Arvien vairāk pilsētnieku, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, vēlas veikt izmaiņas mitekļu plānojumā, uzlabojot savu dzīves vidi, tomēr būtu pārsteidzīgi, neatļauti un pat bīstami jebkura veida pārbūves darbus uzsākt bez saskaņošanas ar speciālistiem.
Arvien vairāk pilsētnieku, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, vēlas veikt izmaiņas mitekļu plānojumā, uzlabojot savu dzīves vidi, tomēr būtu pārsteidzīgi, neatļauti un pat bīstami jebkura veida pārbūves darbus uzsākt bez saskaņošanas ar speciālistiem. Turklāt jebkurā īres vai apsaimniekošanas līgumā ir punkts, kas paredz visus ar dzīvokļu pārbūvi saistītos jautājumus saskaņot ar apsaimniekotājiem.
Ja kāds vēlas pārbūvēt savu dzīvokli, tad, iepriekš saskaņojot šo vēlmi ar Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP), jāraksta iesniegums Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai (jo dzīvojamā fonda īpašnieks ir pilsētas Dome). Vēlams jau sagatavot arī kaut aptuvenu iecerēto pārkārtojumu skici.
Ja izmaiņas nav būtiskas un iemītnieki vēlas tikai likvidēt kādu starpsienu, tad parasti tas tiek saskaņots bez problēmām un tiek dota pozitīva atbilde. (Samērā daudzi iedzīvotāji, piemēram, vēlas paplašināt labierīcību telpas, savienojot tualeti ar vannas istabu.)
Taču, ja paredzēti pamatīgāki būvdarbi vai demontāža, tad obligāti nepieciešams pasūtīt projektu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iecerēts, teiksim, nojaukt kādu «nopietnāku» starpsienu, pārbūvēt vai savienot lodžijas, uz dzīvojamo telpu rēķina paplašināt virtuvi un tamlīdzīgi. Tādiem un līdzīgiem darbiem projekts ir nepieciešams. To var pasūtīt vienīgi licencētās projektēšanas firmās. Kad projekts gatavs, tas no jauna jāsaskaņo gan ar NĪP, gan ar Arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvaldi.
Sacītais attiecas arī uz gadījumiem, kad divu (vai vairāku) blakusdzīvokļu īpašnieks iecerējis tos apvienot, kā arī citos gadījumos, kas pārsniedz kārtējā remonta mērogus.
Daudzi cenšas paplašināt dzīvokļus uz lodžiju rēķina, tās aizstiklojot un nosiltinot. Protama lieta, ka patvarīgi rīkojoties, ēkas fasāde sāk atgādināt raibu lupatdeķi, kas šūts no ielāpiem. Jau šā iemesla dēļ vien lodžiju pārbūve arī noteikti jāsaskaņo ar pilsētas arhitektiem.
Līdzīgi noteikumi darbojas ne tikai Jelgavā, bet arī citur. Jebkurā pilsētā svarīgi ievērot kopīgus noteikumus, lai veidotos vienots ansamblis, nevis «šanhaja». Piemēram, Jūrmalā savulaik, kad arī tai draudēja velties pāri lielpaneļu industriālā celtniecība (Kauguri tam ir apliecinājums), bija kategoriski noteikts, ka ēkas nedrīkst būt augstākas par priežu galotnēm. Savukārt mūsdienu Tallinā, vecpilsētas daļā, strikti aizliegts ierīkot jumta logus, jo jumti pasludināti par Vecās Tallinas nacionālo bagātību, kultūrvēsturisku mantojumu, lai kā arī slavenā firmas «Velux» produkcijas izplatītāji cenšas panākt šā aizlieguma atcelšanu.
Tātad jebkura veida, pat šķietami nenozīmīgu, pārbūvi iecerot, vajadzētu vispirms apspriesties ar NĪP un Domes speciālistiem. Citādi var iznākt piedzīvot vismaz finansiālas nepatikšanas (lai atceramies, ka Rīgā nesen kāds nams pat sāka brukt, jo pārcentīgs iemītnieks bija ņēmies nojaukt pamatsienu). Arī Jelgavā NĪP speciālisti ne reizi vien rakstījuši brīdinājumus patvaļīgiem pārbūvētājiem. Pēc brīdinājuma pārtraukt darbus tiek sastādīts akts, bet tālāk taciņa ved uz administratīvās komisijas sēdi, kurā lemj, kāds sods piespriežams noteikumu pārkāpējam. Gadās, ka tiek nolemts arī vai nu nojaukt uzbūvēto (vai atjaunot nelikumīgi nojaukto), vai arī izstrādāt pārbūvēšanas darbu projektu, to pienācīgi saskaņojot.
Ministru kabinets precīzi noteicis, kādas tiesības ir īrniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem: viņi var atteikties no telefona, elektrības, karstā ūdens un gāzes apgādes tikai ar mājas īpašnieka piekrišanu. Šajā uzskaitījumā nav minēts, ka drīkstētu atteikties no aukstā ūdens, kanalizācijas, apkures un lifta. Jelgavas Dome 1998. gadā pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem drīkst atslēgt centralizēto apkuri. Bet tajos sacīts, ka to var darīt, tikai ievērojot vairākus priekšnoteikumus. Pirmais no tiem ir – jādabū Domes attiecīgās pastāvīgās komisijas (tajā ietilpst Domes un dažādu dienestu speciālisti) atļauja. Diemžēl daudzi jelgavnieki šos noteikumus neievēro, bet gan atsauc kādu «kaktu» santehniķi, kas samērā barbariski atvieno apkures radiatorus, bet vēlāk iedzīvotājs tikai nostāda NĪP fakta priekšā: sak, es apkuri neizmantoju, par to nemaksāšu… Oficiāli atļauja atslēgt apkuri dota pavisam apmēram tikai 150 jelgavniekiem, diemžēl (faktiski – pretlikumīgi) to izdarījuši vairāk iedzīvotāju.
Nav nozīmes iedziļināties daudzās niansēs, sīkumos un veidos, kā šāda patvaļīga rīcība sarežģī dzīvi kaimiņiem, kā «jauc gaisu» norēķinu uzskaitē NĪP speciālistiem. Būtiski tomēr savstarpēji korekti ievērot reglamentējošas normas, rēķināties ne tikai ar personīgajām interesēm, bet arī, galu galā, ar kaimiņu drošību. Piemēram, esot bijis gadījums, kad kādas deviņstāvu mājas 1. stāva dzīvokļa iemītnieki vēlējušies atvienot centralizēto apkuri un ierīkot gāzes apsildi! Lai nu kur, bet Jelgavā ir ārkārtīgi traģiska pieredze saistībā ar gāzi…
Lai nerastos pārpratumi, izvairītos no asu vārdu pārmaiņas, administratīvās komisijas sēdēm un naudas uzrēķiniem, labāk savlaicīgi noskaidrot un saskaņot vēlmes ar iespējām ikreiz, kad esat nodomājis kaut ko pārbūvēt savā, vienalga, īrētajā vai privātajā, dzīvoklī. Ne NĪP, ne kāda cita instance mākslīgi šķēršļus radīt nav ieinteresēta: ja vien tehniski iespējams, atļauja pārbūvei tiks dota.
