Ja kādā teritorijā vakcinācijas rindas pārsniegs pieejamo
vakcinācijas kabinetu kapacitāti un būs prognozējama to noslodze plānotā
termiņā, tiks veidoti nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, norādīts
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Covid-19 vakcinācijas plānā, ko
ceturtdien skatīs valdība.
Vakcinācijas kompleksus, pēc ministrijas paustā, varēs
veidot gan publiskie, gan privātie pakalpojumu sniedzēji.
Plānots, ka vakcināciju nodrošinās ģimenes ārsti,
privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, nacionāla
mēroga vakcinācijas kompleksi, kā arī tiks rīkotas izbraukuma vakcinācijas.
Privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji
norādījuši, ka ir gatavi vienas līdz divu nedēļu laikā iekārtot lielas
kapacitātes vakcinācijas centrus, kas nodrošinātu 1500 līdz 7000 personu
vakcinēšanu katru nedēļu. Ministrijas ieskatā šādi augstas kapacitātes
vakcinācijas centri ir efektīvi izmantojami pilsētās, ja ir liels pieprasījums
pēc vakcinācijas.
Šo nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu kopējā
kapacitāte būs 18 000 personu vakcinācija nedēļā. Pašlaik, pēc ministrijas
paustā, tiek veikti sagatavošanās darbi – telpu, materiāltehniskā nodrošinājuma
un nepieciešamo komunikāciju apzināšana, drošības un kārtības pasākumu ieviešana
un veselības aprūpes personāla apzināšana.
Pašvaldību veiktie aptaujas dati norāda, ka būs
pieejamas pašvaldību telpas vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ja tādas
būs nepieciešamas. Tāpat telpas ir gatavi piešķirt tirdzniecības centri, kā arī
papildus telpas ir pieejamas ārstniecības iestādēm.
Tomēr VM arī iezīmē potenciālos riskus nacionāla
mēroga kompleksu veidošanā. To vidū ir iespēja, ka nepietiekamas noslodzes
gadījumā radīsies ievērojamas pastāvīgās izmaksas, kā arī risks, ka radīsies
konkurence ar ārstniecības iestādēm uz jau tā ierobežotajiem cilvēkresursiem.
Saskaņā ar ministrijas aplēsēm, lielāko daļu
vakcinācijas jaudas paredzēts nodrošināt ar izbraukuma vakcināciju, kas varētu
nodrošināt 31 100 cilvēku vakcināciju ik nedēļu. Šādas pieejas priekšrocības
ministrijas ieskatā ir, ka izbraukuma vakcināciju var efektīvi veikt
prioritārajām grupām iestādēs un darba kolektīvos un tādējādi var nodrošināt
vakcināciju tām personu grupām, kuras atrodas īpašā statusā.
Tāpat izbraukumi var nodrošināt vakcinācijas
pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību un veicināt vakcināciju teritorijās, kur tā
ir zema, kā arī var nodrošināt sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku
vakcināciju.
Tomēr trūkumu vidū tiek iezīmēts, ka šīs pieejas
kapacitāte ir ļoti atkarīga no darba organizācijas, jo tiek patērēts laiks
pārbraucienos. Vienlaikus šādi arī būtu sarežģītāk organizēt otro vakcīnas
dozas saņemšanu, jo būtu nepieciešams atkārtots izbraukums. Izbraukuma
vakcinācijai arī nevarētu izmantot ražotāju “BioNTech” un “Phizer”
vai “Moderna” vakcīnas to uzglabāšanas nosacījumu dēļ.
Otro lielāko vakcinācijas apjomu sniegs ģimenes ārsti,
kuri nodrošinātu 24 250 personu vakcinēšanu nedēļā. VM iezīmētās ģimenes ārstu
priekšrocības ir viņu pieejamība ikvienam iedzīvotājam, iespēja apzināt grūtāk
sasniedzamās mērķa grupas un individuālas pieejas nodrošināšana katram
vakcinējamam, turklāt ir personu grupas, kas labāk uzticas ģimenes ārstam.
Trūkumu vidū savukārt tiek minēta ģimenes ārstu
ierobežotā kapacitāte, jo paralēli būs jāveic ikdienas darba pienākumi. Tāpat
ģimenes ārstu prakšu vakcinācijas kapacitāti ietekmē brīvdienas un svētku
dienas, kā arī atvaļinājuma laiki. Vienlaikus ģimenes ārstu praksēm nav
kapacitātes, lai strādātu ar lieliem vakcīnu devu apjomiem, kā arī pastāv
lielāki riski vakcīnu zudumiem. Arī ģimenes ārstiem, pēc ministrijas paustā,
varētu nākties saskarties ar problēmām “BioNTech” un
“Phizer” vai “Moderna” vakcīnu uzglabāšanā.
Privāto ārstniecības iestāžu kapacitāte tiek prognozēta
17 400 vakcinēto personu apmērā ik nedēļu, pašvaldību ārstniecības iestāžu –
7200, bet universitāšu slimnīcu – 6300. Ministrijā skaidro, ka šiem
vakcinācijas nodrošinātājiem priekšrocības ir to pietiekamie resursi un
atbilstošās telpas vakcinācijas kabinetu ierīkošanai, kā arī efektīva
cilvēkresursu un lielu vakcīnu devu apjomu organizācija. Tāpat ārstniecības
iestādes varētu vakcinēt prioritārās grupas, kas ieradušās saņemt citus
ārstniecības pakalpojumus.
Tomēr trūkumi iekļauj nespēju nodrošināt individualizētu
pieeju katram klientam, kas VM ieskatā ne visām sabiedrības grupām veicinās
uzticību vakcinācijai, turklāt, organizējot liela apjoma vakcinācijas kampaņas,
būs jāpārliecinās par vakcinācijas procesa kvalitāti un drošību.
Kā vēstīts, lai nodrošinātu vienotās Covid-19
vakcinācijas sistēmas augstāko politisko vadību, izveidota Ministru prezidenta
vadīta Krīzes vadības padomes apakšgrupa vakcinācijas projekta uzraudzībai,
kurā ir pārstāvēta visu atbildīgo nozaru augstākā politiskā vadība.
Vienotās vakcinēšanas sistēmas galvenā vadības un
koordinācijas institūcija ir Veselības ministrijas struktūrvienība Vakcinācijas
projekta birojs, kas nodrošina vienotu projekta īstenošanu un procesu
koordinēšanu ar nozares profesionāļiem un ieinteresēto personu grupām.
Vakcinācijas projekta birojs būs atbildīgs par vienoto
vakcinācijas procesu kopumā, tajā skaitā par vakcinēšanas vietu izveidi,
vakcīnu piegādi un rindas veidošanu un sabiedrības informēšanu. Birojs ir
atbildīgs arī par vakcinācijas sistēmas izveidošanas, kapacitātes un darbības
kontroli, kā arī plānu adaptāciju atbilstoši aktuālajai situācijai.
Foto: pixabay.com
