “Covid-19” ir pasaulē pirmā pandēmija, kuras laikā sabiedrības informēšanai tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas un sociālie mediji. Vienlaikus šīs pašas tehnoloģijas sniedz iespēju manipulēt un veikt ļaunprātīgas darbības ar to lietotājiem, tā kavējot pandēmijas apkarošanu. Dezinformācija ar vislielāko vilkmi izplatās sociālajos medijos, kur izvērstu viltus ziņu propagandas kampaņu ietekmē sabiedrības viedoklis par “Covid-19” polarizējas, tiek veicināta naida runa, paaugstinot vardarbības riskus.
Deputāte uzskata, ka “Covid-19” vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad ir izgaismojusi dezinformāciju kā ilgtermiņa draudu demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir kļuvusi par vienu no ES politikas un digitālās attīstības prioritātēm. Politiķu uzdevums ir atrast instrumentus, tai skaitā likumdošanas regulējumus, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Turklāt tas vairs nav tikai sabiedrības veselības, bet arī ES valstu drošības jautājums.
Līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību
“Esam aicinājuši pilnveidot Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī viltus ziņām. Pagājušā gada septembrī tika izveidota īpaša komiteja, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Mana atbildība ir kopā ar augsta līmeņa ekspertiem sagatavot Eiropas Parlamentam ziņojumu par situāciju kopumā, kā arī izstrādāt priekšlikumus normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. Ciešāk sadarbojoties ar NATO, OECD, UNESCO un citām starptautiskām organizācijām, būs jāizstrādā Eiropas Savienības likumdošana, kas uzliktu par pienākumu elektroniskās saziņas platformām respektēt lietotāju tiesības. Līdzšinējā prakse ar Rīcības kodeksu, kas nosaka vadlīnijas digitālo platformu pašregulācijai, gaidīto rezultātu nav devusi – praksē ir pierādījies, ka sociālo mediju pašu ziņā nevar nedz atstāt dezinformācijas monitoringu un faktu pārbaudi, nedz prasīt ātru reakciju uz viltus ziņu izplatīšanos. Eiropas Savienība ir apņēmības pilna izstrādāt stingrāku likumu ietvaru, kas regulē sociālo mediju atbildību par publicēto saturu,” akcentē S.Kalniete.
Viņasprāt, eiropiešu interesēs ir vienoti noteikumi sociālo tīklu platformām, ciešāka sadarbība dalībvalstu vidū un ar starptautiskajām organizācijām, kā arī stingrāka politika pret Ķīnas, Krievijas un citu valstu iniciēto dezinformāciju.
Atbalsts profesionāliem medijiem
S.Kalniete skaidro, ka digitālās konkurences apstākļos spēcīgi profesionālie mediji ir viena no atbildēm dezinformācijas sērgai, tādēļ Eiropas Parlamenta loma būs gan izstrādāt priekšlikumus par sociālo mediju īpašnieku iesaisti dezinformācijas apkarošanā, gan pastāvīgi uzstāt, lai Eiropas Komisija gatavo mērķētus pasākumus mediju vides stiprināšanai. ES pašlaik iegulda milzīgus finanšu resursus ekonomikas stimulēšanā, lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus ir piešķirts nozīmīgs finansējums veselības aprūpei un zinātnei, lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu. Taču ne mazāk būtiski ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos un medijpratībā jebkurā vecuma grupā – neatkarīgi un profesionāli mediji, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība ir tie stabilie pamati, kas jāstiprina ar visiem pieejamiem instrumentiem, tai skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu informatīvo telpu.
“Apsveicami, ka pēc ilgām cīņām un neatlaidīga Eiropas Parlamenta spiediena kultūras un izglītības programmām “Radošā Eiropa” un “Erasmus+” ir palielināts budžets. Īpaši priecājos, ka medijiem pirmo reizi tiek iezīmēts konkrēts atbalsts programmā “Radošā Eiropa” un pēc manas ierosmes tiks uzsākta “News” jeb “Ziņas” iniciatīva. Šajā iniciatīvā ietilpst izmēģinājuma ieguldījumu projekts ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, kurus balsta “InvestEU” garantija, dotācijas un atbalsts nozarei, piedaloties citu ES programmu konkursos,” piekrīt arī Eiropas Parlamenta deputāte Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, Kultūras komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde.
Viņa atzīst: “Man ir liels gandarījums, ka daļa no atbalsta medijiem būs arī manis iesniegtais priekšlikums – pilotprojekts vietējo un reģionālo mediju digitālajām transformācijām Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas paredz palīdzību vietējiem medijiem attīstīt digitālās tehnoloģijas, prasmes un digitālajai videi atbilstošus biznesa modeļus. Ceru, ka šis pilotprojekts, kuram pirmajā gadā plānots viens miljons eiro, parādīs savu potenciālu un tas ar laiku kļūs par daļu no ES pastāvīga atbalsta.”
Ko tas nozīmē praktiski, piemēram, mediju nozarei? D.Melbārde paskaidro, ka tā ir iespēja nacionālā līmenī būtiski palielināt Mediju atbalsta fondam pieejamo finansējumu, lai fonds kļūtu par nozīmīgu mediju vides daudzveidības un Latvijas mediju spēcināšanas instrumentu, kas papildus esošajām atbalsta programmām investē digitālajā pārejā.
Īpaša uzmanība nelielajām valodām
Kā skaidro S.Kalniete, faktu un informācijas avotu pārbaudei ir būtiska loma cīņā pret dezinformāciju. Vienlaikus digitālajās platformās dominē globālā tirgus tendences, un līdz ar to viltus ziņas daudz aktīvāk tiek apkarotas angļu, franču un citās pasaules lielākajās valodās, turpretī simtiem citās nelielās valodās, arī latviešu valodā, publicētu dezinformācijas un viltus ziņu dzēšana prasa ļoti ilgu laiku, radot paliekošu draudu informatīvajā telpā. “Dezinformācijas mērķtiecīgai izplatīšanai nelielajās valodās ir būtiski lielāks risks, jo mazākā valodas lietotāju telpā viltus ziņu ietekme ir spēcīgāka un arī ātrāka. Šo par nozīmīgu problēmu atzīst eksperti no “Stratcom” un “Re:Baltica”, tādēļ viens no maniem priekšlikumiem Eiropas Parlamenta ziņojumā par dezinformācijas apkarošanu būs panākt, ka Eiropas Savienības kopīgajā likumdošanā tiek respektētas nelielo valodu intereses,” teic S.Kalniete.
Materiāli tapuši sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
