Mēs neesam bagāta zeme, mums nav naftas, nav
zelta, nav lielas rūpniecības, bet ir cilvēki. Un tie mums ir zelta vērtē tāpat
kā skolas, kuras cauri gadsimtiem, laiku un ministru maiņām ir
izdzīvojušas. Un ne tikai – tās turpina attīstīties. Mūsu lepnums ir izglītoti
cilvēki, un kur tad vēl, ja ne nelielajās lauku skolās, lai ko par to teiktu
vīri un sievas tur, augšā, izaug un izmācās krietnākie Latvijas
ļaudis. Šogad Ozolnieku vidusskola svinēs savu 175. dzimšanas dienu.
Var tikai apbrīnot, cik ilgi pastāvējusi skola, cik ilgi tā jau nes gara gaismu
novadam. Turpmāk rakstos reizi mēnesī ielūkosimies skolas vēsturē,
ievērojamāko skolotāju darbībā un likteņos, mēģinot atklāt noslēpumu – kā tik
ilgi un veiksmīgi var darboties. Tomēr vispirms nedaudz jāiepazīst vide, no
kuras, tā teikt, nāk Ozolnieku vidusskola.
Vārds cēlies no Ozolmuižas
Uzskata, ka Ozolnieku vārds cēlies no Ozolmuižas
nosaukuma. Ozolmuiža vēstures avotos dažādos laikos minēta ar dažādu nosaukumu
(Eckhofen, Paulsgnade). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā tā bijusi
hercogu īpašums, muižā saimniekojis slavenais hercogs Jēkabs, kurš šeit
iekārtojis arī ārzemēs pazīstamu medību piekūnu audzētavu. Viņa dēls hercogs
Frīdrihs Kazimirs audzētavu paplašināja. Pēc hercogistes likvidācijas muiža
pārgāja Krievijas caru īpašumā. Cars Pāvils I to uzdāvināja Kurzemes
gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam. Pateicībā Drīzenu ģimene par godu caram
uzstādīja obelisku ceļu krustojumā (tagad Kalnciema un Vecā ceļa krustojumā
Jelgavas teritorijā). No šī laika Ozolmuiža vēstures dokumentos parādās ar
nosaukumu Paulsgnade (no vācu val. – Pāvila žēlastība) un bez latviskā
Ozolmuižas (Ozolnieku) pagasta to bieži min arī kā Paulsgnades pagastu. Vēlāk
mainījušies muižas īpašnieki, un pēdējie pirms Latvijas valsts izveidošanās
bija Rekes dzimtas pārstāvji. Vēl tagadējā Ozolnieku novada teritorijā bijušas
vairākas mazākas muižas. Cenu muižas īpašnieks, kā liecina paaudzēs saglabātie
nostāsti, izcēlās ar nežēlību pret saviem dzimtcilvēkiem. Savukārt barons
Šēfers bija pazīstams ar saimniekošanas prasmi un muižā bija uzcēlis lielu
ķieģeļu cepli. Slavenas baltvāciešu dzimtas baronu Bēru īpašumā bija Teteles
muiža, kas bija starp lielākajām Jelgavas apkārtnē.
Visu rakstu lasiet 28.janvāra “Zemgales Ziņās”
Foto: no skolas arhīva
