Patlaban Eiropas lielākajā daļā ir pasliktināta gaisa kvalitāte, tās
būtiska uzlabošanās Latvijā gaidāma no piektdienas, kad vējš atnesīs tīrāku
gaisu no ziemeļrietumiem, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra
informācija.
Visu Eiropu, izņemot galējos ziemeļaustrumus, pārklājis silta gaisa slānis,
zem kura “iesprūdis” vēsāks gaiss. Gaisa slāņu sajaukšanos kavē plašs
augsta spiediena apgabals.
Nedēļas vidū sliktākā gaisa kvalitāte gaidāma Centrāleiropā, arī Lietuvā,
Baltkrievijā un Ukrainā. Latvijā gaisa kvalitāte nedaudz uzlabosies, salīdzinot
ar situāciju nedēļas sākumā.
Piektdien Eiropā, mainoties sinoptiskajai situācijai, no ziemeļrietumiem
sāks ieplūst tīrāks gaiss, arī Latvijā ievērojami samazināsies galvenā
piesārņojuma – cieto daļiņu PM2.5 un PM10 – koncentrācija.
Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojums ar daļiņām PM2.5 šajās dienās
Latvijā caurmērā ir augstāks nekā 2020.gada oktobra sākumā, kad gaisu
piesārņoja ugunsgrēku dūmi no Krievijas un Ukrainas, bet daļiņu PM10
koncentrācija valstī kopumā nav tik augsta.
PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, PM2.5 – cietās
daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Vairāk nekā pusi no PM10
piesārņojuma veido PM2.5 daļiņas. PM2.5 daļiņas galvenokārt rodas degšanas
procesos.
Iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma ietekmi uz
veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām būtu
jāierobežo pastaigas un jebkāda veida liela fiziskā slodze. Ikvienam, ja sāk
sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes.
Jāņem vērā, ka iekštelpās var uzkrāties lielāks gaisa piesārņojums nekā
ārā. Galvenie PM2.5 un PM10 piesārņojuma avoti iekštelpās ir krāsnis un plītis,
īpaši malkas apkure un ēdiena gatavošana augstā temperatūrā jeb cepšana, kā arī
smēķēšana un sveču vai smaržkociņu dedzināšana.
Foto: pixabay.com