Sniegsēde
Ko nevar paveikt mājsēde, to izdara sniegsēde. Daudzviet Eiropā nedēļas nogalē stipri snidzis. Dažviet vēl pirmdien satiksme bija paralizēta un iedzīvotājiem ieteikts lieki ārpus mājām neiziet. Piemēram, Spānijas centrālajā daļā sniega kārta vietumis sasniedza pat 50 centimetru. Pie mums tik traki nebija. Turklāt – mums jau arī nevajadzētu būt tik izbrīnītiem par pamatīgu snigšanu janvārī, kā tas varbūt ir Spānijā.
Kā jau rakstīju pirmajā teikumā, sniegam bija tik maģiskas spējas, kādu nav valsts vadībai. Tās lēmums par mājsēdi vienai daļai nelika kustināt ne ausi, bet snigšana gan panāk, ka jāpaliek mājās. Tas, protams, uztverams vairāk kā joks. Realitātē “Zemgales Ziņu” interneta portālā zz.lv lasām daudzas jo daudzas jelgavnieku sūdzības par netīrītām ielām un ietvēm. Un te nebūt nav runa par piemājas pagalmiem un taciņām uz miskastēm, bet gan pilsētas centrālajām ielām. Īpašs izaicinājums iziešana uz ielas ir cilvēkiem invalīdu ratiņos (pat nevaru iedomāties, kā viņi var pabraukt pa netīrītajām ietvēm), nav īsti skaidrs, kāpēc viņiem atkal jānonāk pazeminātā kārtā. Līdzīgā situācijā noteikti ir jaunās māmiņas, kuras nav aprīkojušas bēbju ratiņus ar sliecēm.
Protams, sniega “stihijas” laikā mums jābūt atbalstošiem un izprotošiem pret atbildīgajām institūcijām un vēl jo vairāk sētniekiem. Tomēr pēc snigšanas naktī, pusdienlaikā atbraucot uz Jelgavu, arī man bija jāpabrīnās, ka vēl līdz tam laikam pārvietošanās pilsētā ir tik ļoti apgrūtināta.
