Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē
panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju
pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika
izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta
virkne ierobežojumu.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija
tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta
virkne ierobežojumu.
Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli
vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un
saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās – tirdzniecībā,
ceļošanā un izglītībā.
Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet
uz “drošu tirdzniecības” modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt
klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala
slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts
pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču
sarakstiem.
Kariņš arī informēja, ka Latvijā tiks ierobežota
ieceļošana no Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas, kurās ir konstatēts
jaunais, daudz lipīgākais Covid-19 paveids.
Savukārt izglītības jomā iecerēts atgriezties pie
drošām mācībām klātienē. Kariņš sacīja, ka sākotnēji mācības klātienē varētu
atsākt 1.un 2.klases skolēni, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības
prasības, tostarp sejas masku valkāšanu.
Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības
padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja
saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.
Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais
ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu
pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai
tika uzdots to pilnveidot.
Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības
risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar
“luksofora principu”, proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju
grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo
14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000
iedzīvotāju.
No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu
saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet
ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā
kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.
Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta
Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt
pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut
individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes
mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19
riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem
uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus,
tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta
nodarbības iekštelpās.
Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas
būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties
pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.
Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un
drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar
Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas
novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un
drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.
Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM
rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir
saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no
ārvalstīm.
Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu,
prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu
pieejamību bērniem.
VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret
Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot
maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma
mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti
izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.
Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un
kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji
ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.
VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par
epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu
uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai,
piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto
personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.
Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un
drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu sniegšanas
vietās.
Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības
ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt par
nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties
epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19
testu skaitam, būs novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un
nepieaugs stacionēto pacientu skaits.
Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar
1.-2.klases skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas
pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja
epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par
klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā izglītības
prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.
Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu
pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības
konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu,
nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku
skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības
vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās
preces, kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības
vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.
Foto: no arhīva
