Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas –
rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57
punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku,
liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency
International (TI)” publiskotie dati.
Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts
korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos
datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no
100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti.
Kā informē “Sabiedrība par atklātību –
Delna”, lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā
virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek
no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas
valstīm (OECD).
Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu
punktu salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018.gadā un ir
pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro “Delna”.
“Ir jāņem vērā, ka Latvijas rezultāts joprojām
atpaliek no citu Eiropas Savienības un OECD valstu rezultātiem,” akcentē
organizācijā. 2020.gadā Eiropas Savienības valstu vidējais KUI rezultāts ir 64,
Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm. Savukārt OECD valstu vidējais
KUI rādītājs ir 66 punkti, kas Latviju ierindo 28. vietā no 37 valstīm.
“Delna” atzīmē, ka Latvijas pēdējo gadu
rādītāji ir jāskata plašākā analīzē – skaidrojot faktorus, kas ir noveduši
Latviju stagnācijas fāzē. Kopš 2014.gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis tikai
par 1 punktu. Arī Lietuvā tendence ir līdzīga, bet abu valstu – Latvijas un
Lietuvas sniegums ir krasā pretstatā Igaunijas rādītājiem, kas ir lēnām, bet
pastāvīgi auguši, un tagad krietni pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju
un ir gandrīz par 20 punktiem augstāks nekā Latvijai.
“Delna” atzinīgi vērtē valdības nesenos
centienus apkarot “naudas atmazgāšanu”, īstenot rūpīgu prokuratūras
reformu un mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tomēr
stagnējošais KUI liecina, ka ir nepieciešams spert vēl daudz drosmīgākus soļus,
lai panāktu vismaz mūsu kaimiņus – Lietuvu un Igauniju, norāda organizācijā.
“Turklāt ir jāpatur prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem
rādītājiem, kuram ārvalstu investori pievērš uzmanību pirms uzsākt savu biznesu
kādā valstī. Šim aspektam ir ārkārtīgi liela nozīme kontekstā ar ekonomikas
atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas,” skaidro “Delnas”
direktore Inese Tauriņa.
Lai uzlabotu indeksa rezultātus un veiksmīgāk apkarotu
korupciju valstī, “Delna” aicina ieviest OECD ekspertu
rekomendācijas, kas tika izstrādātas 2021. gada sākuma pēc audita Latvijas
prokuratūrā.
Tāpat tā mudina pieņemt visaptverošu interešu
pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu, kas turpmāk veicinās atklātību
un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.
Organizācija aicina pilnveidot augsta līmeņa
amatpersonu interešu konflikta atklāšanas un novēršanas sistēmu.
Vienlaikus tā arī aicina uzņēmējus aktīvi piedalīties
ar korupciju saistīto problēmu risināšanā, atklājot datus un informāciju par
viņu iekšējām korupcijas apkarošanas sistēmām, līdzdalību politiskajos procesos
caur lobēšanu, organizācijas struktūru un starptautiski veiktajām operācijām.
Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē
starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency
International”, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora
korupcijas līmeņa indikators. “Delna” ir “Transparency
International” nodaļa Latvijā.
Foto: pixabay.com
