Nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest
skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ,
liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA)
jaunākie aptaujas dati.
Savukārt 41% aptaujāto pedagogu ir pārliecināti, ka
nākamo piecu gadu laikā turpinās strādāt skolotāja profesijā, bet 13,6% vēl nav
izlēmuši savu rīcību.
Aptaujas dati liecina, ka pedagogi savu darba dzīves
kvalitāti pirms pieciem gadiem desmit ballu skalā vērtēja ar 6,85. Pirms gada
vērtējums samazinājās par 0,52 ballēm un bija 6,33, bet šobrīd pedagogi savu
darba dzīves kvalitāti vērtē ar 5,25 ballēm, kas ir par 1,08 ballēm mazāk nekā
pirms gada.
Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā pusei
pedagogu netiek apmaksāts ar sadarbību saistītiem pienākumiem. Proti, 53,2%
aptaujāto pedagogu norādīja, ka tiem netiek apmaksāta sadarbība ar vecākiem,
52,4% – par sanāksmēm, savukārt 51,6% pedagogu nav saņēmuši apmaksas par
sadarbībām ar citiem pedagogiem kompetencēs balstīta satura īstenošanā.
Aptaujā noskaidrots, ka pedagogi apmaksu nesaņem arī
par papildu darba pienākumiem. Piemēram, 53,8% gadījumos apmaksa par pedagogu
padarīto darbu nav saņemta, kad pedagogs iesaistīts gatavošanās darbiem
pašvaldības pasākumos, 53,1% – par ekskursiju organizēšanu, 44,8% –
gatavojoties konkursam, bet 36,9% apmaksu nesaņem, ja pedagogs ir iesaistīts
sporta pasākumu organizēšanā.
Aptaujā 95,3% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka
saistībā ar kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu pedagogiem ir
nepieciešami papildu laika resursi (mācību materiālu sagatavošanai, sadarbībai
un citu pienākumu izpildīšanai). Apgalvojumam, ka pedagogs darbā ir noslogots
un ar lielām pūlēm spēj izpildīts visus savus pienākumus, piekrita 67,4%
aptaujāto skolotāju, savukārt 18,2% aptaujāto skolotāju norādīja, ka ir gatavi
uzņemties lielāku darba slodzi nekā patlaban.
Aptaujā skolotāji uzskata, ka pedagogu samaksa būtu
jāvērtē, pirmajā vietā liekot pedagoga darba kvalitāti, otrajā – slodzes
apjomu, trešajā – pedagoga iegūto izglītību, ceturtajā – kāds ir izglītojamo
skaits, bet piektajā jeb beidzamajā vietā – darba stāžu.
Aptaujā noskaidrots, ka 27,3% skolotāju cieš no
profesionālās izdegšanas sindroma, 19,3% – parādījušies spēku izsīkums,
nevēlēšanās turpināt darbu, vajā niknums, 8% – pārņēmusi bezcerība, 6,5% –
pārņēmusi bezpalīdzība, bet 3,9% aptaujāto pedagogu novērojuši, ka darba dzīvē
ir sasniegti panākumi.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka pedagogi
visbiežāk kā negatīvo savā darbā norāda pārslodzi, kas turpinās visu laiku,
piedzīvo nepārtrauktu stresu un saspringumu. Savukārt pozitīvo aspektu saskata
ļoti mazs pedagogu īpatsvars. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārskatīt skolotāju slodzes
sadalījumu, jo laimīgs un vesels skolotājs ir ieguvums ne tikai skolēnam, bet
visai tautsaimniecībai, viņa uzsvēra.
Vanaga atzīmēja, ka pedagogu profesijas prestižs,
apmierinātība ar savu darbu un atalgojuma apmēru arvien turpina samazināties,
bet slodzes turpina palielināties. Piemēram, Covid-19 pandēmijas dēļ
skolotājiem slodze pieaugusi līdz 20 stundām, bet darba samaksa saglabājusies
neadekvāta.
Vanaga uzsvēra, ka nacionālā līmenī pedagogiem ir
jānodrošina mēneša darba alga, kura nav zemāka par sabiedriskajā sektorā
nodarbināto mēneša darba algu, kura reizināta ar koeficientu 1,3. Tāpat būtiski
jāceļ skolotāju profesijas prestižs un jāuzlabo viņu dzīves kvalitāte.
Kā būtisku nosacījumu LIZDA priekšsēdētāja atzīmēja
arī atbalsta pasākumus, piemēram supervīziju pedagogiem, kuri cieš no
profesionālās izdegšanas.
Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par slodzēm,
atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA lēma
rīkot anonīmu elektronisku izglītības iestāžu pedagogu aptauju, kuras
rezultātus tā izmantos sarunās ar IZM par pedagogu jauno atalgojuma modeli.
Aptaujāti netika augstskolu mācībspēki.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 077 pedagogu.
Janvāra beigās Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas
modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas
pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.
Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka
no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to
vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā – 5,18 eiro.
Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl
par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.
IZM pārstāve Līga Buceniece piebilda, ka pagaidām
ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem.
Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka
plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un
to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra.
Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja
pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd
paredzētā.
IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī
Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.
Foto: no arhīva
