Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10
000 parakstu par iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju.
Parakstu vākšana tika sākta vēl 2017.gada martā.
Iniciatīvas “Par labu nāvi” mērķis ir eitanāzijas legalizēšana
Latvijā. Tās pārstāvis Pēteris Buks pauda, ka aktīva brīvprātīga eitanāzija ir
atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, savukārt
ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija,
Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta.
Iniciatīvas autora ieskatā aktīvās eitanāzijas un
ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem
cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.
Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā no jauna
kļuva aktuāls, kad sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu – 10 000 eiro
-, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un
viņš varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis.
Toreiz Veselības ministrija (VM) pauda, ka eitanāzijas
legalizācija Latvijā nav ministrijas dienaskārtībā. Toreizējais veselības
ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sacīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, un
Latvija vēl nav gatava.
Mediji tolaik vēstīja, ka mediķu vidū vienotas
nostājas par to nav.
Uzskatot, ka cilvēkam ir tiesības neciest mokas līdz
pat savai nāvei, reanimatologs Pēteris Kļava iestājas par eitanāziju. Tikai,
viņaprāt, šis jautājums ir jāizlemj profesionāļiem, nekādā ziņā ne sabiedrībai.
Onkoloģijas centra ārste psiholoģe Maija Kārkliņa
savukārt iestājās pret eitanāziju. “Šobrīd noteikti nē, mēs neesam ne
morāli, ne materiāli, ne juridiski uz to gatavi. Padomājiet paši – ja mēs tagad
atļausim eitanāziju, ko tik mums neradīsies doma eitanizēt. Labāk fantāziju
šajā jomā nedarbināt, es domāju,” sprieda Kārkliņa. Viņa ir pārliecināta,
ka mūsdienu medicīnā teju 100% sāpju var noņemt. Turklāt, viņasprāt,
nedziedināmi slimo aprūpe Latvijā ir augstā līmenī, jautājums tikai, vai visiem
pieejama.
Juriste, medicīnas tiesību eksperte, Latvijas
Universitāte medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena pauda viedokli, ka
Latvijas situācija ir katastrofāla cilvēkiem, kuriem ir neārstējamas slimības
un kuriem ir jācieš, jo paliatīvā aprūpe cilvēkiem nav pieejama, ja viņiem nav
naudas. “To aprūpi, ko mums par valsts līdzekļiem piedāvā, es nevaru saukt
par paliatīvo aprūpi. Ja mums ir jāstāv garā rindā un tad mums valsts apmaksā
septiņas dienas,” norādīja Olsena.
Eksperti pauda, ka Latvijā visi ir nolaiduši acis un
aizspieduši ausis un problēmu izliekas neredzam, nedzirdam.
Foto: pixabay.com
