Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju, KPV
LV) otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās
paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot
drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā
atteikties no preču sarakstiem, pavēstīja ekonomikas ministrijā.
Vitenbergs atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas,
kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un
ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu
drošības prasības un pastiprinot to kontroli.
“Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas
tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar
izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi
pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs
rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu,” pauda ministrs.
Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības
vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu
ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences
priekšrocības atsevišķiem komersantiem.
“Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā,
lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai
tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus,” teica
Vitenbergs.
Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas
drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē.
Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu
tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību
1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma
sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām
noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.
Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina
efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās
prasības.
Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi
apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās
kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības
vietās vai tirdzniecības centros.
Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas
veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.
Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta
atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču
sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču
sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā
no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība
pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos
un degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts
tirdzniecības vietās – klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem,
dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem,
kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču
aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.
Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces,
higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu
priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus,
elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces,
preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un
individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju,
kā arī ziedus.
Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.
Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas
lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas
uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.
Foto: pixabay.com
