Pērnā gada nogalē, Eiroparlamenta (EP) deputātiem strādājot attālināti, tika apstiprināts Eiropas Savienības (ES) budžets 2021.–2027. gadam un ekonomikas atveseļošanas mehānisms. Kādas iespējas tas paver Latvijai? EP deputāti Inese Vaidere un Roberts Zīle, kas abi balsoja par šo budžetu, uzskata, ka mūsu valstij kopumā tas būs izdevīgs. Taču jaunās septiņgades budžets arī prasa ātru, izlēmīgu rīcību un pastiprinātu atbildību. Turklāt šoreiz no ES kopējā budžeta līdzekļiem dalībvalstīm, arī Latvijai, ir pieejamas lielākas summas nekā jebkad agrāk.
Aizņēmums budžetu palielina par 83,3 procentiem
Zīmīgi, ka jaunajā septiņgadē ES dalībvalstu pamatbudžetā iemaksātā summa sanāk tikai par dažiem procentiem lielāka nekā iepriekšējā septiņgadē. Tā iemesls ir gan Lielbritānijas izstāšanās no ES, gan arī citi apstākļi. Kā tādā gadījumā dalībvalstīm pieejamie naudas resursi varētu kļūt lielāki? Te jāpaskaidro, ka “Covid-19” pandēmija radīja apstākļus, kuru rezultātā tika izveidots ekonomikas atveseļošanas mehānisms. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija visu 27 dalībvalstu vārdā aizņemsies pasaules finanšu tirgos 750 miljardus eiro, kas ir ap 83,3 procentiem no pamatbudžeta. Šo aizņēmumu paredzēts atdot līdz 2057. gadam. Deputāts R.Zīle piezīmē, ka šis finanšu plāns vēl jāratificē dalībvalstu parlamentiem. Arī Latvijas Republikas Saeima to vēl nav ratificējusi. Taču, ja viss notiks tā, tad jaunajā septiņgadē Latvijā pieejamā ES nauda būs teju 10,5 miljardi jeb par 39 procentiem vairāk nekā iepriekšējā septiņgadē. Bet vai tādējādi ES neriskē nokļūt parādu jūgā? R.Zīle teic, ka tā domāt būtu muļķīgi. “Mēs kopā ar 19 valstīm esam eirozonā, kur Latvijai ir trešais mazākais budžeta deficīts (aiz Luksemburgas un Kipras). Latvijas ārējais parāds bija tikai 40 procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mums nebija jātēlo taupīgais, bet, tieši otrādi, – jāstimulē vietējais bizness, lai tas nezaudē savu daļu ES tirgos un lai cilvēki būtu sociāli aizsargāti,” skaidro deputāts. Viņš piebilst, ka Francijas ārējais parāds ir 120 procentu no IKP, Vācijas – 100 procentu, Spānijas – virs 100 procentiem.
Nolīdzinās ne tikai ar dalībvalstu iemaksām
Arī deputāte I.Vaidere uzskata, ka ES kopējais aizņēmums ir drošs un arī no mums atkarīgs, cik tas būs efektīvs. Bet cik lieli būs turpmāko ES septiņgažu budžeti, kas ritēs jau tajā laikā, kad aizņēmums būs jāatdod? I.Vaidere atzīst, ka šobrīd nav iespējams saņemt skaidru atbildi, jo tas būs atkarīgs no turpmāko gadu notikumiem, politiskās situācijas un citiem faktoriem. “Tomēr negribētos domāt, ka nākamo septiņgadu budžeti varētu būt trūcīgāki. Pirmkārt, jāuzsver, ka vairāk nekā 10 miljardi eiro, ko līdz 2027. gadam Latvija saņems, būs granti jeb palīdzība, kas mums nebūs jāatmaksā. Otrkārt, 750 miljardu eiro parāds tiks atdots ļoti pakāpeniski 30 gadu periodā, tāpēc tam nebūs krasas ietekmes uz ES budžetu. Naudu visas ES dalībvalstis atdos kopīgi, taču reāli aizdevuma lauvas tiesu atdos tādas donorvalstis kā Nīderlande, Zviedrija, Vācija, Austrija, Dānija. Treškārt, ir sākusies ES budžeta ienākumu reforma. Līdz šim ES budžetu galvenokārt veidojušas dalībvalstu iemaksas. EP esam uzstājuši, lai papildu ieņēmumi “Nākamās paaudzes ES” fonda parāda atmaksai tiktu gūti nevis uz iedzīvotāju rēķina, bet gan no starptautiskām kompānijām – ASV tehnoloģiju milžiem, nodokļu optimizētājiem, lieliem piesārņotājiem. Šis process beidzot ir iekustējies, un no šī gada ES saņems nodevas par nepārstrādātiem izlietotiem plastmasas iepakojumiem. Tuvākajos gados plānots ieviest vēl vairākus jaunus nodokļus, kas papildinātu ES budžetu – ES saņemtu daļu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtajiem ieņēmumiem, piemērotu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kā arī CO2 robežšķērsošanas nodokli importētām precēm, kuru ražošanai ir liela ietekme uz vidi. Līdz 2026. gadam EP aicina ieviest arī finanšu darījumu nodevu un vienotu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi ES, kas izbeigtu konkurenci starp atšķirīgām uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām dažādās ES valstīs un izskaustu nodokļu optimizāciju,” skaidro I.Vaidere. Runājot par atbalstu zinātnei, deputāts R.Zīle uzsver, ka katrai dalībvalstij ir pašai jāfinansē sava bāzes zinātne. “Ja paskatās, kur lielākā daļa no ES naudas zinātnei “nosēžas”, tad tās ir Rietumeiropas augstskolas un pētniecības centri,” atzīst R.Zīle. No saviem kolēģiem, kuri nāk no akadēmiskās vides, viņš ir dzirdējis, ka saistībā ar to, ka briti no ES ir ārā, globālajā konkurencē ES vadošajām augstskolām neiet tik labi kā Oksfordas un Kembridžas universitātei vai Londonas Ekonomiskajai skolai. Tāpēc virmo doma īpaši attīstīt dažus Rietumeiropas zinātņu centrus. “Var gadīties, ka tie kļūs vēl labāk nodrošināti, bet mēs – nē. Es gan nedomāju, ka mūsējie paliks bešā. Tas ir atkarīgs no katras nozares zinātniekiem un no tā, cik labi partneri viņiem ir Rietumos,” uzsver deputāts.
