Lielākā firma Krimūnās ir SIA «Dobele Agra», kas pašlaik ir simtprocentīgs Austrijas uzņēmums un apsaimnieko ap 3600 hektāru Krimūnās, Tērvetē, Zaļeniekos, Glūdā, Jaunbērzē un Bērzē.
Lielākā firma Krimūnās ir SIA «Dobele Agra», kas pašlaik ir simtprocentīgs Austrijas uzņēmums un apsaimnieko ap 3600 hektāru Krimūnās, Tērvetē, Zaļeniekos, Glūdā, Jaunbērzē un Bērzē.
«Dobele Agra» dibināta 1991. gadā, kad bijusi Austrijas un Dobeles Augļkopības izmēģinājumu stacijas kopuzņēmums. Vēlāk izmēģinājumu stacija reorganizēta un likvidējusi arī savas daļas kopuzņēmumā. Savukārt «Dobele Agra» sākusi pakāpeniski paplašināties un uzpirkt arvien vairāk zemju.
Uzņēmuma pamatnozare ir graudkopība. Tiek audzēti kvieši un nedaudz arī rapsis. Graudus «Dobele Agra» realizē «Dobeles dzirnavniekā». SIA «Dobele Agra» direktors Armands Raguckis stāsta, ka sadarbība izveidojusies ļoti laba: «Mēs vispirms konsultējamies ar «Dobeles dzirnavnieku», lai uzzinātu, kādas šķirnes tam ir piemērotākās un kādiem jābūt kvalitātes rādītājiem. Nav nozīmes tikai kaut ko izaudzēt un vēlāk secināt, ka tādi graudi nevienam nav vajadzīgi. Svarīgi arī izpētīt šķirnes, lai tās būtu piemērotas mūsu audzēšanas apstākļiem.»
Savukārt rapsi uzņēmums realizē ārpus Latvijas, jo pagaidām tas ir nedaudz izdevīgāk. Rapsis aizņem 25 procentus no kopējās platības, kvieši – 65 procentus, pārējais atstāts citām graudaugu kultūrām.
Ja ir zeme, tā jāizmanto
Jau pašā sākumā austrieši sapratuši, ka Latvijā ir ļoti izdevīgi ieguldīt līdzekļus, pērkot zemi. Tādā veidā Zemgalē ienākušas Austrijas zemnieku grupas investīcijas. Armands Raguckis stāsta, ka, protams, viņi ir nedaudz labākā situācijā, jo lauksaimniecība prasa lielas investīcijas un viņi to var atļauties. «Zemē ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, un tikai pēc vairākiem gadiem var cerēt uz peļņu,» saka direktors. «Šejienes zemniekam ne vienmēr ir pa spēkam uzpirkt lielas zemes platības. Mēs izmantojam pašas piemērotākās un labākās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli labas ražas.»
Galvenais nosacījums – labi speciālisti
«Dobele Agra» darbiniekus var sadalīt divās daļās – speciālisti un traktortehnikas vadītāji. Armands Raguckis skaidro, ka traktoristi un palīgstrādnieki ir no tuvējiem pagastiem, bet vadošie speciālisti no Jelgavas, kur atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ko viņi absolvējuši. Taču svarīgi saprast, ka arī vienkāršam traktoristam ir jābūt kvalificētam, jo strādājam ar specifisku tehniku. Agrāk bijām «John Deere» pārstāvji Latvijā un strādājām galvenokārt ar šo tehniku. Vadošie darbinieki praktiski nemainās, tāpēc viņi jau ir pielāgojušies un prot apieties ar šīs firmas mašīnām jau no pašiem pirmsākumiem.»
Sīkzemnieki atbrīvojas no īpašumiem
Armands Raguckis atzīst, ka pašlaik viņiem ir liels jaunu zemju piedāvājums: «Mēs pat varam izvēlēties. Pārsvarā zemi pārdod sīkzemnieki, kuriem pieder no 30 līdz 50 hektāru. Viņi ir sapratuši, ka šādu platību apsaimniekot nav izdevīgi. Nav jau svarīga zemes platība, tehnika tik un tā ir vajadzīga un tā maksā dārgi. Un ar tādu nieka «pleķīti» ieguldītos līdzekļus atpelnīt ir daudz grūtāk. Tāpēc šie īpašnieki labprāt savus īpašumus vai nu pārdod, vai iznomā.»
Direktors spriež, ka mazo platību īpašniekiem būtu jāspecializējas kādā alternatīvajā lauksaimniecības nozarē, jo tradicionālās šādā veidā nevar konkurēt.
Zeme jau paliek Latvijā
Pēdējā laikā bieži dzirdami pārmetumi dažādām ārzemju firmām, kas Latvijā uzpērk zemi: latvju zemnieks paliekot bez sava zemes stūrīša, bez savas dienišķās maizītes, kamēr ārzemnieks par pusvelti iegūst lielus īpašumus. Armands Raguckis uz to raugās citādi: «Man šķiet, ka ne vietējie, ne svešzemnieki nav pie tā vainīgi. Šī problēma ir valstiska. Valdībai būtu jādomā, kā palīdzēt vietējam zemniekam izsisties, – piešķirt lētākus un atvieglotākus kredītus, subsidēt un citādi atbalstīt. Taču, ja skatāmies no citas puses, tad ir tikai apsveicami, ka zeme tomēr tiek apsaimniekota. Mēs taču nodarbinām vietējo darbaspēku, maksājam nodokļus un izglītojam vietējos zemniekus. Ne velti pēc mūsu pieredzes arvien vairāk lauksaimnieku sāka izmantot labākas tehnoloģijas un tehniku. Līdz tam viņi skeptiski noraudzījās, piemēram, vai var lauku apsēt naktī un cerēt uz labu ražu. Redzot, ka mēs to sekmīgi darām, arī viņiem sāka veikties labāk. Turklāt «Dobele Agra» cenšas neatteikt zemniekam konsultāciju. Es gribu teikt tikai vienu: apsaimniekojot latvju zemi, mēs tai nevis skādējam, bet gan palīdzam. Zemi taču nav iespējams paņemt un kaut kur aizvest – tā tik un tā paliks Latvijā.»
