“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Teju septiņi tūkstoši “Facebook” lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka ārkārtējā situācija nedrīkst būt ilgāka par trīs mēnešiem, tāpēc šobrīd valdības vadītājs pārkāpjot likumu. Tā nav tiesa, jo saskaņā ar likumu ārkārtējo situāciju drīkst pagarināt neierobežotu reižu skaitu.
Ārkārtējo situāciju saistībā ar “Covid-19” valdība izsludināja no 9. novembra uz mēnesi, pēc tam, saslimstībai nemazinoties, to vēl divas reizes lēma pagarināt. Nu valdība ziņoja, ka tā tiks pagarināta atkal – šoreiz līdz 6. aprīlim.
Populārā ieraksta autors pauž: “Ārkārtas situācija nedrīkst būt ilgāk par 3 mēneši no vietas!!! Jūs, KARIŅ, pārkāpjat savus likumus.”Pie ieraksta pievienots ekrānuzņēmums ar fragmentu no likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Tajā norādīts, ka ārkārtējo situāciju izsludina uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Taču likumā arī teikts, ka ārkārtējo situāciju var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Valsts kanceleja “Re:Check” norādīja, ka agrāk likumā bija noteikts, ka ārkārtējo situāciju iespējams pagarināt tikai vienu reizi, bet pavasarī likums grozīts. “Ministru kabinetam ir tiesības izsludinātu ārkārtējo situāciju pagarināt vairākas reizes, bet katrs šāds pagarinājums nedrīkst būt ilgāks par trīs mēnešiem,” norāda kanceleja.
Uz šiem likuma grozījumiem rakstiskā atbildē “Re:Check” norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes prodekāns Jānis Grasis un pētniece docētāja Karina Palkova: “Ministru kabinets var pagarināt ārkārtas stāvokli neskaitāmas reizes bez skaita ierobežojumiem.” Juristi piebilst, ka ieraksta autors vai nu ievērojis agrāko likuma versiju, vai arī apzināti izplata dezinformāciju.
Nav arī tā, ka nepastāv nekādi ierobežojumi. Grasis un Palkova uzsver, ka likums arī nosaka – ārkārtējo situāciju var izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šoreiz ārkārtas situāciju ieviesa “Covid-19” infekcijas izplatības kontrolei, kā arī ņemot vērā veselības nozares pārslodzes risku. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, teikts likumā.
Savukārt Latvijas Universitātes profesore un Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede norāda, ka, būdama tiesnese, nevar komentēt konkrēto likumu, taču piebilst, ka valsts pārvaldei, pieņemot jebkuru lēmumu, jālīdzsvaro dažādas intereses: “Nekad nebūs tā, ka pilnīgi, pilnīgi visiem kaut kas būs labi. Tas, kas ir jādara administratīvajā procesā, ne tikai likumdošanas procesā, – vienmēr ir jāsabalansē savstarpējās intereses, kas tiek likts vienā svaru kausā un kas pretējā.”
