Par godu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas simtgadei šodien pulksten
16 norisināsies tiešsaistes dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas, kura laikā
Tieslietu ministrija (TM) godinās dzimtsarakstu sistēmas darbiniekus, informēja
TM komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību
speciāliste Lana Mauliņa.
“Dzimtsarakstu nodaļas veic sabiedrībai nozīmīgas
funkcijas – laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta
reģistrāciju. Dzimtsarakstu nodaļu praktiskais un ikdienišķais darbs ieņem
fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē, ” sacīja
tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
TM Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita
Saukuma-Laimere norādīja, ka, neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām
izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu,
modernu institūciju.
“Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013.gada
1.janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas
par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka
iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt
dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un
miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums,
tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm,” norādīja departamenta
direktore.
Mauliņa informēja, ka vienlaikus ar dzimtsarakstu
nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas
Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA).
“DZINDA tika dibināta ar mērķi veicināt
dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un
profesionālo izaugsmi, kura apvieno vairāk nekā 200 darbinieku,” uzsvēra
asociācijas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže.
Dievkalpojuma tiešraidi būs iespējams vērot pulksten 16,
TM “Youtube” kanālā.
Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties 1921.gada
18.februārī, kad toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu
“Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. Par paraugu Latvijas
dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu
likumi, sevišķi Šveices 1907.gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu
reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.
Foto: no arhīva
