Mājsēdes laikā man, gluži kā daudziem no mums, ir laiks pievērsties lietām, kuras dzīvo blakus gadiem, ir daļa mūsu biogrāfijas.
Atveru savu rotaslietu lādi, to iegādāju senu jūrlietu veikalā Marblhedā, kur dzīvoju mājā uz pašas okeāna radzes. Lāde tumši brūna koka, forma līdzīga ceļojuma somai, apgleznota ar rozēm rokoko stilā, paceļams vāks, atvilktnītes. Atveru to, ņemu ārā rotas, katrai gluži kā labs gariņš nāk līdzi atmiņās tās dāvinātājs un notikums.
Dāvana no mīļotā – pērļu kāzu auskari, dzintara krelles, te korāļi no Kapri salas, te Jeruzalemes lazurīti. Sirsniņa – dāvana Valentīndienā. Tās aizsākums – senas kristiešu leģendas par Svēto Valentīnu, kuram bija arī dziednieka spējas, bet mūsdienās simboliski neiztikt bez saldumiem, kartītēm ar sirsniņām.
Bija laiks, kad aizrāvos ar gliemežvākiem, ko okeāns paisumā izskaloja. Īpaši iemīļoju perlamutra zeltainas gliemežnīcas, kas tika dēvētas par nāru nadziņiem. Kad atgriezos dzīvot Latvijā, tad trīs litru burkas apjomā šos gliemežvākus atvedu sev līdzi, gluži kā tur dzīvoto, uzzināto.
Pērles nosaka savas valkātājas statusu. Varam tikai apbrīnot pasaules valdnieču karalieņu, carieņu kaklarotas, diadēmas. Bet vai mēs zinām, ka Japānā ir pērļu zvejnieces, nirējas – amas (jaņānu valodā – jūras sieviete), šī tradīcija ir vairāk nekā divus tūkstošus gadus sena.
Mums pērļu zvejnieks visupirms saistās ar rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku, viņa garstāstu. Saistās ar tikko kā jubilejā suminātā Maestro Raimonda Paula dziesmu ciklu “Pērļu zvejnieks” ar Jāņa Petera vārdiem.
Poruks piedzima 1871. gadā Druvienā. Viņa dzejas komponējuši Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis, mūsdienās Imants Kalniņš un citi. Kāda latviska stīga, liriska un smalka, ieskanas, kad klausāmies šīs dziesmas. Poruka dzejas kokles stīgas ir mīlestības jūtu visdažādāko nianšu vibrācija. Vai viņš zināja par Svēto Valentīnu vai to, kā pērles zvejo japāņu amas, bet līdz šobaltdienai mēs lasām viņa dzeju, dzirdam to mūzikā, un visā ir klātesoša mīlestība. Poruka draugs komponists Emīls Dārziņš ietērpa vārdus dziesmās, tā ir mūsu nacionālā bagātība, mirdzoša pērle latviešu mūzikā.
Aizver actiņas un smaidi,
Noliecies pie manas krūts:
Atteikšanā, vientulībā –
Ir jau diezgan ilgi būts.
Aizver actiņas un smaidi
Sapņi lai mūs projām nes!
Tur, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles…
(“Mīlestība”)
