“Ja to būtu agrāk zinājis, es to nebūtu darījis. Pirms diviem gadiem iegādājos īpašumu Līvbērzes pagastā apmēram divu kilometru attālumā no plānotā vēja parka,” attālinātajā sabiedriskajā apspriedē, ko rīkoja uzņēmums “Laflora”, attīstot ideju kūdras purvā ierīkot vēja parku, pirms savu jautājumu uzdošanas teica Edvīns Grants. Viņš ir nobažījies par savas lauku sētas mieru un neaizskaramību. Proti, vai, griežoties vēja ģeneratora propelleriem, gaismēnu mirguļošana nebūs manāma viņa mājas otrā stāva guļamistabā. Nobažījies E.Grants bija par to, kā vēja parks negaisa laikā novadīs zibeņus un kā klāsies sikspārņiem, kas dzīvo pat viņa mājas pagrabā. Kāds cits vīrs, kas attālinātajā diskusijā sevi pieteica par Arni, kura lauku māja ir divu kilometru attālumā no plānotā vēja parka, bija noraizējies par zemas frekvences skaņām, kas nav cilvēka ausij dzirdamas, bet, viņaprāt, jūtamu ietekmi rada pat desmit un vairāk kilometru attālumā. Šīs divas arī bija vienīgās ar bažīgu nokrāsu iezīmētās runas, kas izskanēja sapulcē, kas pirmdienas vakarā ilga divas stundas un 18 minūtes un kurai attālināti bija pieslēgušies 65 datoru lietotāji.
Zemās frekvences mēra tikai dāņi
Komentējot domu par zemās infraskaņas kaitīgo ietekmi, vides konsultants Oskars Beikulis norādīja, ka viņam nav zināmi tādi pētījumi, kas apstiprinātu zemas frekvences skaņu negatīvu ietekmi vēja parku plašā apkārtnē. Zemas frekvences skaņu vērtē tikai Dānijā, kur gan ir ļoti attīstīti vēja parki. Citviet Eiropā un pasaulē zemas frekvences skaņu saistībā ar vēja ģeneratoriem vispār neņem vērā. Ar tehniskiem paskaidrojumiem tika kliedētas arī bažas par dzirdamiem trokšņiem, gaismēnu mirguļošanu un zibensnovedējiem.Daudz tika runāts par iecerētā vēja parka plusiem. “Jelgavas novads – zaļākais novads Latvijā”, “klimata neitrāla Jelgavas pilsēta, kuras ziemeļrietumu daļā būtu laba iespēja veidoties uzņēmumiem, kas daudz patērē elektrību”, “Latvijas valsts energoneatkarība”, ”zemāka vai vismaz lēnāk augoša cena elektrībai”, “jaunas ilgtstpējīgas darbavietas”. Pie plusu minētājām bija gan Jelgavas novada izpilddirektore Līga Lonerte, gan Jelgavas pašvaldības Pilsētplānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Gunita Osīte, gan arī citas amatpersonas. Vēja parka idejas virzītāju kūdras ieguves uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks uzsvēra to, ka “Laflora” no Kaigu purva neiet prom un katrā ziņā ir uzņēmusies radīt vēja parku, kas ir drošs un labs gan pašiem, gan kaimiņiem. “Šis vēja parks nav vienkārši tāds projekts – uztaisījām, aizgājām un savācam naudu. Nekādā gadījumā! Šis vēja parks ir tikai pirmais solis teritorijas attīstībai, un es domāju, ka mēs pēc kāda brīža atkal pastāstīsim sabiedrībai, kā to redzam, jo cik tad ilgi mēs enerģiju pirksim no citiem, cik ilgi barosim tos oligarhus kaut kur aiz robežām. Mums pašiem ir jāražo un pašiem ir jādara, nevis visu laiku jākreņķējas par to, ka, jā, nu atkal ir OIK un vēl kaut kas. Strādāsim kopā, būs maksimāla informācija,” sacīja U.Ameriks.
