Latvijā 2020.gadā vidējā gaisa temperatūra bija +8,8 grādi pēc
Celsija, kas bija par 2,4 grādiem virs normas, tādējādi tas kļuva par siltāko
gadu novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, par 0,6 grādiem pārspējot 2019.gada
rekordu, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita
Pelēķe.
Praktiski visā valstī gaisa temperatūra bija vairāk
nekā divus grādus augstāka par normu. Līdz ar to trīs siltākie gadi novērojumu
vēsturē Latvijā ir bijuši kopš 2015.gada.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020.gadā bija
641,5 milimetri (mm), kas ir par 7% mazāk nekā gada norma 692,3 mm. Lai gan
nokrišņu daudzums 2020.gadā bija mazāks par normu, tas bija mitrākais no
pēdējiem trīs gadiem. Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 852,2 mm, bet vismazāk
nokrišņu bija Zīlānos – 491,6 mm.
Pelēķe informēja, ka 2020.gads bija vējaināks nekā
ierasti. Gada vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,6 metri sekundē (m/s), kas ir
0,4 m/s virs gada normas. Liepājā 12.martā tika novērotas visstiprākās vēja
brāzmas pagājušajā gadā – 34,1 m/s, kas ir visstiprākās Latvijā reģistrētās
vēja brāzmas pēdējos piecos gados.
Latvijā 2020.gads bija saulaināks nekā vidēji 1983.-
2019.gadu periodā. Vislielākā novirze Saules spīdēšanas ilgumā bija valsts
centrālajos rajonos – līdz 240 stundām, bet vismazāk virs 1983.- 2019.gadu
vidējā pērn Saule spīdēja vietām Vidzemē un Latgalē – vien 40 stundas vairāk kā
ierasts.
Pagājušais gads iesākās ar ekstremālu siltumu. Latvijā
2019./2020.gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C, kas ir 5,7 grādi
virs normas, kļūstot par siltāko ziemu novērojumu vēsturē un par 1,7 grādiem
pārspējot 1924./1925.gada ziemu.
Kopumā pagājušā gada ziema bija piektā ziema kopš
1924.gada ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles. Janvārī katru dienu visā
valstī gaisa temperatūra pakāpās virs 0, arī februārī daudzviet diennakts
maksimālā temperatūra bija virs 0. Gada pirmajos divos mēnešos tika novēroti
182 no 394 pērn stacijās reģistrētajiem diennakts maksimālās gaisa temperatūras
rekordiem, kā arī janvāris, ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 grādi, bija
siltākais novērojumu vēsturē, bet februāris ar +2,2 grādiem bija otrs
siltākais, atpaliekot vien no 1990.gada februāra.
2019./2020.gada ziema Latvijā ar nokrišņu daudzumu
153,7 mm bija 8% mitrāka par normu. Janvāris bija par 28% sausāks par normu,
bet februāris ar 60,1 mm (63% virs normas) bija ceturtais mitrākais februāris
novērojumu vēsturē, turklāt Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas
ir trešais lielākais Latvijā reģistrētais februāra nokrišņu daudzums novērojumu
vēsturē.
Pirmo reizi pēdējos vismaz 60 gados vairākās
novērojumu stacijās visas ziemas garumā nebija sniega sega. Bez sniega segas
ziema tika pavadīta Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī, savukārt Liepājā,
Pāvilostā un Rucavā sniega sega kopumā bija vien uz dažām stundām, atgādināja
Pelēķe.
Pavasara sākums, līdzīgi kā aizgājusī ziema, bija
siltāks par normu, tomēr, pavasarim turpinoties, gaisa temperatūra vairāk
turējās zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 grādi, bija
vienīgais pavasara mēnesis, kas bija siltāks par normu un kļuva par sesto
siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada.
