Ierauga bagete, ierauga maize ar sēklām, tradicionālā ierauga maize un vēl maizīte ar īpašām garšām… Izskatās interesanti un “ņammīgi”. Kad sazvanu veikalā noskatītas maizītes cepējus, atsaucas Žanis Andersons un piekrīt sarunai attālināti, kā jau tas tagad mājsēdes laikā nereti notiek. “Esam pašā sākumā, cepam mazos apjomos, nodarbojamies ar mājražošanu savā virtuvē, audzējam muskuļus,” viņš raksturo pašreizējo darbošanos, atklājot, ka nākotnes vīzijā tad, kad beigsies pandēmija, ir sava ceptuvīte un beķereja.
– Kā radās jūsu biznesa ideja? Kāds ir jūsu veiksmes stāsts?
Mums vienmēr ir bijusi sajūta, ka nepieciešams kaut kas savs – nodarbošanās, kurā varam apvienot darbu ar patīkamo. Mērķis – izveidot savu biznesu. Daudzi iesaka atrast biznesu lietā, kas pašam patīk. Un tā arī darījām, sākotnēji sapratām, kas mums patīk un ar ko varētu darboties. Tā solīti pa solītim nonācām pie idejas par maizes gatavošanu, taču nevis ar raugu raudzētu, bet, kā kādreiz to darīja, – ar ieraugu. Sākotnēji ierauga maizes gatavošana bija hobija līmenī, pašu vajadzībām, bet maizītes tapšanas process aizrāva. Gan gatavošanas, gan iznākuma ziņā, jo, lai arī katrs kukulītis top pēc vienādas tehnikas, iznākums katru reizi bija atšķirīgs.
Mūsdienu skrejošajā pasaulē cilvēki vienu brīdi bija piemirsuši par sevi un veselību, bet tagad ir sajūta, ka aizvien vairāk sāk piedomāt tieši par uzturu un cik kvalitatīvu pārtiku lieto ikdienā. Mēs pagaidām esam vēl mazi un tikai lielā ceļa priekšā, bet mūsu nostāja pret tradicionālu, kvalitatīvu un vērtīgu pārtiku ir un būs mūsu stāsts. Jo tikai tā varam nodrošināt saviem klientiem šo vērtīgo produktu.
– Kāds ir jūsu uzņēmuma rašanās stāsts, vēstījums, ko vēlaties nodot pasaulei?
Pēc būtības stāsts ir garš, bet arī īss, jo doma par savu biznesu mūsu prātos jau ilgi brieda, bet 2020. gada rudenī pēkšņi nonācām pie secinājuma, ka ir īstais brīdis sākt un ir jāsāk. Ideja par ierauga maizi bija, vajadzēja tikai realizēt oficiālo daļu, lai varam nodrošināt visas prasības.
Ideja par zīmolu “Ezis virtuvē” atnāca pēkšņi, jo, mūsuprāt, ezis vienmēr sagādā sev veselīgus gardumus un nebaidās izzināt pasauli. Un tas arī slēpj mūsu vēstījumu pasaulei – mēs paši esam atbildīgi par sevi un savu veselību. Protams, šad un tad arī pasmejamies, ka savā ziņā “Ezis virtuvē” simbolizē to, ka maizes cepējai nepatīk, ja viņu virtuvē traucē, un citreiz var atpukstēt pretī.
– Raksturojiet sevi un savas komandas biedrus – kā sadalīti pienākumi, kurš par ko atbild, ko pērkat kā ārpakalpojumu utt.
Pagaidām mūsu komanda esam tikai divatā, mēs paši – Žanis un Elza. Mums abiem ir kopīgi uzskati par biznesa veidošanu, tā mērķiem un stāstu, ko vēlamies veidot. Bet katram arī ir savas stiprās puses, ar kurām papildinām viens otru. Katrs kukulītis iziet caur Elzas rokām, kur tas no paša sākuma tiek radīts, līdz brīdim, kad tas jau pēc izcepšanas dziest un gatavojas doties pie pircējiem. Elza mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) maģistra studiju programmā “Pārtikas zinātne” un, apvienojot teoriju ar praksi, nodrošina, ka katrs kukulītis ir īpaši izlolots.
Savukārt Žanis, kurš studē LLU maģistra studiju programmā “Lauksaimniecība” un ESAF “Uzņēmējdarbības vadība”, vienmēr ir rūpējies par finansēm, un tā arī pašlaik viņš gādā par mērķu izpildīšanos, kontroli un mārketingu. Produktu noformējumu un etiķetes izstrādājam paši, lai arī mūsu vēstījums nepazūd.
Praktiski vienīgais ārpakalpojums, ko izmantojam, ir grāmatvedības uzskaite un etiķešu drukāšana, pārējā mēs esam iekšā no A līdz Z.
– Kā vērtējat līdzšinējo uzņēmuma darbību? Kādi mērķi sasniegti, un uz ko vēl tiecaties?
