Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs
nedēļas beigās, šodien preses konferencē informēja Latvijas Vides ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.
Viņš norādīja, ka jau tuvākajās dienās gaisa
temperatūra paaugstināsies pat līdz plus 7, plus 10 grādiem, strauji kusīs
sniegs un ledus un nedēļas nogalē sāksies palu periods.
Ventas upes baseinā, Bārtā un mazajās Ventas pietekās
palu maksimums esot gaidāms no 26.februāra līdz 2.martam, savukārt
Lielupes baseinā tas gaidāms no 1.marta līdz 10.martam.
Potenciāli plūdu draudi var veidoties ledus iešanas
sākumposmā, kad ledus sakustās un var veidoties ledus sastrēgumi.
Pārējo upju baseinos – Gaujā, Daugavā – pali
gaidāmi marta otrajā pusē, aprīļa sākumā, vai arī vēlākais aprīļa vidū. Tas gan
nenozīmējot, ka līdz tam nenotiks nekāda kustība.
Kā preses konferencē informēja vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), pašlaik lieli plūdi
netiek prognozēti, taču, sākoties ledus iešanai, situācija var strauji
mainīties. Atšķirībā no citām ziemām, šajā ziemā ir bijis noturīgs sals un uz
upēm izveidojusies ledus sega. Arī sniega ir sasnidzis daudz, tostarp sniega
daudz esot arī Baltkrievijā un, ja sniegs strauji kusīs, tad Daugavā sagaidāma
ūdens līmeņa celšanās.
Tradicionāli bīstamie reģioni Daugavā ir
Jēkabpils-Pļaviņu posms, lejpus Jersikas, kā arī Ogres upes lejtecē, kur
tradicionāli veidojas ledus sablīvējumi. Lielupē ledus sastrēgumi varētu būt
pie Staļģenes, Mežotnes un pie Jelgavas.
Savukārt Gaujā ledus sastrēgumi iespējami pie Ādažiem
un Carnikavas novadā, teica ministrs.
Vides ministrija sagatavos ziņojumu izskatīšanai
valdības sēdē, lai informētu par aktuālo situāciju un gatavību risināt ar
potenciālajiem plūdiem saistītos jautājumus.
Arī pašvaldības iesniegs informāciju par to gatavību
ārkārtas situācijām plūdu dēļ.
Plešs šodien sasauca ministrijas atbildīgo
amatpersonu un padotības iestāžu speciālistu sanāksmi par pavasara palu
iespējamo apjomu un turpmāko rīcību.
Plūdu gadījumā to novēršanas pasākumus veic vairākas
saistītas institūcijas, primāri – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs”(LVĢMC), pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās
aizsardzības komisijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,
“Latvenergo”, Valsts policija, pašvaldību policija u.c.
Foto: no arhīva