Zemnieki tomēr neapmierināti
Jaunās septiņgades budžets paredz, ka tieši Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro. Tādējādi par katru ES budžetā Latvijas iemaksāto eiro atpakaļ tiks saņemts krietni vairāk – ap 3,6 eiro. Jaunajā septiņgadē ES līdzekļi ir atvēlēti ne tikai tam, lai varētu atgūties no pandēmijas krīzes, bet arī, lai ieviestu Eiropas zaļo kursu, tostarp siltinātu mājas un vairāk ieviestu nevainojami drošas digitālās tehnoloģijas. Tomēr gan I.Vaidere, gan R.Zīle atzīst, ka vēl aizvien netaisnīgs budžetā būs tiešmaksājumu apmērs Latvijas zemniekiem. “Plānojām, ka būs 90 procentu no ES valstu vidējā tiešmaksājumu līmeņa, bet nesanāca. Ir 82 procenti,” teic R.Zīle. Mūsu novadniece lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniekiem tiešmaksājumu izlīdzināšana notiek pārāk lēni. Veco ES valstu zemnieki ir pieraduši saņemt vairāk un ar jauno dalībvalstu kolēģiem nevēlas dalīties. Viņasprāt, ES lauksaimniecības politika neiet pareizajā virzienā, jo mazinās no ES valstīm eksportētās pārtikas apjoms.I.Vaidere uzsver: “Latvijā atbildīgs Eiropas naudas izlietojums ir aktuāls uzdevums, ņemot vērā sarežģīto piecu politisko spēku valdību. Ar lielu naudu nāk liela atbildība, tāpēc atkārtoti aicinu visus koncentrēties uz Latvijas kopīgo labumu ilgtermiņā, līdzekļus ieguldot racionāli. Jāinvestē tā, lai ieguvējs būtu ikviens valsts iedzīvotājs, jo īpaši reģionos.” Viņa piebilst, ka paralēli ES daudzgadu budžetam decembrī EP apstiprināja arī ikgadējo ES budžetu 2021. gadam. “Esmu gandarīta, ka tajā iekļauts manis izstrādātais pilotprojekts cīņai pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Tā ir liela problēma gan visā ES, gan tieši Latvijā, jo trešdaļa saražotās pārtikas tiek izmesta. Piešķirtie 650 000 eiro ļaus ekspertiem izstrādāt praktiskus risinājumus problēmas novēršanai mājsaimniecībās. Tas labi ilustrē ES budžeta mērķus – risināt konkrētus jautājumus, lai uzlabotu cilvēku dzīvi,” atzīst I.Vaidere.
Mazāk lieto sabiedrisko transportu
Runājot par pandēmijas krīzi, deputāts R.Zīle atzīst, ka jau kopš pavasara ES veica veselu virkni atbalsta pasākumu. Piemēram, atbrīvoja dalībvalstis no iepriekš noteiktajiem budžeta deficīta rāmjiem. Viņaprāt, Latvijas valsts nauda šajā krīzes situācijā varēja tikt tērēta lietderīgāk. “Mums nebija jāpriecājas par to, ka paliek dīkstāves pabalstiem piešķirtās naudas atlikums. Atbalsts bija novēlots un neprecīzs, bija sarežģīti pabalstu saņemšanas noteikumi. Mēs taupījām un taupījām, un galu galā sanāca, ka Latvijai ir trešais mazākais budžeta deficīts starp ES valstīm,” uzskata deputāts. R.Zīle atzīst, ka vakcīna ir vienīgais instruments, lai iestātos drošāka sadzīve. Taču viņš ir skeptisks par ES izvirzīto mērķi jau līdz vasaras sākumam vakcinēt 70 procentu no ES pilsoņiem. “Paredzu, ka vēl ilgus gadus mūsu uzvedība būs savādāka. Viesmīlības un tūrisma nozarē ir versijas, ka labākajā gadījumā kaut kas īsti varēs sākt darboties 2023.–2024. gadā. Domāju, lielajās pilsētās, arī tādā kā Rīga, cilvēki diez vai gribēs izmantot sabiedrisko transportu, vecāki ar autobusiem bērnus uz skolu nevedīs. Cilvēki būs ieraduši distancēties,” domā R.Zīle.
Materiāli tapuši sadarbībā arEiropas Parlamenta biroju Latvijā
