Saeima sēdē šodien varētu tikt lemts, ko darīt ar opozīcijas
deputātu iesniegto lēmumprojektu par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt
ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot
saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā.
Lēmumprojekta tālākās virzības kārtību nosaka Saeimas
Kārtības rullis. Ja lēmumprojekts iepriekš vēl nav bijis pieteikts Saeimas
sēdē, ja tas tiks vērtēts kā patstāvīgais priekšlikums un ja kāds no deputātiem
iebildīs par tā skatīšanu sēdē, tad Saeimai varētu būt jālemj par tā iekļaušanu
nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Ja būs līdzīgi apstākļi, bet neviens deputāts
neiebildīs, lēmumprojektu varētu skatīt sākotnējā sēdē. Iespējamā lemšana par
lēmumprojekta skatīšanas procedūru pašlaik paredzēta trešajā no četrām šodien
iecerētajām Saeimas sēdēm.
Kā ziņots, iepriekš Saeimas Amatniecības un mazās
uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē viena no lēmumprojekta iesniedzējām,
deputāte Jūlija Stepaņenko vairākkārt apgalvoja, ka neesot nekādas informācijas
par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz saslimstības rādītājiem.
Tirdzniecības ierobežojumiem jābūt skaidri pamatotiem,
un regulāri būtu jāizvērtē, kādu iespaidu tie atstāj uz Covid-19 saslimstības
mazināšanos Latvijā, izriet no vairāku Saeimas deputātu paustā apakškomisijas
sanāksmē.
Arī Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA)
izcēla, ka valdības lēmumi par ierobežojumiem bieži vien nav saprotami un
neesot pamatots, kādēļ tie ir izvēlēti tieši tādi. Viņš piekrita viedoklim, ka
Saeimai no ministriem būtu jāprasa vairāk skaidrojošā darba par dažādu
ierobežojumu pamatotību.
Viņa minēja, ka ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem bieži
vien nākas stāvēt rindās pie veikala durvīm ārpusē, un šādā aukstā laikā tas
cilvēkiem sagādā grūtības. Tāpat viņa atzīmēja, ka arī pārtikas pasūtīšana
internetā ne visiem ir iespējama, jo šādās vietās parasti tiek prasīts
minimālais groza apmērs, kas ne visiem iedzīvotājiem finansiāli ir iespējams,
tādēļ viņi izvēlas iet uz veikalu klātienē.
To, ka cilvēkiem jāsalst, gaidot rindās pie veikalu
durvīm, izcēla arī vairāki apakškomisijas deputāti, kā arī Latvijas Tirgotāju
asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš cita starpā pārmeta Ekonomikas
ministrijai (EM) visas nozares neuzklausīšanu, ieklausoties tikai Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viedoklī, lemjot par drošās
tirdzniecības konceptu, kas ir spēkā no pagājušās nedēļas.
EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (Par
cilvēcīgu Latviju; KPV LV) pauda, ka EM ieskatā pagājušajā nedēļā ieviestais
drošās tirdzniecības koncepts darbojas, tāpēc pēc saskaņošanas ar Veselības
ministriju valdībā varētu lemt par citu tirdzniecības vietu atvēršanu, arī
tajās ieviešot drošas tirdzniecības konceptu.
Skaidrojot, kādēļ ar šāda koncepta ieviešanu nav
uzreiz ļauts strādāt visām tirdzniecības vietām, Miezainis atzina, ka tas
radījis bažas, ka pārāk strauja veikalu vienlaicīga atvēršana patiešām var
radīt pulcēšanās risku, tādēļ to nolemts darīt pamazām.
Miezainis, komentējot vairāku deputātu iesniegto
lēmumprojektu, norādīja, ka atskaites par situāciju gan tiekot sniegtas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās var
tikt uzaicināti arī ne tikai šīs komisijas deputāti.
Stepaņenko gan iebilda, ka informācija par
ierobežojumu pamatotību sniegta gan netiek.
Iesniegumu, kuru paredzēts skatīts ceturtdienas,
18.februāra, sēdē, parakstījuši neatkarīgie deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis
Gobzems, Evija Papule, Karīna Sprūde, Ļubova Švecova, Andris Kazinovs un
Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti Armands
Krauze, Edgars Tavars un Viktors Valainis.
Deputāti cita starpā norādījuši, ka Saeimai un
valdībai nav aktuālo pētījumu, kas pamatotu konkrēto preču pārdošanas, vai
tirdzniecības vietu darbības aizliegumi, kā arī nav datu, kas apliecina
tirdzniecības vietās ieviesto ierobežojumu efektivitāti cīņā pret Covid-19
izplatību Latvijā. Tādēļ deputāti prasa Ministru kabinetam nekavējoties
pārskatīt rīkojumā par ārkārtējo situāciju noteiktos papildu ierobežojumus
tirdzniecības vietām, savā lēmumā vadoties no samērīguma principa, paredzot
saprātīgu līdzsvaru starp epidemioloģisko drošību, darba vides prognozējamību
un iedzīvotāju tiesībām uz savu ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanu.
Tāpat deputāti prasa veikt ārkārtējās situācijas
tiesiskā regulējuma ietekmes uz tautsaimniecību izvērtēšanu, aprēķinot visu
ieviesto ierobežojumu lietderīgumu un nozīmi epidemioloģiskās drošības
stiprināšanai, ilgtermiņā lēmumus par ierobežojumiem balstot secinājumos par
iepriekšējā perioda aizliegumiem un to efektu uz tautsaimniecību un
epidemioloģisko situāciju.
Lēmumprojektā no valdības tiek arī prasīts katras 14
dienas pēc jauna ierobežojuma ieviešanas vai atcelšanas sniegt Saeimai ziņojumu
par secinājumiem un ietekmi uz tautsaimniecību un epidemioloģisko situāciju.
Deputāti arī pieprasa aizsargāt mazos tirgotājus.
Koalīciju veidojušās partijas pirmdien vēl nevienojās
par mazo veikalu atvēršanu reģionos, tomēr diskusijas par to ir sāktas. Ziņots
arī, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un
paplašināta preču pieejamība klātienē.
Tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var
nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā
arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču
sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā
apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un
degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst
strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.
Foto: pixabay.com
