“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Gan “Facebook”, gan “Telegram” dezinformācijas izplatītāji mudina cilvēkus lejupielādēt, drukāt bukleta formā un dalīties ar informatīvu materiālu, kas satur nepatiesu informāciju par “Covid-19” vakcīnām. LTV ziņoja, ka uz šādu pamudinājumu atsaukusies pat kāda ģimenes ārste, kas nepatieso informāciju izsūtījusi pacientiem. Materiālā, piemēram, nepatiesi norādīts, ka vakcīna ir eksperimentāla, vairākām iedzīvotāju grupām aizliegts vakcinēties, un pausts, ka tās sastāvā ir embrija šūnas. Tāpat uzskaitītas vakcīnas blaknes, nenorādot, cik bieži tās sastopamas.
“Re:Check” analizēja un atspēkoja vairākus materiālā iekļautos apgalvojumus.
“Brīdinājuma zīme [melns apgriezts trīsstūris] “Covid-19” vakcīnu lietošanas instrukcijās norāda, ka tās ir eksperimentālas vakcīnas, kam turpinās klīniskā izpēte. Ikviens vakcinētais cilvēks kļūst par brīvprātīgu pētījuma dalībnieku, un par viņam novērotajām blaknēm tiks ziņots vakcīnu ražotājam.”
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) skaidro, ka melnais apgrieztais trīsstūris nozīmē, ka šīs ir zāles, kuras pēcreģistrācijas periodā uzrauga rūpīgāk nekā citas. Tas nenozīmē, ka tās nav drošas un nav pētītas. Simbola mērķis ir aicināt cilvēkus aktīvi ziņot par blakusparādībām, papildinot drošuma datus, kas iegūti pētījumos pirms reģistrācijas. Zīmi pievieno, piemēram, ja zāles satur jaunu aktīvo vielu vai par tām jāsniedz papildu dati no pēcreģistrācijas pētījumiem, piemēram, par retām blaknēm vai iedarbību, lietojot ilgstoši. ZVA arī uzsver: “Visu vakcīnu un citu bioloģiskas izcelsmes zāļu, kas reģistrētas Eiropā pēc 2011. gada 1. janvāra, lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos ir šāds melns trīsstūris.” Ja tā iesaka EZA (angļu val. – EMA), to var pievienot arī citos gadījumos. Līdzīgu skaidrojumu par melno trīsstūri savā interneta vietnē sniedz arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).
EZA, kas minēta kā viena no informācijas avotiem materiāla beigās, norāda, ka “pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā izvērtē pēc vienādi augstiem standartiem kā jebkuru citu medikamentu”.
Materiālā arī pausts, ka vairākām sabiedrības grupām esot aizliegts vakcinēties. Piemēram, apgalvots, ka vakcīnu esot aizliegts injicēt grūtniecēm un sievietēm, kas zīda ar krūti. Latvijā grūtniecēm nav aizliegts vakcinēties ne ar vienu no apstiprinātajām vakcīnām (“Pfizer/BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca”). ZVA vadlīnijas paredz, ka grūtniecēm, kas vēlas vakcinēties, lēmums jāpieņem ciešā sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistu. Šādas īpaši piesardzīgas attieksmes iemesls ir tas, ka medikamentu pētījumos visbiežāk neiekļauj grūtnieces, jo mēdz uzskatīt, ka tas nav ētiski. Tagad, kad vakcīnu pētījumos piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tās pārbaudīs arī uz grūtniecēm. Arī EZA vakcinēties grūtniecēm neliedz, bet aicina izvērtēt katru gadījumu. Tāpat ZVA norāda, ka nav sagaidāms risks sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Latvijas Ginekologu asociācija rekomendē potēt grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ja, piemēram, grūtniecei ir augsts risks saslimt smagi.