Aprīlis bija 0,1 °C vēsāks par normu (vidējā gaisa
temperatūra +5,6 °C), savukārt maija vidējā gaisa temperatūra +9,5 °C bija 1,9 °C
zemāka par normu, 2020.gada maijam esot pirmajam kopš 1999.gada, kad vidējā
gaisa temperatūra ir zemāka par +10 °C. Pavasara minimālā gaisa temperatūra
-10,3 °C 23.martā Daugavpilī un Zosēnos bija arī visa gada minimālā gaisa
temperatūra. Tā ir augstākā gada minimālā gaisa temperatūra kas reģistrēta
pēdējos vismaz 60 gados, iepriekš visaugstākā gada minimālā gaisa temperatūra
bija reģistrēta 1974.gadā -17,5 °C.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 112,6
mm, kas ir 8% zem sezonas normas 122,7 mm.
Pavasaris Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s bija
0,5 m/s vējaināks par normu. Bauskā un Jelgavā šis ir vējainākais pavasaris
kopš 1966.gada, Ventspilī šis ir otrs vējainākais pavasaris, bet Alūksnē –
trešais. 12.martā Liepājas ostā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas pērn
34,1 m/s, kas ir arī visstiprākās reģistrētās vēja brāzmas Latvijā pēdējos
piecos gados.
Vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2
°C, kas ir 1,0 °C virs vasaras normas. No vasaras mēnešiem siltākais bija
jūnijs, kas ar vidējo gaisa temperatūru +18,1°C, kas ir 3,3 °C virs normas,
kopā ar 1999.gada jūniju bija otrs siltākais jūnijs novērojumu vēsturē kopš
1924.gada. Jūnija vasarīgo karstumu pavadīja bieži negaisi ar krusu.
Jūlijā un augustā gaisa temperatūra lielākoties bija
zem normas, jūlijam Latvijā esot 1 °C vēsākam par normu, bet augusts kopumā
bija 0,7 °C siltāks par normu. Vasarā tika reģistrēti lielākā daļa no 2020.gadā
novērotajiem diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordiem (deviņi no 14),
lai gan šī bija pirmā vasara kopš 2014.gada, kurā gaisa temperatūra nebija
zemāka par +1,0 °C.
2020.gadā bija mazākais vasaras dienu un tropisko
nakšu skaits pēdējos trīs gados – vasaras dienas bija no sešām Kolkā līdz 38
Daugavpilī, bet tropiskās naktis bija tikai Rīgā 25. un 26.jūnijā. Gada
maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C, kas novērota 18.jūnijā Skultē, ir zemākā
gada maksimālā gaisa temperatūra kopš 2009.gada – netipiski vissiltākajam gadam
novērojumu vēsturē, piebilda Pelēķe.
Pagājusī vasara ir mitrākā kopš 2017.gada, bet tik un
tā bija sausāka par normu. Vidēji Latvijā kopējais vasaras nokrišņu daudzums
bija 215,0 mm, kas ir 5% zem gadalaika normas (225,7 mm). Vismitrākais vasaras
mēnesis bija jūnijs – vidēji Latvijā nolija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša
normas jeb 73,3 mm. Jūnija pēdējās divās diennaktīs bija īpaši stipri nokrišņi,
kuru laikā Rūjienā 29.jūnija diennakts nokrišņu daudzums bija tuvu tādam, kas
gaidāms reizi 50 gados, bet 30.jūnijā Jelgavā un Ainažos – reizi 20 gados.
Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 °C,
kas ir 3,2 °C virs normas, rudenim kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē kopš
1924.gada, par 0,2 °C pārspējot 1934.gada rudeni. Ne tikai gadalaiks kopumā,
bet arī rudens mēneši atsevišķi bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē.
Septembris ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C bija
trešais siltākais, atpaliekot no 1934. un 2018.gada septembriem, oktobrī vidējā
gaisa temperatūra bija +9,8 °C, esot otrajam siltākajam oktobrim, piekāpjoties
vien 1967.gada oktobrim par 0,1 °C, savukārt novembris bija siltākais
novērojumu vēsturē, par 0,2 °C pārspējot 1928.gada novembri.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020.gada rudenī
bija 178,1 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas jeb 201 mm. Visi rudens mēneši
bija sausāki par normu.
Latvijā rudenī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas
ir 0,2 m/s virs normas. Kopumā 15 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām rudenī
maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku 20 m/s, bet gadalaika
visstiprākās vēja brāzmas 28,5 m/s 19.novembrī tika novērotas Liepājā.
Foto: no arhīva