Jauns skurstenis priecētu mazāk
Projekta attīstītājs enerģētikas uzņēmuma SIA “Windy” pārstāvis Aleksejs Mitušovs, kuram ir pieredze vēja parku būvē Igaunijā, Somijā, Lielbritānijā un citviet, minēja, ka arī “Windy” ir nākotnes vīzija savu biroju pārcelt uz Kaigu purvu. Viņš uzsvēra, ka vēja parks Kaigu purvā iecerēts dabai un cilvēkiem draudzīgāks nekā pirms gadiem desmit būvētais Kurzemē, Rīgas–Liepājas šosejas malā Grobiņas pagastā. “Iecerētajā parkā vēja ģeneratori būs lielāki, augstāki un to propelleri griezīsies lēnāk. To zemākais punkts būtu 80, augstākais – 247 metrus virs zemes, bet rotors plānots 166 metru augstumā. Turpretī Grobiņā rotors ir tikai 80 metru virs zemes un tādēļ daudz skaļāks,” paskaidroja speciālists. Viņš atzīst, ka Kaigu vēja parks ar plānotajiem 22 vēja ģeneratoriem būs redzams no Līvbērzes Kultūras nama, kā arī Kalnciema un Jelgavas daudzstāvu māju augšējiem balkoniem. “Taču elektrība ir vajadzīga, un vai mēs priecātos par kāda jauna skursteņa parādīšanos,” domīgi teic A.Mitušovs.
Cer uz Latvijas investoriem
Par investīcijām, kas būtu nepieciešamas vēja parka izveidei, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs paskaidro, ka saistībā ar ES atbalstīto “zaļo kursu” potenciālo investoru interese ir liela. Viņš uzsver, ka to piesaistē priekšroka tiks dota Latvijas uzņēmumiem, bet, pirms to darīt, jāsaņem atļauja no vides pārraudzības institūcijām un sabiedrības. Līdz 15. februārim Vides pārraudzības birojā tiek pieņemti privātpersonu, organizāciju, uzņēmumu un iestāžu priekšlikumi un sūdzības sakarā ar Kaigu vēja parka izveidi. Pēc tam sešdesmit dienu laikā Vides pārraudzības birojs dod vai arī nedod atļauju īstenot šo projektu. Ja atzinums ir pozitīvs, tad projektu izskata Jelgavas novada pašvaldība. A.Mitušovs uzsver, ka tikai pēc šīs visas procedūras var sākties investoru piesaiste un projektēšana. Enerģētiķis spriež, ka Kaigu vēja parkā ražot elektrību varētu sākt 2024. gadā.
■ 760 hektāru lielajā Kaigu vēja parka teritorijā varētu atrasties ne vairāk kā 22 vēja ģeneratoru turbīnas, kuru torņu augstums ir ap 166 metri, rotējošā spārna augstākais punkts – 247 metri. ■ Blakus plānotas ražotnes, kas ir sakņotas bioekonomikā.■ Tur jau atrodas melleņu un dzērveņu plantācijas, bet varētu tikt veidots siltumnīcu komplekss.■ Nevienā apdzīvotajā vietā vēja turbīnu radīto trokšņu līmenis nepārsniedz normu. Nav konstatēts būtisks kaitējums dabai, tostarp putniem. ■ Traucējumus apkārtējai videi desmit lauku mājās var radīt gaismēnu mirguļošana. Lai to novērstu, atsevišķas turbīnas pie noteikta saules gaismas leņķa tiks apturētas. Enerģijas ieguvē tas radīs zaudējumus viena procenta (no maksimālās jaudas) apmērā. ■ Vēja parks Kaigu kūdras purva teritorijā, bet ne blakus esošajās apdzīvotajās vietās, var ietekmēt mobilo telefonu sakarus.No Kaigu vēja parka sabiedriskās apspriešanas 2021. gada 25. janvārī