Pašlaik esam sākumā, un sākums vienmēr ir grūts, bet galvenais, ka esam sākuši un lēnām augam. Pats svarīgākais šajā ceļā ir sasniegts – sākt! Tālāk mūsu mērķi ir palielināt apjomu (gan pieejamības, gan ražošanas), lai aizvien vairāk cilvēkiem ir iespēja nopirkt mūsu produkciju. Pašlaik nodrošinām produkcijas piegādi Jelgavā un Rīgā. Esam arī sākuši patīkamu sadarbību ar veikalu “Zaļā zeme”, kur katru otrdienu un ceturtdienu piegādājam svaigi ceptu maizīti.
– Kāda ir jūsu saistība ar Jelgavu?
Jelgavu iepazinām līdz ar bakalaura studijām LLU. Žanis Jelgavu sāka iepazīt 2015. gadā, iestājoties Lauksaimniecības fakultātē programmā “Lauksaimniecība”, savukārt Elza 2016. gadā, sākot studijas programmā “Komercdarbība un uzņēmumu vadība” Ekonomikas fakultātē. Mācības turpinām nu jau kā maģistri un varam atzīt, ka esam iemīlējuši pilsētu ar tās īpašo šarmu. Mēs redzam Jelgavu kā izaugsmes vietu.
– Kādi ir jūsu nākotnes plāni, idejas saistībā ar uzņēmumu?
Lielais mūsu mērķis ir izveidot atvērtā tipa beķereju, kurā cilvēki jebkurā brīdī var ienākt pēc svaigi ceptas maizītes, garduma vai kāda karstā dzēriena. Mūsu plāni ir lieli, bet daudz nevaram atklāt, lai tomēr saglabājas noslēpumainība un interese.
– Cilvēki maizi ēdīs vienmēr, lai kādi laiki būtu. Izjūtat konkurenci vai Latvijā esat unikāli?
Jā, pilnībā piekrītam, ka maizi ēdīs vienmēr, bet cilvēki seko līdzi, ko ēd. Garais rūgšanas process ierauga maizes gatavošanā nodrošina, ka šīs maizes sastāvā ir zemāks glutēna saturs un tā ir vieglāk sagremojama nekā rauga maize. Maizes ēšanas tendences arī mainās – kādreiz cilvēki to vairāk izvēlējās pirkt lielveikalā, bet tagad meklē maizi, kas ir dabiskāka, vietējas izcelsmes un, galvenais, veselīga. Mūsu produkcijas pamatā ir tradicionāla ierauga maize. Nevaram teikt, ka esam unikāli, bet atšķiramies ar to, ka nodrošinām ierauga maizi ar dažādām garšām – zilā siera un valriekstu, čedara un čili, valriekstu un dzērveņu. Mēs vienmēr meklējam jaunas garšas, kas varētu cilvēkus pārsteigt. Latvijā netrūkst lielisku cepēju un maizes meistaru, bet negribētu nevienu uzskatīt par konkurentu, jo katra cepēja radītā maize ir tik atšķirīga gan gatavošanas, gan garšas ziņā.
Iepriekš neesam bijuši lieli maizes ēdāji, bet tagad jāatzīstas, ka šis apgalvojums vairs nav patiess, jo līdz ar brīdi, kad sākām gatavot maizi, tas mainījās.
– Vai ir iespējams īsi aprakstīt maizītes tapšanas procesu no ierauga līdz gatavam izstrādājumam? Kas tajā ir svarīgākais?
Ierauga maizes ceļš ir garš, tas sākas ar ieraugu, kas katram ražotājam ir citādāks. Mūsu maizītes ceļš sākas trīs dienas pirms cepšanas. Pirmās dienas vakarā ieraugs tiek “pabarots” ar miltiem un ūdeni, lai tas būtu gatavs nākamā rīta maizes pagatavošanai.
Otrās dienas rītā tiek iemīcīta mīkla, tad tai atļauj trīs stundas atpūsties. Pēc noteiktā laika sākas mīklas locīšanas process, kas tiek atkārtots četras reizes, ik pēc 30 minūtēm. Šajā posmā mīklā tiek “iesprostoti” gaisa burbulīši, kā arī pati mīkla tiek sagatavota formēšanai. Tālāk top kukulīši, kuri tiek ievietoti raudzēšanas groziņos un tiek raudzēti zemā temperatūrā 14–16 stundas. Trešās dienas agrā rītā sākas maizes cepšana. Pēc izcepšanas ļaujam maizītei atpūsties un atdzist, līdz beidzot sasaiņojam un nogādājam klientiem.
– Kas ir jūsu pircēji, klienti? Uz kādiem cilvēkiem orientējaties, veidojot savas produkcijas sortimentu?
Tie ir cilvēki, kuri rūpējas par savu veselību un izbauda mūsu maizītes īpašās garšas. Un arī mēs orientējamies uz cilvēkiem, kuriem ir svarīga veselīga un vērtīga pārtika. Un, protams, arī uz tiem, kas vēlas izmēģināt kādu saldu gardumu, kam pievienots ieraugs, kas piešķir īpašu garšu.
