Valdība par komandantstundas turpināšanu spriedīs ceturtdien,
11.februārī, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV).
Vaicāts, vai Ministru kabineta un Krīzes vadības
padomes kopsēdē tika skatīts arī jautājums par komandantstundas turpināšanu
ārkārtējās situācijas laikā, Kariņš preses konferences virtuālās telpas
sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka ceturtdien valdībā plānots uzklausīt
gaidām iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ziņojumu un redzējumu.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma
pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas
turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.
Pirmdien koalīcijā vēl nebija vienprātības par
nepieciešamību turpināt mājsēdi jeb komandantstundu, raizējoties par Valsts
policijas resursiem un to efektivitāti Covid-19 saslimstības mazināšanā.
Vaicāts, vai Latvijā jāturpina īstenot
komandantstundu, “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris
Možvillo norādīja, ka sazinoties ar savu partijas biedru, iekšlietu ministru
Sandi Ģirģenu, viņš uzskata, ka komandantstunda patērē ļoti daudz policijas
resursu. Taču neesot arī ļaunuma bez labuma, jo šajās komandantstundās ir daudz
pieķertu dzērājšoferu, kā arī ātrāk reaģēts uz dažādiem noziegumiem. Vienlaikus
viņš piebilda, ka šo jautājumu šodien sadarbības sanāksmē neskatīja, tāpēc viņš
no plašākiem komentāriem atturējās.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs
Jānis Bordāns minēja, ka atsaucoties uz iepriekš valdības sēdēs Valsts
policijas priekšnieka teikto, policija ir gatava nodrošināt komandantstundu.
Viņš uzsvēra, ka Lietuva un Igaunija no paša sākuma, jau martā noslēdza savas
robežas, ieviesa komandantstundu un citus pasākumus.
“Esmu pārliecināts, ka to pašu spēj izdarīt
Latvija. Ir spēja gan robežsardzei, gan policijai, bet pastāv bailes no
Iekšlietu ministrijas vadības, vai mēs to varam,” teica tieslietu
ministrs, piebilstot, ka, viņaprāt, aizvien ir nepieciešama komandantstunda,
taču, iespējams to nevajag nodrošināt visu nakti.
Viņš no policijas priekšnieka sapratis, ka tas dotu
iespēju pārgrupēt enerģiju un resursus labāk darboties pa dienu un veikt
situācijas kontroli, saglabājos komandantstundas sākšanos. “Eiropā vairumā
valstu ir komandantstunda un pat katru dienu. Arī valstīs ar mazāku
saslimstību,” noteica politiķis.
Savukārt “Attīstībai/Par!” politiķis, vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sacīja, ka
tas, vai nepieciešams turpināt komandantstundu ir jautājums par to, cik
efektīvi varam izlietot rīcībā esošos resursus. Viņaprāt, komandantstunda bija
ļoti efektīvs instruments kopā ar citiem ierobežojošajiem elementiem, lai
novērstu plašāku izplatību Ziemassvētku un Jaunā gada laikā.
“Tur tiešām ieviešot komandantstundu mēs
izvairījāmies no strauja saslimšanas pieauguma janvārī,” atklāja Plešs,
piebilstot, ka tālāk jāskatās vai un cik lielā mērā komandantstunda palīdz
sasniegt vēlamo rezultātu, proti, vīrusa izplatības samazināšanos.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka jautājumā par komandantstundu
politiskais spēks paļausies uz epidemiologu ieteikumiem. Ja tas dod labumu, tad
tas nav pasākums, kura īstenošana sagādā vislielākās grūtības, uzskata
politiķis.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
atzīmēja, ka lēmumi pēc iespējas vairāk jāpieņem balstīti pierādījumos, nevis
tajā, ko viens vai otrs domā. “Mūsu mērķis ir pieņemt lēmumus
pierādījumos, taču bieži mums trūkst datu,” teica premjers.
Viņš atklāja, ka rīt Iekšlietu ministrija piedāvās
valdībai redzējumu, kā mājsēdi un citus, tostarp robežkontroles pasākumus,
varētu vai nu stiprināt vai pārkārtot.
Ministru prezidents piebilda, ka viens gan esot
skaidrs – apskatot datus atklājies, ka 10 dienas pēc Jaunā gada sāka jūtami
samazināties saslimstības rādītāji. Pēc divām nedēļām situācija mainījusies,
dati izlīdzinājās un sāka pieaugt.
Premjers skaidroja, ka laikā, kad tika ieviesta
mājsēde, tā kopā ar citiem drošības pasākumiem acīmredzami deva rezultātu. Taču
mājsēde ir turpinājusies, bet saslimstībā nav kritums. Tam esot iespējami
dažādi iemesli, taču Kariņš atzīmēja, ka trūkst dati, kas ļautu pieņemt
racionālākos lēmumus. “Mēs ciešam no tā, ka mums trūkst šo analītisko
datu, kas būtu nepieciešami,” teica premjers, piebilstot, ka Latvija nav
vienīgā valsts, kurai būtu šāda problēma.
“Kā valdības vadītājs gribu tikt prom no tā, ko
viens vai otrs domā, bet tikt pie datu analīzes. Jāsāk vairāk analizēt un mazāk
ar emocijām ierosināt,” uzsvēra Ministru prezidents.
Foto: no arhīva
