Pirms 40 gadiem
1981. gada 4. februārī
Darba vara lielu dara
“Darbaudzināšanas tālākai pilnveidošanai būtu neatlaidīgi jārisina trīs galvenie uzdevumi.
1. Skolēnu darba un atpūtas organizēšana vasaras periodā.
Pagājušajā vasarā 87,2 procenti no rajona skolu audzēkņiem organizēti piedalījās vasaras darbos ražošanā. Taču šis daudzums būtu palielināms. Tāpēc vajadzīga plašāka palīdzība no saimniecībām. Būtu labi, ja saimniecības nodarbinātu skolēnus ne tikai biešu ravēšanā, bet arī citos darbos. Tas ļautu bērniem labāk iepazīt lauku dzīves daudzveidību, neradītu negatīvu attieksmi, ko var sagaidīt no vienmuļiem, vienveidīgiem darbiem, kā arī organizēt viņu nodarbinātību visā vasaras periodā.
Skolām kopā ar saimniecībām jāmeklē iespējas veidot stacionāras skolēnu darba un atpūtas nometnes – kempingus. (..)
2. Profesionālā orientācija.
Lai gan 1980. gadā kopumā 98,9 procenti rajona skolu astoto klašu beidzēju turpināja izglītību vidējās mācību iestādēs, tomēr atsevišķu profesiju kadru sagatavošanas plānu neesam izpildījuši. Tas īpaši attiecas uz lauksaimniecības un celtniecības profesijām.
Katrā skolā ir iekārtoti profesionālās orientācijas kabineti vai stūrīši. (..) Bet lielāku atbalstu skolas gaida no sabiedrības. Klasē biežāk gribētu redzēt lauksaimniecības speciālistus, celtniekus. Celtniecības organizācijas varētu padomāt par konkursu organizēšanu skolēniem, līdzīgi kā dara lauksaimnieki. Tas propagandētu celtnieku specialitātes, celtu to prestižu sabiedrībā.
3. Materiālā bāze.
Pašlaik rajona skolās izveidoti 328 mācību kabineti, no tiem 261 atestēts. Taču telpas tajos kļuvušas par šaurām. Skolām vajadzīgas piebūves. Bet pagājušajā piecgadē tika uzcelta tikai viena – Staļģenes astoņgadīgajā skolā. Uzsākta piebūve Kaigu vidusskolai, bet darbs tur rit ļoti gausi. Mūsdienu skolām vajadzīgas darbnīcas, sporta zāles, peldbaseini. (..)
Gribētos, lai saimniecību, uzņēmumu, organizāciju vadītāji vairāk rūpētos par dzīvokļu iedalīšanu skolotājiem. Tieši dzīvokļu trūkuma dēl rajonā liela skolotāju kadru mainība.”
Draugos ar ūdeņiem
“(..) joprojām katru gadu notiek nelaimes gadījumi uz ūdeņiem, iet bojā cilvēki. Visbiežāk tas atgadās ar cilvēkiem, kuri nav skaidrā prātā, kā arī ar bērniem, kas neprot peldēt vai ir pārgalvīgi. Labi organizēts profilaktiskais darbs Kaigu vidusskolā, Sprīdīšu un Ozolnieku astoņgadīgajās skolās. Vircavas vidusskolas 9. klases audzēknis Uldis Lonerts apbalvots ar medaļu “Par slīcēju glābšanu”. Viņš izglābis un sniedzis pirmo palīdzību savam skolas biedram, kuram peldoties uznācis sirdsvājums.
(..) Lauku apstākļos diezgan bieži nelaimes gadījumi atgadās ar pirmsskolas vecuma bērniem, sevišķi vasarā, kad viņi, atstāti savā vaļā, nokļūst pie dīķiem, mazām upītēm, pat novadgrāvjiem. (..) Par šiem jautājumiem biežāk jārunā ar bērniem mājās un pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs.”
Prasmi rāda jaunie režisori
“Pirmā no pieciem J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas ceturtā kursa studentiem, topošajiem Tautas teātru režisoriem, kuri diplomdarbu izrādes iestudē Ā.Alunāna Jelgavas Tautas teātrī, savu pabeigto darbu – G.Priedes “Lai arī rudens” – vietējās pieņemšanas komisijas vērtējumam nodeva diplomande Skaidrīte Sēniņa. (..) Galvenajās lomās ir Ligita Liepiņa, Zelma Kugrēna, Guntis Vilims, Juris Kālis, Lolita Muižniece un citi Tautas teātra aktieri. Komisija nolēma, ka jaunās režisores debija bijusi veiksmīga un izrāde iekļaujama mūsu teātra repertuārā. Taču īstās “ugunskristības” vēl gaida. (..)
Pirmo mēģinājumu ar Jelgavas Tautas teātra aktieriem Tenisija Viljamsa lugai “Orfejs nokāpj pazemē” vadīja arī Skaidrītes Sēniņas kursa biedrs Mārtiņš Gaigals. Viņš nav svešinieks mūsu teātri. M.Gaigals palīdzēja veidot uzvedumu “Cik labi, ka tu, Leņin, esi dzimis”, piedalījās izrādēs Maskavā un Jelgavā.”
“Lauktehnikā” sports lielā cieņā
“Fiziskā kultūra un sports ir “Lauktehnikas” Jelgavas rajona apvienības kolektīva ikdienas sastāvdaļa. Apvienības pārvaldnieks J.Kivlenieks uzskata, ka labs sportists ir arī labs darba darītājs. Tāpēc administrācija neliedz savu atbalstu fizkultūriešu vajadzībām. (..)
Uzņēmumā risinās trešā iekšējā spartakiāde. Sacensības risinās 11 sporta veidos, un tajās piedalās visu desmit nozaru komandas. Jau noslēgušās cīņas dambretē, šahā un novusā. (..) Pašlaik risinās sacensības GDA ziemas daudzcīņā. Labi strādā arī uzņēmuma basketbola sekcija. “Lauktehnikas” sieviešu basketbola komanda republikas B klases čempionātā pēc pirmā riņķa dala pirmo līdz trešo vietu. Basketbolistes cītīgi gatavojas “Vārpas” CP meistarsacīkstēm un republikas čempionāta otrajam riņķim.
“Lauktehnikas” komandas aktīvi piedalās arī rajona XII sporta spēļu sacensībās, un kolektīvs ir nolēmis rajona sporta spēļu noslēgumā būt godalgoto skaitā. Šāds uzdevums sportiskajam kolektīvam ir pa spēkam.”