Tāpat nepatiesi apgalvots, ka vakcinēties aizliegts sievietēm un vīriešiem, kas plāno ģimenes pieaugumu, jo “nav veikti eksperimenti ar dzīvniekiem, lai noteiktu vakcīnas iedarbību uz reproduktīvo veselību”. Tā nav taisnība. Vienīgi “AstraZeneca” nav pabeigti dzīvnieku pētījumi, taču pašreiz dati neliecina par iespējamu kaitējumu. ZVA skaidro, ka, lai gan nav iesniegti gala ziņojumi, ir izvērtēti starpziņojumi, tāpat ir pieejama informācija par citu tāda paša tipa (adenovīrusu vektora) vakcīnu darbību, kas neliecina par nekādu nevēlamu ietekmi. Savukārt abām pārējām vakcīnām dzīvnieku pētījumi ir veikti, un tie neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu iedarbību uz grūtniecību vai reproduktīvo veselību, apstiprina EZA publicētie vakcīnu zāļu apraksti.
Vēl materiālā teikts, ka vakcinēties esot aizliegts cilvēkiem, kuri lieto kādus medikamentus, jo neesot veikti attiecīgie pētījumi. Arī tā nav taisnība. ZVA jau iepriekš “Re:Check” skaidroja, ka plānots pētīt mijiedarbību ar citām vakcīnām, nevis jebkurām zālēm. Arī pētījumos pirms reģistrācijas piedalījušies dažādi cilvēki, kas lieto zāles, kā ierasts. Riskus nekonstatēja.
“Latvijā plānots iepirkt arī farmācijas kompānijas “AstraZeneca” ražotās vakcīnas. To sastāvā ir šimpanzes adenovīruss un modificētas abortēta cilvēka embrija nieru šūnas.”
Vakcīnas sastāvā nav embrija šūnu, un arī par šo mītu rakstīts jau iepriekš. Veidojot “AstraZeneca” vakcīnu, izmantotas Nīderlandē 1970. gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, bet nav atrodamas to sastāvā. Šīs šūnas nepieciešamas, lai tur izaudzētu vīrusu, ko pēc tam savāc un izmanto vakcīnai. Savukārt adenovīruss ir vakcīnas sastāvā, jo ar tā palīdzību organismā nogādā “SARS-CoV-2” proteīna veidošanai nepieciešamu gēnu. Imūnsistēma proteīnu atpazīst kā organismam svešu, un veidojas dabīga aizsargreakcija.
““Comirnaty” klīniskā izpēte vēl nav noslēgusies, tāpēc Eiropas Zāļu aģentūras informācija balstīta tikai uz paša ražotāja – “Pfizer” – veiktajiem pētījumiem; nav pieejama neatkarīga izpēte par vakcīnas efektivitāti un drošumu, lai to varētu injicēt cilvēkiem.”
“Pfizer/BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” pirmsreģistrācijas pētījumi ir pabeigti. Rezultāti publicēti akadēmiskajā žurnālā “The New England Journal on Medicine”. Visām zālēm pēc reģistrācijas turpinās pētījumi, un tāpat notiks ar “Covid” vakcīnām. Tajos sekos dalībnieku veselības stāvoklim vismaz divus gadus pēc to otrās devas saņemšanas, kas ļaus secināt, piemēram, cik ilgi vakcīna sargā no smagas saslimšanas un vai tā aptur arī no inficēšanās, kas norit bez simptomiem. Tāpat notiks pētījumi, kuros iesaistīs bērnus un grūtnieces. Par to rakstīts jau iepriekš.
Arī ZVA uzsver, ka “vakcīnu vai zāļu reģistrācija nav iespējama bez klīnisko pētījumu rezultātu sniegšanas un izvērtēšanas EZA”. Vērtē ne tikai kompānijas sniegto informāciju par rezultātiem, bet arī pētījuma kvalitāti un uzticamību, nereti veic inspekcijas pētījumu centros. ZVA skaidro, ka izvērtēšanas procesā divu dalībvalstu eksperti padziļināti vērtē iesniegtos pētījumus, prezentē šos datus gan EZA, gan citu dalībvalstu ekspertiem. Tad eksperti diskutē par dažādiem aspektiem un uzdod kompānijām papildu jautājumus, lai pārliecinātos, ka rezultāti ir precīzi un uzticami. Pēc rūpīgas datu izvērtēšanas EZA vakcīnu apstiprina un sniedz rekomendācijas par to pareizu lietošanu.
