Šā
gada 23. janvārī mūžībā ir aizgājis keramiķis, biedrības “Jelgavas mākslinieku
biedrība” biedrs un lielformāta šamota skulptūru simpozija vadītājs Jelgavā – Aleksandrs
Djačenko, informē Latvijas Mākslinieku savienība (LMS).
Aleksandrs
Djačenko dzimis 1949. gada 12.
jūnijā Tukumā. 1972. gadā beidza Jelgavas 2. vakara vidusskolu. Zināšanas un
iemaņas keramikas mākslā apguva patstāvīgi, nepārtrauktā radošajā darbā.
Aleksandrs
Djačenko strādāja par keramiķi-virpotāju ražošanas apvienībā “Latvijas
keramika” (1966-1967; 1970-1972). Vēlāk darbojās šī uzņēmuma eksperimentāli
radošajā laboratorijā (1972-1984). Keramiķis strādāja arī ražošanas apvienībā
„Daiļrade” (1984-1991; tag. SIA “Daiļrade RC”) un darbojās LMS Mākslas fonda
jaunrades un atpūtas namā “Dzintari” (Jūrmala, 1985, šobrīd nepastāv).
Aleksandrs
Djačenko izstādēs piedalījās kopš 1972. gada. Kopā ar dzīvesbiedri, keramiķi
Mārīti Djačenko regulāri rīkoja personālizstādes – LMS Mākslas fonda izstāžu
zālē “Ķīpsala” (1986), Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
(1975, 1982; izstāde “Līdzsvarā”, 2010; izstāde „Abi divi“, 2016), Šauļu
mākslas galerijā (2010, Lietuva, kopā ar Mārīti Djačenko un Edvīnu Kalnenieku),
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē izstāde „Tornis” (2014),
galerijā “Bastejs” izstāde “A&M (2015), Dobeles Novadpētniecības muzejā
izstāde “Forma un saturs” (2019). Mākslinieks darbus eksponēja arī Jelgavas
mākslinieku izstādē Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (2000), trīs
Baltijas valstu keramiķu kopizstādē “Dāvana. Helga Kogerte, Marute Kollarda un
Aleksandrs Djačenko. Keramika” (2018, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejs) u.c. izstādēs.
Keramiķis
Aleksandrs Djačenko darināja monumentālus keramikas panno publiskajām telpām.
Kopā ar Mārīti Djačenko mākslinieks piedalījās interjera mākslinieciskajā
izveidē Jelgavas Kultūras namam un Jelgavas 1. vidusskolai (1979, tagad
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola). Vidusskolas skulpturālā panno trīs daļas –
“Rīts”, “Diena”, “Vakars”, tika izgatavotas šamotā un atturīgi glazētas.
Daudzfigūru kompozīcijā mākslinieki izmantojuši asociatīvo tēlainību un 20.gadsimta
70.-80. gados keramikas praksē iecienītās formveides stilistisko sižetu ar
bagātīgos floras un faunas motīvos veidotām aplikatīvām detaļām.
Aleksandrs
Djačenko mākslā vienmēr meklēja jaunus risinājumus, apvienojot tradicionālās un
laikmetīgās keramikas mākslas tendences. Keramiķa radošajai daiļradei piemīt
smalki niansēta un izteiksmīga plastiskā valoda, kas atbilst materiālam un
kompozicionālajam risinājumam. Mākslinieks strādāja dažādos keramikas
materiālos un žanros. Veidoja sīkplastiku, medaļas, dārza keramiku, dekoratīvos
ciļņus ar monumentālu risinājumu. Īpaši izceļama ir Aleksandra Djačenko
figurālā keramika, kurā redzams mākslinieka tēlnieciskais, individuālais
rokraksts.
2013.
gadā Aleksandra Djačenko vadībā Jelgavā tika aizsākts lielformāta šamota
skulptūru simpozijs, kas pilsētā norisinās joprojām, un simpozija darbi
apskatāmi Šamota skulptūru parkā Pasta salā, Jelgavā. Aleksandrs Djačenko bija
radījis unikālu, publiski apskatāmu mākslas darbu apdedzināšanas tehnoloģiju to
veidošanas vietā. Dalībai simpozijā tika aicināti Latvijas un kaimiņvalstu
mākslinieki.
Aleksandrs
Djačenko bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1986. gada un
rekomendācijas, lai iestātos LMS, izsniedza gleznotājs Indulis Landaus,
keramiķi Pēteris Martinsons (1931-2013) un Edīte Zvagule. Kopš 2009. gada
mākslinieks bija arī biedrības “Jelgavas mākslinieku biedrība” biedrs un
piedalījās daudzās Jelgavas mākslinieku izstādēs.
2016.
gadā iznāca izdevums “Abi divi. Keramiķi Mārīte un Aleksandrs Djačenko”
(sakārtojis mākslas zinātnieks Māris Brancis, 2016, “Mansards”).
Aleksandra
Djačenko darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās
mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Ludzas Novadpētniecības muzejā, Ģ. Eliasa
Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas
Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Aleksandra Djačenko
tuviniekiem un kolēģiem.
Attēlā: Aleksandrs Djačenko (1949) “Izeja visumā.
Durvis”, glazūra, šamots, 41×43, 1986, LMS muzejs
