Krimūnu pagasts nākamgad svinēs savu 20. gadskārtu. Šajā laikā ir pierādījies, ka šī pašvaldība spēj pastāvēt.
Krimūnu pagasts nākamgad svinēs savu 20. gadskārtu. Šajā laikā ir pierādījies, ka šī pašvaldība spēj pastāvēt. Par to liecina tas, ka Dobeles rajonā krimūnieši vienīgie nesaņem dotācijas no valsts.
Priekšsēdētāja Silvija Čerpinska stāsta, ka pagasts dzīvo virs vidējā līmeņa: «Salīdzinājumā ar citiem mēs vēl esam bagāti. Varbūt tas ir par skaļu teikts, bet tā jūtamies. Varam pastāvēt paši par sevi, un apvienoties ar kādu nav īpašas vajadzības. Nedaudz sadarbojamies ar Dobeli, bet skaidri varu teikt, ka pilsētniekiem mēs neesam vajadzīgi, ja nu vienīgi tā pagasta daļa, kas atrodas cieši līdzās pilsētai. Ar Dobeli mūs saista skolu savstarpējie norēķini, ir kopīga atkritumu izvešanas sistēma (pilsētnieki mūs apkalpo). Vēl sadarbība mums ir izveidojusies ar trijiem pagastiem – Bērzes, Dobeles un Jaunbērzes. Kopīgi uzturam ceļus – centrs gan ir Dobelē, bet greideri regulāri izbrauc pagasta ceļus, un to stāvoklis ir labs.»
Četrreiz dienā kursē arī autobuss, tātad nav problēmu nokļūt pilsētā. Tas ļauj pagasta bezdarbniekiem darbu meklēt citās vietās. Priekšsēdētāja skaidro, ka ģeogrāfiski pagasts atrodas ļoti izdevīgā vietā: «Cilvēki viegli var nokļūt Jelgavā, Dobelē vai kaimiņu pagastos, tāpēc nereti turp dodas strādāt. Pagastā galvenokārt darbu var atrast tikai lauksaimniecības nozarē.»
Krimūnas tuvākajā apkārtnē pazīstamas kā pagasts, ar kuru eksperimentē, jo vairāki projekti dēvējami tieši tā. Slavena kļuvusi skolas jumta nomaiņa. Priekšsēdētāja stāsta, ka remontdarbi sākti jau 1998. gadā un bijis plānots ātri tos pabeigt. Taču darba izpildītāja firma «Mags» netika ar to galā. Jumta nomaiņai tika ņemts kredīts no valsts kases. Kad darbs bija pabeigts, izrādījās, ka lietavās jumts tek. Vēlāk Valsts kontrole atklāja vairākas nepilnības – nav izmantoti īstie materiāli, darbs veikts pavirši, nepilnības bijušas jau pašā projektā, darba uzraugs nepatiesi atspoguļojis notiekošo un tā tālāk. Beigu beigās firma par tās līdzekļiem novērsa nepilnības, un jumts varēja sākt pildīt savas funkcijas. Taču pašvaldība turpina atmaksāt aizdevumu – pavisam no Valsts kases aizgūti 38 tūkstoši latu. Priekšsēdētāja teic, ka pagaidām jāsavelk josta, bet, tiklīdz parāds būs atdots, atkal varēs uzelpot.
Otrs eksperiments gan nav tieši saistīts ar pašvaldību, taču vietējie iedzīvotāji izjūt tā sekas. Pirms gada valsts otrās kategorijas ceļam no Autoceļu fonda līdzekļiem tika uzliets asfalts. Īsta privilēģija! Diemžēl šoreiz tā neattaisnojās – pagājis tikai gads, bet asfalts jau vienās bedrēs.