““AstraZeneca” vakcīna nav apstiprināta kā droša, bet pieteikta “ārkārtas situācijas izplatīšanas atļaujas ar noteikumiem” saņemšanai. • Nav zināms, vai un cik ilgi aizsargās no “Covid-19”. • Nav zināms, vai spēs pasargāt no vīrusa mutācijām. • Nav zināms, vai spēs novērst smagākas “Covid-19” sekas – stacionēšanu un nāvi.”
EZA ir izvērtējusi arī “AstraZeneca” datus par vakcīnas kvalitāti, drošību un efektivitāti, tādējādi apstiprinot, ka tā atbilst ES standartiem. Pētījumos noskaidrots, ka vakcīna bijusi vidēji 70 procentu efektīva pret simptomātisku saslimšanu ar “Covid-19”. Neviens no pētījuma dalībniekiem nesaslima smagi un netika hospitalizēts. Dati norāda arī uz samazinājumu slimības izplatībā, ne tikai aizsardzību no smagas saslimšanas. Tiesa, vakcīnas sniegtā aizsardzība pret Dienvidāfrikas vīrusa paveidu ir zemāka, lai gan nav skaidrs, cik labi tā sargā no smagas saslimšanas šādos gadījumos.
“Starptautiskajā vakcīnu blakusparādību ziņošanas sistēmā VAERS ir jau vismaz 500 ieraksti par pacientiem, kuriem nāve iestājusies pēc vakcinēšanās ar kādu no “Covid-19” vakcīnām.”
Blakusparādību ziņošanas sistēma VAERS nav uzticams informācijas avots par blakņu biežumu. Lai gan datubāzi uztur ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) un Pārtikas un zāļu administrācija (FDA), ziņojumus var pievienot jebkurš. Lai pārbaudītu, cik šie dati ir uzticami, 2004. gadā amerikāņu anesteziologs Džeims Lailers sistēmā iesniedza ziņojumu, ka pēc gripas vakcīnas viņam sāka augt muskuļi, āda palika zaļa un viņš pārvērtās par filmu varoni Halku, rakstīja medijs “Vice”. Arī šo ziņojumu apstiprināja. Arī datubāzes mājaslapā norādīts, ka VAERS ziņojumus nevar izmantot, lai noteiktu, vai un kādas blaknes izraisa vakcīna: “Ziņojumi var saturēt informāciju, kas ir nepilnīga, nepatiesa, gadījuma rakstura vai neapstiprināma.”
ZVA informācija par blaknēm ES un Eiropas Ekonomikas zonā tiek reģistrēta datubāzē “EudraVigilance”. Informācija par iespējamām blakusparādībām atrodama arī mājaslapā adrreports.eu. Pagaidām nav apstiprināts neviens gadījums, kad “Covid” vakcīna būtu izraisījusi nāvi, lai gan par to regulāri izplatītas baumas sociālajos medijos.
Lai radītu iespaidu, ka vakcīnas ir nedrošas, izmantoti arī citi manipulatīvi paņēmieni, piemēram, viena cilvēka uzskati nodēvēti par “ārstu viedokli”. Tāpat materiālā uzskaitītas vakcīnas blaknes, bet nav uzrakstīts, cik bieži tās sastopamas. Piemēram, saraksta augšā pieminēta anafilakse jeb spēcīga alerģiska reakcija, taču tā saistās tikai ar “Moderna” un “Pfizer/BioNTech” vakcīnām, turklāt notiek ārkārtīgi reti. CDC dati liecina, ka no 10. decembra līdz 10. janvārim no “Moderna” vakcīnas šādu reakciju piedzīvoja 2,5 cilvēki uz miljonu, bet līdz 18. janvārim no “Pfizer/BioNTech” – pieci cilvēki uz miljonu. Tā kā šādu reakciju cilvēki piedzīvo ļoti reti, precīzu rādītāju izdosies noskaidrot laika gaitā.
